a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Kaut kas šeit ir sakustējies. Intervija ar Deividu Adžeju

<< Raksti

Kaut kas šeit ir sakustējies. Intervija ar Deividu Adžeju

Arhitektūra ir mūsu gaidu un centienu iemiesojums, saka  topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitekts sers Deivids Adžejs. Intervijā Ventam Vīnbergam žurnālā Sestdiena viņš stāsta par varas attiecībām arhitektūrā, savu pasaules pieredzi un atzīst, ka jauno muzeju Rīgā liek blakus vecajam Vitnijas muzejam Ņujorkā un Gugenheima izstāžu telpām.

Komentāri:

Miķelis: Kuntshalle? [28/02/2017 14:02]

Klasisks globālisma stāsts - nacionālas skolas nav, nu ir kaut kas reģionāls, bet tā nav arhitektūra ar lielo A. Ar arhitektūru ar lielo A nodarbojos es. Saprotiet, nolēmu nodarboties nevis ar būvniecību, bet ar lielo A, nu tā iznāca.

Manas mājas ir visur, kur labi jūtos , jā līdzīgi padomju pilsoņiem, kuri te sabrauca PSRS laikos .

Modernās tehnoloģijas uztur draudzīgas attiecības ( 1000 Facebook draugi ir labi, bet 10000 vēl labāk ).

Pasaulē ir problēmas - sorry, vai mēs nenovirzāmies no tēma?. Nu labi ir problēmas, bet tās uz mani neattiecas, esmu tikai arhitekts.

Vietējie? Nu OK, pašlaik neko nemāk attiecībā uz muzejiem, man te tā trāpījies, ka es gan māku. Ir labi ka notiek kultūras apmaiņa - Mēs aizbraucam pie Jums, notirgojam stikla krelles, tās ir dārgas mantas nepārprotiet, stikla krelles pie mums ir ļoti lielā cieņā. Esmu diezgan labs stikla kreļļu tirgotājs. Esmu mācījies pie daudziem, un šobrīd man ir savs skatījums uz stikla kreļļu tirdzniecību. Daudzi no tirgotājiem ir vīlušies mūsu piedāvājumā.

Bet kas Jums ir? Nu nekas liels par jūsu naudu jau nesanāks, tāda Kuntshalle, nu tāda maza, nu bez krātuvēm, nu kamerizstādēm, nu mazām. bet nepārprotiet - pasaulē mazās kuntshalles ir pieprasītas.

Nu jums jau tā māksla…nē, nē nepārprotiet - jums tā māksla tāda nacionāla, es nacionālai arhitektūrai neticu ( tā ir fikcija ), tātad neticu arī nacionālai mākslai. Ko jūs tur vispār izstādīsiet?

Bet piedodiet, Teita galerija, nu jūs ziniet Teita galeriju - esat bijuši, vai ne? Liela vai ne? Superīgi, vai ne?

Nu, Ok, beidzam, piekriešu pēc pusgada, OK, Chiao.

Grūtos laikus pārdzīvosim.

Smaidiet….

( kādi gan lauķi tie vietējie…nu gatavie pāķi...)


ārsts: Re: Kuntshalle? [28/02/2017 14:52]

Un jums cienītais steidzami uz šejieni http://www.gintermuiza.lv/


Miķelis: Re: Kuntshalle? [28/02/2017 15:08]

Cik atceros Muzeja konkursa uzstādījums bija Jauna tipa muzejs nevis Kuntshalle. Vietējos kā otrās šķiras pilsoņus pielaida pie konkursa tikai zem pirmās šķiras pilsoņu patronāžas. Nevajag apvainoties, jo komentārs nav nekas nopietns, gluži kā intervija. Deivids māca dzīvi tvert viegli, un tas arī ir galvenais + paļauties vairāk uz sevi.


Artis Zvirgzdiņš koka sūdiņš ar latvju zīmēm [28/02/2017 15:23]

Miķeli, nu zinām tavu nostāju, zinām. Ir jau taču daudzkārt dzirdēts : )

Emu pārliecināts, Miķeli, ka esi par vēlu piedzimis, - domāju, ka vislabāk tu būtu varējis justies 1930. gadu Latvijā. Nerunājot tik daudz par to politisko uzbūvi (kurā noteikti arī tev daudz simpātiska saredzams), bet nu - arī ekonomikā un līdz ar to arī arhitektūrā - pēc tā pirms-Pasaules kaŗa globālisma, kad Rīgā bija tik daudz starptautisku kompāniju, ar starptautiskiem vācu un krievu nosaukumiem, naudām un ietekmēm, tas nākamais, starpkaru periods ar visu to protekcionismu, valsts nacionālismu noteikti bija kaut kas ļoti mīļš un patīkams. Un tad vēl plāni - nojaukt ienīsto vācu Rīgu un vietā jauno, latvisko celt. Un kur nu vēl Uzvaras laukums. Un arhitektūrā ar - galvenās debates tak bija par nacionālo stilu, kuram atbilstoši tad pienāktos visam tikt būvētam. Tik nebija vēl īsti skaidrs, kā tam jāizskatās, jo galveno ideologu - Laubes un Kundziņa uzskati tomēr atšķīrās. Nezinu, kam tu tai laikā dotu vairāk priekšroku, bet nu - noteikti, kam pieslieties tev būtu.

Vienīgi nelaime - bija tak vēl Štālbergs un Klinklāvs un, pasarg dies, - Hermanovskis - tie ar savu globālo, bezdvēselisko, jeb kā Laube teica — "eksteritoriālu, visādiem uzdevumiem, vispārīgā veidā pielietojamu, nedzīvu, vienmuļīgu" arhitektūru, kurā dominē "teorētiski nodibinātais, tehniskais, konstruktīvais masu stils, kas ar vēsā prāta dogmu nosaka, ka jādominē masām, konstrukcijai un technikai" un funkcionālisma celtnes esot "gludas, kailas, techniskas, daudzkārt nabadzīgas, bez profiliem, bez ornamentiem, vienmuļas, dažbrīd pat atbaidošas". Un Kundziņš arī to nosauca par mūsu architektūras attīstībai graujošu parādību, kurai formas „gatavotas pēc orientāliskas receptes". Esmu pārliecināts, ja tu dzīvotu tai laikā, tad tavs vērtējums par šo jaunmodīgo un globālistisko arhitektūru būtu bijis vēl mazāk saudzīgs.

Nedomā, ka man pret Laubi, un Skujiņu kāds naids, vai iebildumi, nebūt ne - nav šaubu, ka viņu domas tam laikam bija ļoti atbilstošas, savukārt viņu devums man liekas pat neticami iespaidīgs. Tomēr tā laika Latvijas arhitektūra mani saista ar to kopumu un daudzveidību, - ka blakus iepriekšminētajiem bija vēl arī Blankenburgs un Vitands un Skujiņš un Dreijmanis un Zariņš un vēl virkne citu. Un tā laika arhitektūra mani, jo vairāk tajā iedziļinos, jo vairāk fascinē. Tā ir lielākoties vietai atbilstoša, ar vietējiem būvmateriāliem celta, atbilstoša paredzētajiem uzdevumiem utt... Taču, ja atmetam tās ornamentu lietas — kas tad tajā ir tik ļoti nacionāls, specifiski latvisks un tāds, kas nebūtu redzams kaut kur apkārtējās zemēs?


Ilze Martinsone: Re: koka sūdiņš ar latvju zīmēm [28/02/2017 15:55]

Bija arī Bērzkalns, kurš uzskatīja, ka nacionālo var meklēt laikmetīgajā: "Centieni pēc sava stila mākslās nebūt nenosoda nāciju ar atteikšanos no starptautiskās civilizācijas un kultūras sasniegumiem. (..) Celtniecības laukā šinī ziņā mums piemērus rāda mazā Holande un Skandināvijas zemes, kas pēckara laikā visvairāk virza uz priekšu celtniecības domu" (Bērzkalns P. Nacionālais stils celtniecībā // Daugava, 1938. Nr. 9). 30. gadu beigās gan viņa idejas nebija cieņā.

Tostarp atļaujos domāt, ka arhitektu imports - Rastrelli, van de Velde, Bērenss, Vasašerna, Gerkāns - Latvijas arhitektūras kvalitāti ir cēlis, nevis grāvis.


Miķelis: Re: koka sūdiņš ar latvju zīmēm [28/02/2017 16:02]

Redzi, "Miķeļa sistēma" strādā un beidzot mēs varam padiskutēt par nacionālo vai reģionālo arhitektūru. Kā reiz manī latvieša ir kāda 1/8 un Ulmaņa laiks neliekas kaut kas superīgs, drīzāk 19.gs beigas un jaunlatviešu idejas, kad latvieši raisījās vaļā no Krievijas impērijas jūga un noformulēja savu nacionālas valsts ideju, kuras neveiksmīgā 2.reinkarnācijā mēs šobrīd dzīvojam. Starp citu, lasu arī Raini, Veidenbaumu, Čaku un ciest nevaru Griguli.

Kas Tev lika domāt, ka Miķeļa skats ir tik primitīvs? No reģionālas arhitektūras skolas izaug A.Ālto daiļrade, kurš ir pasaules klases arhitekts un mainījis somu domāšanu. Reģionālā skola rodas starptautiskām arhitektūras idejām reflektējoties nacionālajās īpatnībāsun kā teica Deivids - tas ir veids kā noteiktā reģionā dzīvot labi. Laba dzīve man šķiet nav nekas peļams.

Lai dzīvotu labu dzīvi, jāsaprot no kurienes rodas nauda. Nauda nerodas to aizņemoties, bet nauda rodas to nopelnot. To starp citu Ulmanis kā labs tautsaimnieks ļoti labi saprata, veicinot eksportu. Modernas pasaules klases arhitektūras pamatā ir Nauda vai tās daudzuma ieguldītais ekvivalents pret kvadrātmetru. Vēl viena lieta, ko iemāca katram ebreju zēnam jaunībā - naudu labāk no ģimenes neizlaist ( labāk būvmateriālus ražot, nevis tos importēt ). Tās arī ir tās vienkāršās patiesības, kuras strādā.

Turpinājumā par arhitektūru.

Pilnīgi tev piekrītu, ka Ulmaņa laikā bija pamatīgs pārķēriens, puse Vecrīgas piebliezta ar trešajam reiham piestāvošu arhitektūru, kaut atceramies Mīsa paviljonu vai ne?

Tomēr pasaule, arhitektūra tai skaitā attīstās spirālveidīgi un ornaments periodiski atkal nāk modē. Nu gluži kā šobrīd. Mans viedoklis par arhitektūru nav tik plakans kā varbūt Tev izliekas, sekoju līdz tam, kas notiek, nesen pētīju jauno Elbas filharmoniju, kur katra akustiskā griestu apdares plātne ir ar saviem parametriem, un to tur ir tik daudz, vai ne? Un visu to vācieši ir izgatavojuši paši, jocīgi, vai ne? Nevis nopirkuši, Atkal naudas jautājums. nauda un arhitektūra ir ļoti cieši sasitītas.

Nacionālas, latviskas ir smadzenes, kuras ir katram latviešu arhitektam + vietas ( Tēvzemes ) mīlestība + sapratne par to ka kapos gulēsim še pat ( gluži kā Birkertam, kurš savu kapu vietu jai izprojektējis un uzcēlis ). Reģionāla arhitektūra rodas sintezējot pasaules pieredzi šajās latviskajā smadzenēs ar vietas kontekstu, radot telpisku risinājumu, kas iespējams tikai latvieša smadzenēs. Tam nav nekāda sakara ar zīmēm, krustiņiem, jumjiem, baltajiem tēviem un citu Burtnieku pilī palikušo atribūtiku.

Deivida smadzenes ir angļu, afrikāņu. Operētājsistēma atšķiras. Nav viņš ne labāks, ne pārāks par vietējiem. Jebkurš vietējais, ja viņam to ļautu, godam nostartētu ( skat Akustisko koncertzāli, kas ir viens izcils reģionalās skolas piemērs, jo Andim un kolēģiem smadzenes ir latviešu ).

Tā kā nepiešuj man Laubi, Zariņu, Blankenburgu, Skujiņu un pasarg dievs Cīruli.

Šobrīd dzīvojam kvantu fizikas, 7 zemei līdzīgu ekspoplanētu un citu zinātnes atklājumu ēnā. Un tur arī jāmeklē latvietība, nacionļa arhitektūra - operētājsistēmu ( smadzeņu ) spējā apstrādāt datus, tos interpretēt un iegūt rezultātu arhitektūras darba veidā.

Par stikla krellēm patika?


Ilze Martinsone: Re: koka sūdiņš ar latvju zīmēm [28/02/2017 16:24]

Cīrulim, starp citu, nav ne vainas. Latvijas kultūras kanonā iekļautais Rīgas pils Sūtņu zāles interjers ir izcils globālā Art Deco stila Centrālajā un Ziemeļeiropā izplatītā novirziena (čehi to sauc par "nacionālo dekoratīvismu") paraugs.


Miķelis Re: koka sūdiņš ar latvju zīmēm [28/02/2017 16:42]

Var jau būt, Ilze. Neesmu tik ļoti iedziļinājies Cīruļa daiļradē, - mani "nogalina" tās Cīruļa mēbeles .Tās saules uz sienām kur viņš izmantojis savas dizainētās pirmās Latvijas pastmarkas motīvus vēl ir OK, arī parkets. Bet mēbeles…Un vēl tās Lauksaimniecības kamerai ...Oh mein Weisses letisches Vather ;-)


Artis Zvirgzdiņš Miķelim [28/02/2017 21:31]

Nu, vispār jau apjēdzu, ka gribi būt reizē gan latviski nacionāls, gan mūsdienīgi tehnoloģiski advancēts. Protams, es jau ar to rakstīju tā - mazliet pavīpsnājot un kariķējot tavu nostāju, līdzīgi kā tu Adžeja sacīto. Nu zināšu, ka Cīruļa mēbeles tava vājā vieta. Taču acīmredzot tajā laikā ne vienam vien tās likās pats īstākais modernā latviskuma etalons.

Latviskas smadzenes un 1/8 latvieša -  ceru, ka to tu vairāk kā metaforu lieto? Jo vispār, ja kāds to saka nopietni un, nedoddies', nopietni kalkulē cik viņā ir "latvisko asiņu" (vai jebkuru citu) - tas -.. nu, laikam kaitina mazliet, - itin kā latviešu asinis kaut kā atšķirtos no citām. Tāpat arī smadzenes. Tautība un nācija taču lielā mērā tikai konstrukts.

Kaut kādām tradīcijām, ieradumiem, mentalitātei, kultūrai, - tam, protams ir nozīme. Un ceru, ka visdrīzāk tieši to tu arī domā ar nacionālo un to īpašo, savdabīgo. Nevis kaut kādas ģenētiskas lietas un asinis. Bet, kā jau esi ne reizi norādījis (un arī Adžejs par to šajā intervijā runā) - arhitektūra jau tikai seko un īsteno lietas, kas notiek ekonomikā, politikā, kultūrā.. Un tā kā pasaule kļūst vienotāka, un līdzīgāka, ekonomiskie procesi - visaptveroši, dzīvesveidi pasaulē drīzāk atšķiras pēc bagātības, nabadzīgas, ne tik daudz pēc kāda ģeogrāfiska novietojuma, un vēl visu to vēl saista visuresošies informācijas un komunikāciju tīkli, .. tad jau ir visai pašsaprotami, ka arī arhitektūra kādā mērā kļūst līdzīgāka.

Taču ja arhitektūra top iespējami optimālāk reaģējot uz vietas apstākļiem, ģeogrāfisko novietojumu (piem., klimats, reljefs utt.), atbilst pasūtītāja vajadzībām, risina uzdotās problēmas, un jā, - ja vēl tā kaut ko uzlabo, - nu ja arī ne kāda nospiesta sociāla slāņa dzīves apstākļus, tad vismaz padara vietu labāku, lietojamāku, skaistāku utt. un vēl interpretē un iemieso kaut kādā ziņā (netveramākas) sabiedrības gaidas un kultūras lietas,  - tad to var uzskatīt par labu arhitektūru. Savukārt tie centieni koncentrēties uz savu nabu, cenšoties no tā izvilkt kaut kādu īpašo latviskumu un no tā radīt kādu īpaši savdabīgu arhitektūru, ar ko tad lielīties citiem, kādi mēs atšķirīgi un savdabīgi, - nu, tas varbūt varēja piestāvēt nacionālromantiskajiem, postmodernajiem laikiem 80./90. gadu mijā. Taču jāatzīmē, ka kritiskais reģionālisms bija pazīstams jau vismaz gadus 10 pirms tam un tas atbildes par vietai atbilstošu arhitektūru meklēja daudz aptverošākā pieejā, nevis kādos slīpajos jumtos vai pieņēmumos par nacionālu arhitektūru.

Tai ziņā pilnīgi piekrītu Adžejam, ka arhitektūrai pirmkārt vajadzētu apmierināt cilvēku vajadzības, risināt konkrētas problēmas, radīt skaistas telpas.. Kamēr tas par to nacionālo - tas jau ir stipri otr- vai trešķirīgi. Resp., man liekas, ka uzstādījumam būtu jābūt uz šādā nozīmē labu arhitektūru, nevis uz kaut kādu specifiski nacionālu produktu (un pasarg dies, - stilu). Ja tā būs šai nozīmē laba arhitektūra, tad tā automātiski arī būs pienesums tam - reģionālajam vai nacionālajam, papildinot un uzlabojot to. Un tad jau pēc tam - labs mantojums arī kļūst ar laiku par identitātes daļu.

Taču, lai tādu radītu, nepietiek jau ar latviskumu vien un to, ka dzīvo šai vietā cik tur ilgi. Mani nekādi nepārliecina tava tēze, ka uz visiem arhitektūras uzdevumiem Latvijā arvien vislabāk spētu atbildēt tieši vietējie arhitekti - tikai tāpēc, ka tam specifiski "latviskas smadzenes ". Vai arī tāpēc, ka pazīst darboņus būvvaldē. Realitāte liecina citu. Daudz lielāka nozīme ir izglītībai. Par ko jau arī it kā teorētiski neviens nešaubās. Tomēr ar to Latvijā ir švaki. Un ja vēl pirms pāris gadiem bija sajūta, ka Latvijā tapusi un attīstās skola, kas iemieso kaut kādas cerības uz to, ka nākotnē varētu būt labāk, tad tagad jau gan šīs cerības ir tikpat kā zudušas. Un ir zināmā mērā likumsakarīgi, ka vairāku labāko pēdējā laika ēku autori nemaz nav vietējie.

Un ja par jaunlatviešiem - viņi gan nebija tie, kas no Krievijas vaļā raisījās, drīzāk otrādi. Un tautas dziesmu vākšana un Pēterburgas Avīžu izdošana jau ar esot sākusies ne jau gluži pēc viņu iniciatīvas, bet vairāk pēc krievu mudinājuma.


Miķelis: Re: Miķelim [28/02/2017 22:10]

Nu, nu. Jaunlatvieši jau nu gan stāvēja pie Latvijas idejas, tur nav īsti variantu. Nemaz nerunājot par Kr. Baronu, kura kaps stāv neapkopts, kaut dainu skapis tiek stiepts apkārt no vienas vietas uz otru un publiski eksponēts. Esmu, piemēram,bijis Parīzē un redzējis kā godā dižos francūžus. Kas tad ir valoda? Un kas ir latvietība? Tās lietas kā reizi koncentrējas smadzeņu rajonā, jo gluži kā datoram dzelži nosaka tikai ātrdarbību, programmas kods nosaka ko iespējams izdarīt ar to. Tas ka mums dzelži ( izglītība ) veca, nenozīmē, ka programmas kods ( spējas ) ir slikts.

Nesaku ka latvieši spēs ar visu tikt galā, bet mīļie arhitektūras brīvmūrnieki, laižiet arhitektus to mēģināt darīt, nevis stāstat tiem cik Deivida stikla krelles labas. Deivids dzīvo pavisam citā pasaulē un pa lielam viņam Kunsthalle ir tikai epizode, bet mums ar to visu būs jāsadzīvo. Viss jau ir labi, Deivids foršs čoms, māk pārdot savu arhitektūru pats iestāstot visiem ka tā ir ar lielo A, kaut tā protams nav.

Arhitektūra normālās valstīs risina ne tikai skaistuma jautājumus, bet veselu eonomiskās attīstības bloku - veselu nozaru attīstību. Deivids var teikt ko grib, bet Vācijā nevinnējs nevienu konkursu, lai cik labs būtu viņa darbs. Un tas ir ekonomiski pārtikušā Vācijā. Cilvēkiem, lai cik tas dīvaini mums neliktos, arhitektūra atrodas viņu vajadzību otrajā desmitā un te nu visiem būtu kopā jāstrādā, lai tā nonāktu pirmajā desmitā, un tas iespējams tikai attīstot visu ekonomiku, kas darbojas kopā ar arhitektūru.

Nevis uz nabu jākoncentrējas, bet uz smadzenēm. Tādi kā Deivids tās pielieto lai pelnītu, tai skaitā braukādams pa pasauli un ietirgodams stikla krelles vietējiem. Un tas viņam izdodas meistarīgi.

Ja jau domājam globālisma kategorijās, tad nu piedod, mūsu premjers būtu steidzīgi jānomaina, jo angliski kaut kā neiet čalim, stāv visos forumos maliņā.

Par asinīm. Ģenētika, ir tāda zinātne + izglītība + valoda nosaka to, kas mēs esam.

No tā vēl neviens nav aizbēdzis. Vajag palasīt Nature, American Science utt. Interesantas lietas tur raksta.

Arhitektūra nekam neseko, Deivids alojas, cilvēki seko kādām idejām un pēc tam rada arhitektūru,izejot no spējām un iespējām. Arhitektūra nav subjekts, tā nepastāv pati par sevi, tā nav reliģija vai tās surogāts. Visur kur žvadz stikla krellītes kāda rokās, Tev mēģinās pievērst svešai ticībai, un rezultātā vietējie aborigēni palika tukšām rokām, alkoholismā slīkstošos ciemos. To mēs gribam? Visu industriju uzdāvināt misionāriem?


Miķelis: Re: Miķelim [28/02/2017 23:31]

P.S. Beidzot arī Tu esi iekodies diskusiju ābolā! Tagad mazliet jāpaguļ, bet rīt mēģināšu noformulēt Arhitektūras kā reliģijas vs. sekulāra procesa tēzes. Cīruļa mēbeles, tikai ne to, nēēēeeee..e..e

Nu un pamazām apgūstu slepeno A rokasspiedienu, komplicēta būšana, gredzens ar cirkuli un trijstūri jau man ir;-)


Miķelis: Re: Artim [01/03/2017 10:34]

Turpinot…

Vai izlasīji LU profesora Harija Tumana rakstu Dienā, šeit tas viņa bloga ierakstā : http://blogi.lu.lv/harijs/

Deivids runā skaistus vārdus, un visi tam protams varētu piekrist, māt ar galvām, ja vien… mēs neatrastos rietumu civilizācijas norieta laikā, mūsu civilizācija iet bojā. Tas nozīmē, ka nevis mums jāaizver acis uz apkārtnotiekošo, bet aktīvi jāiesaistās procesā. Atceries Prickera prēmijas laureātu - Šigeru Banu. Šigeru Bans dodas uz zemestrīču, stihisku nelaimju zinām, ved papīra tubusus un montē pagaidu mājvietas zemestrīcēs, plūdos, stihijās cietušajiem. Un tā ir arhitektūra ar lielo A, ko novērtē Prickera balvas pasniedzēji.

Tas pats ar mums. Mēs varam visi kritizēt valdību, bet patiesībā mēs - arhitekti, Tu, es, esam līdzvainīgi, jo nopirkamies uz spožām tūtītēm, stikla krellītēm un palīdzējām nolaist uz burbuli gan Brocēnu flīžu fabriku, gan citus uzņēmumus, kas pie mums ko ražoja no apdares lietām. Mēs neuzturējām, nenācām ar idejām, neveidojām kolekcijas un galvenais - nelikām tos savos projektos. Tagad mēs visu importējam un tirgoņi uz to visu vēl uzvāra 100%. Mēs jūtamies lepni ar vācu fasādēm, zviedru ventilācijas agregātiem, poļu grīdlīstēm, spāņu parketu. Par ko lepni? Par to, ka 300k mūsu tautiešu rukā īru šampinjonu fermās? Kolektīvā atbildība pastāv, bet pastāv arī veids to visu neievērot.

Kas rada labklājības valsti? Mēs paši. To rada strādājot un attīstot vietējo tautsaimniecību. Tagad izrādās, ka valsti vajag arī aizsargāt, un visi lauza rokas, jāpērk ieroči. Un sanāk tikai vecām haubicēm, jo kur nu mēs paši, vai ne? Var taču nopirkt. Ulmaņa laikā uz vietas no mašīnkomplektiem montēja fordus, viss tas labi redzams Motormuzejā. Mēs paši, kur nu, labāk nopirksim.

Par Arhitektūru. Civilizāciju ir attīstījušas trīs idejas:

- ideja par Dievu ( skat. Kārenas Armstrongas "Dieva vēsture. 5000.gadu stāsts", Armstronga starp citu ir no kristietes kļuvusi par ateisti ),

- naudas izgudrošana,

- skaitļa "nulles" ieviešana vidusslaikos.

Šobrīd civilizācijas norieta stadijā mēs esam sekulāra sabiedrība, kurai Dievs pie vienas vietas, mēs paši visu zinām un protam sekojoši zudusi jēga, mērķis. Un sakralizētas tiek citkārt absolūti sekulāras lietas. Tas notiek arī ar arhitektūru. Arhitektūra vienmēr bijusi sekulāra lieta, būvniecība, bez jebkādām pretenzijām uz pārlaicīgo, metafizsko. 3 dimensijas, ko var vairāk gribēt. Šobrīd notiek Arhitektūras sakralizācijas process, kas tik netiek likts lietā, bezmaz vai Arhitektūra nosaka veselu pilsētu dzīvi ( Bilbao efekts ). Pa pasauli braukā misionāri ar stikla krellēm un vietējiem iezemiešiem stāsta kā viņu Arhitektūra ( un viņu arhitektūra vienmēr ir ar lielo A ) glābs iezemiešu ekonomiku, un vietējie ar pavērtām mutēm klausās un protams nopērkas. Savējos vietējos uzskata par atpalikušiem, nemoderniem, neizglītotiem, un neprašām un pat nepielaiž pie kopēja ugunskura. Nē, nē, protams nāciet, bet no mūsu bļodām vairs neēdīsiet un pastāviet kādus 10 metrus nostāk, jūs nelabi ožat.

Profesors Tumans runā par Ciklopu sabiedrību, un tas šobrīd notiek, - rietumu sabiedrība ciklopizējas, un tas ir globalizācijas iespaids, - notiek burbuļa inflācija.

Man nav nekas pret Deividu, katrs nopelna kā māk. Un Deivids to māk izcili, pat apbrīnoju viņa prasmes. Man ir mazliet iebildes pret mūsu vientiesību, kuru izraisa stikla kreļļu spīdums.

P.S. Dzirdēju, ka Armands vakar Elkorā nopircis "Wilson" raketi , un viss RTU APF kolektīvs to parakstījis:)

P.S.P.S. Neceru uz kolektīvo sapratni, tas tāpat skaidrs ka nevienam šī diskusija neinteresē un viss turpināsies tāpat tālāk. Dzīve protams atšķiras no ideāliem, un tomēr...


Andrejs Ģelzis Re: Artim [01/03/2017 11:28]

Labs iemesls pasērfot. Jauki, ka Adjaye mājas lapā ir norādītas projekta līguma summas.


Dārts Veiders: Re: Artim [01/03/2017 14:16]

Labi rūkts, Miķeli.

Tas nav naivums, tas ir kalpa kuprītis, viensētnieka saimnieka arogance ārpus sava mazā tēvu novadiņa, kārklu ( vācietība, rietumniecība) būšana, un citas objektīvas mūsu kultūras, mentalitātes sastāvdaļas, kuras tā gluži nevar izravēt, ilglaicīgā programma ir parādījusi, ka konkrētajos apstākļos konkrētās īpašības nodrošina izdzīvošanu, ģimenei, ciltij ( vai valstij?).

Kaut protams nacionālas valstis arī ir 18./19.gs konstrukts, kas ir tikai neliela epizode cilvēces vēsturē, un to noriets ir tikai dabiska procesa sastāvdaļa.Īsti jau nelīdz globālā zelta teļa pielūgšana, kas kā vienojošs elements nacionālo valstu vietā ( pēc 1. un 2. p.k.), jo civilizācijas nesēji to pašu nosacījumu ( programmas)produkti vien ir.

Vietā nāk vitālākas, efektīvākas, iespējams krietni vienkāršākas struktūras ( sabiedrības), un laikam jau tas ir tikai normāli, un tā jau ir realitāte pasaulē. Mūsu nomalē, vēl aizraujamies ar vecajiem konstruktiem, 30.gadu stila nacionālās valstis, vai tūkstošgades globalizācijas ekskurss, tie visi jau gan ir vēsture, bet tā ir nomales prerogatīva nekritiski atgremot civilizāciju smaguma centru konceptus, tad kad tiek pārvērtēti savās izcelsmes vietās.


Miķelis: Re: Artim [01/03/2017 16:31]

Viss notiek pa spirāli, Dārt. Man šķiet var gadīties ka nacionālas valsts koncepts ir iespēja pagarināt Rietumu civilizācijas norietu, varbūt tā ir iespēja reinkarnācijai. Nezinu. Mēs esam tikai vērotāji vienā lielā spēlē. Tas trends kā reizi ir izolacionismā, nacionālajā utt. Un kaut izskatās nelāgi, tā varbūt nemaz nav. Globāli domājot mēs te esam mazas soškas, nu tādi nanočaļi, kuri vicina mazās dūrītes un met akmeņus pāri mazajam nanožogam. Kā ir patiesībā? Baidos, ka ir vesela virkne pasaules problēmu, kuras var atrisināt ar krasu iedzīvotāju skaita samazināšanu, tai skaitā klimata problēmas. Vai tik pavisam lielajiem čaļiem nav ienācis prātā risinājums ar sarkano pogu?


AB: Re: Miķelim [01/03/2017 14:47]

Jauki, Miķel - lai gan par pasaules "Lietu kārtību" Tu daudz domā un, šķiet, pārzini kā mazo reizrēķinu, arī tenisa rakete Tev prātā ienāk!.


Artis Zvirgzdiņš Miķelim vēl [01/03/2017 13:33]

Miķeli, tavu viedokli par visu to esmu lasījies te desmitiem reižu, un nav man sevišķas intereses vēlreiz to pašu uz riņķi malt, jo īpaši tad, ja runa arvien nonāk pie latviešu smadzenēm un īpašajiem gēniem. Bez tam par to sakralizāciju un sekularizāciju, tu nonāc mazliet pretrunās ar sevi. Iebilsti Adžejam, ka viņš netiecas arhitektūru politizēt un nesola visas pasaules ekonomiskās un sociālās politikas ar arhitektūru lāpīt. Pēc tam uzstāj uz to, ka arhitektūra šodien tiekot pārāk sakralizēta un tai tiek nepamatotas spējas un iespējas piedēvētas.


Dārts Veiders: Re: Miķelim vēl [01/03/2017 14:35]

Būsim Arti godīgi.

1. Konkrētā intervija ir PR sastāvdaļa visā AB kvartāla sakarā, par ko liecina jautājumi un to virzība , kas ir izteikti simpatizējoši, vai pat jūsmojoši par konkrēto pasažieri ( pieņemu zons pat nedaudz samulsa par tādu formātu), manuprāt RL intervijās ar arhitektiem, tie bija daudz dziļāki, labi Sesdiena nav RL un lasītāju loks atšķiras.

2. Deivids vāji slēpa augstprātību, un vienaldzību , kaut protams izpaudās profesionāli. Būsim objektīvi , neiedziļināšos atkal visā tajā LR KM&AB sviestā ( nožēlojāma starp citu) LLMM sakarā, nedomāju , ka Deivids to nesajuta- LR,vietējo eliti un nešaubos , ka arī sabiedrību, spiež mazvērtības komplekss ( akceptēts formāts ar vietējo atšūšanu), un komerciāli ir pareizi iejūgt "lohus", kuri paši sevi neciena, un atgādināt viņiem , ka ir civilizātors atnācis. Parasta komunikācijas taktika.

3. Viss pārējais protams ir indivīda subjektīvs viedoklis, var palasīt, interesanti. Un būtu idiotiski, ja Deivids pēkšņi sāktu spļaut akā no kuras dzer un teiktu kaut ko sliktu par glabalizāciju arhitektūrā, par meinstrīma globālajiem lēmumu pieņēmējiem, kas ir viņa klienti( tāpēc jau centās atšūties par šo jautājumu) , intervētājs pieņemu pārāk burtiski izpildīja PRistu uzdevumu.


Miķelis: Re: Artim vēl [01/03/2017 16:09]

Man dīvaini likās, ka tas, par ko domāju, diezgan skaidri ir noformulējis LU profesors Harijs Tumans. Piedevām daudz par šīm lietām runā arī LU profesors Leons Taivāns. Ja Tu pasekotu līdz, nepaslinkotu un izlasītu pārējos viņa bloga ierakstus, varbūt Tev vēl ir cerības:-) Jo savādāk nesaprotu, kādēļ Tu vēl nedzīvo Londonā, ar tādu skatu uz latviešiem, nacionālo arhitektūru, bet krāmējies pa mūsu mazo kiosku - Latvija.

Deivida teikto neuztveru nopietni, kā jau minēja Dārts, tā ir tikai PR akcija, tur nav ne dziļuma, ne redzējuma, ne skata plašuma. To visu var atrast tikai augstākajā līgā - pie Rema Kulhāsa, piemēram, grāmatā par Ņujorku - Delirious New York, 1978.

Kā pierāda Šigeru Bans - arhitektūru desakralizējot, tā atgriežas pie sava sekulārā uzdevuma - kalpot cilvēkam. Arhitektūra nav sakrāls objekts, pielūgsmes objekts, tā ir sekulāra ( laicīga ) parādība, kura kalpo vairs ne viena cilvēka varai ( karalis, valdnieks, vietvaldis ) , bet sabiedrības mērķiem. Būt arhitektam nozīmē būt amatniekam, nevis dievam. Sajuti atšķirību? Nelekties, nezīmēties, bet rukāt, darīt katru dienu savu darbu aizvien labāk, mācīties katru dienu, un risināt ( nevis pievērt acis uz tām ) pasaules problēmas - sociālā nevienlīdzība, pārapdzīvotība, dzeramā ūdens trūkums, piesārņojums, ekoloģija, urbānā pārapdzīvotība un citas. Arhitekts ir tikai pasaules kalps, nekas vairāk. To nozīmē arhitektūras desakralizācija.

Latvijā, kā mazā valstī, varbūt ir iespējams eksperiments - kā arhitektūras industrija var atgriezt naudu mazas valsts ekonomikā ( izglītība + būvindustrija + arhitektūra ).

Bet to protams nevar paveikt nojaucot Kuzņecova fabriku un uzbūvējot Maksimas kasti Akropoli. Jautājums, cik ciklopiski esam kļuvuši? Cik spējam sanākt kopā un vienoties sabiedrības interesēs? Jo šis ir īstais brīdis par kaut ko tādu domāt.

Paldies Tev par Tavu viedokli, tas arī man liek analizēt savas domas.


Andis Sīlis Re: Artim vēl [03/03/2017 12:03]

Nu gan saziepējies - kas Tu par pasaules kalpu? Un kurš arhitekts kurā pasules malā ir atrisinājis sociālās nevienlīdzības vai ūdens trūkuma problēmas? Labāk, kā teica Šķēle, izgludini savas bikses un uzzīmē normālus mezglus un labs proporcijas savos projektos, ar to arī sākas pasaules glābšana


Dārts Veiders: Re: Artim vēl [03/03/2017 13:03]

Tad jau Tu, Andi, arī esi nonācis līdz koncepcijai arhitekts=amatnieks? Vai tomēr Quod licet Iovi, non licet bovi? Ja nu tomēr tā, uz kā pamata un kas ir Iovi v. bovi sadalītājs, un vai Iovi statuss ir nepārejošs, un bovi ir nolemts būt par bovi vienmēr?


Andis Sīlis Re: Dārtam un Miķelim [04/03/2017 16:47]

Ne gluži, es tik iebilstu pret vispārinājumiem un nepamatotiem pieņēmumiem. Iedoma, ka arhitektiem jāglābj pasaule ir muļķīga un neredzu atšķirību starp Korbija un Co ambīciju pamācīt cilvēkus kā viņiem jādzīvo jaunajā mašīnlaikmetā un Miķeļa un citu sociālatbildīgi uzbudināto ņemšanos ap taisnības ieviešanu un planētas atdzesēšanu. Aravenas uzstādījumi un pēdējā bienālē redzamais vai nu garlaikoja, vai kaitināja, jo mani uzskati ir pilnīgi pretēji Miķeļa paustajam par Šigeru zemestrīces šelteriem - tā nav A pat ar mazo burtu, tā ir utilitāras problēmas atrisināšana, tieši tādas pašas, kā tūkstošiem gadu celtnieki būvēja sugasbrāļiem miljardiem jumtu virs galvas pat nezinot par kaut kāda koncepta A esamību. Tāpat nepiekrītu Miķeļa vāvulim par to, ka A nekad nav bijusi sakrāla un metafiziska, pilnīgi pretēji. Vnk vai domāt ar savu galvu nevis lasīt Aravenas un citu Eiropas jefiņu konceptuālos, filozofiskos un sociālos maldus ar izteiktu ideoloģisku demagoģiju.


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [04/03/2017 19:56]

Te Tev mazs pārsteigums - Miķelis nav lasījis Aravenas uzstādījumus un uz Venēciju nav braucis, bet ja ielūkosies blogu sadaļā, tad ieraudzīsi, ka runā par to kādā 2 vai 3 blogā. Kas attiecas uz arhitektūras sakrālismu - pēc kādām pazīmēm Tu to mēri vai nodefinē to kādā veidā arhitektūra iegūst sakralitāti un kurā brīdī kļūst metafiziska? Mums te ir tīra loģikas diskusija, pieturamies pie kādiem diskusijas rāmjiem. Un neuzbudinies, ja kāds nav ar Tevi 100% vienā taurē pūtējs. Kurš teica, ka nevar būt 10 viedokļi par arhitektūru, gluži kā 10 reliģijas vai vairāku rasu cilvēku?

Tātad, lai visiem būtu interesantāk sākam ar sakralitāti un metafiziku.

Piebildīšu skaidrībai: neesmu ateists, tātad intuitīvi ticu fiziskai un metafiziskai pasaules uzbūvei. Kas attiecas uz arhitektūru, labprāt uzklausītu sakralitātes pazīmju pamatojumu, tāpat pamatojumu tās metafiskai dabai.

P.S. Par Šigeru Tev taisnība, A kategorija bija domāta metaforiski, kā to arī domāja Prickera žūrija, ne burtiski, jo dzīvot papīra tubusu mājās nav normāli.

Aiziet un bez personiskiem apvainojumiem, cienam viens otru!


Andis Sīlis Re: Dārtam un Miķelim [05/03/2017 12:01]

Īpašu sarunas tematu neredzu, vai tad nogulēji tās arhvēstures lekcijas kurās tika skaidrots, ka A radās ne jau sociālās mājas pilnveidojot, bet gan mēģinājumos Dieviem gana gaumīgu templi uzstellēt un manipulēt ar sociuma apziņu. Jeb citiem vārdiem - lietojot abstrakciju, simbolus un stratēģiski pārdomātu struktūru/formu apkalpot rituālus un vajadzību pēc psihoemocionālās barības un kairinājuma. Kas arī ir jēdzienu sakrāls un metafizika nozīmju sastāvdaļa.

Piekrītu, ka var būt 10 atšķirīgi viedokļi, tāpēc jau sāku postu ar protestu pret vispārinājumu. Manis pēc vari izstaipīt konceptu "a" līdz bēgļu teltīm, nevienlīdzībai vai citam kliņķim, es palieku pie saviem uzskatiem - visa veida profanizācija jau tā ir pārpludinājusi prātus un teorijas, tāpēc lūdzu atšujies vismaz no "A" ar savu vēlmi to desakralizēt. Lielā un mazā burta lietojums nav nejaušs.

Savukārt Tavs teksts : "Būt arhitektam nozīmē būt amatniekam, nevis dievam. + Arhitekts ir tikai pasaules kalps, nekas vairāk. To nozīmē arhitektūras desakralizācija." ir īsts, varētu pat teikt klasisks vāvulis un, ja vēl uztver šo kā personīgu uzbraucienu, tad ir vēl trakāk. Ceru, ka nav jāargumentē teiktas, tas gan jau būtu jebkuru intelektu aizskaroši.


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [05/03/2017 13:54]

Nu kā reizi ir pamats diskusijai, jo arh.vēstures stundas kā arī filozofijas nodarbības apmeklēju visas. Tu runā par arhitektūru jeb būvmākslu vai parasto amatniecību,kurai metafiziskās īpašības a priori nepiemīt ( tātad pēc definīcijas arhitektūra neietver sakrālo vai metafizisko, tas stāv ārpus arhitektūras, kura operē ar trīs dimensijām jeb fizisko telpu ). Tāpēc jau Tev devu trīs piemērus.

Piedevām šodien ar A saprot kaut ko pavisam citu, jo tas pats Deivids Arhitektūrai piešķir bezmaz vai dvēseles ( metafizisks termins ) īpašības + dievišķo to - ar vārdiem, ka arhitektūra ir mūsu ilgu un sapņu piepildījums. Tas arī ir Taviem vārdiem runājot, - klasisks vāvulis, jo arhitektūra arī šodien ir tikai amatniecība, 3D būvmāksla. Tu taču netici visām tām brīvmūrnieku blēņām? Cita lieta, ka tai piemīt kāda īpaša kvalitāte. Ja tā, tā ir aprakstāma nevis metafiziskiem, sakrāliem terminiem, bet latviešu valodā lietotiem vārdiem. Sabiedriskā iekārta šodien - kapitālisms, nekas sakrāla. Pamēģini, lūdzu, apraksti kas ir A.


Andis Sīlis Re: Dārtam un Miķelim [05/03/2017 16:08]

Filosofijā gan būsi visu info nogulējis - 3 dimensijās pastāv ķieģeļi un siltumizolācija un nekādu A mikroskopā ieraudzīt nevar. Tā pastāv konceptu, simbolu, emociju, domāšanas utml meta-fiziskā formā. Tādā pat formā kā ticība, idealoģija, māksla un - var piekrist Deividam, sapņu uc psihoemocionālu afektāciju konceptuālajā realitātē. Definēt telpu iespraužot zemē mietu (templi, baznīcu, muzeju - nav svarīgi, reizēm arī savu mājokli) ir reflektējošs pašidentifikācijas akts nevis utilitāra amatniecība ar ko nodarbojas būvnieki (daži ar arhitekta diplomu) kas rada būves un pilsētas, citējot Krastiņu - bez arhitektūras pazīmēm.

Un nevajag putrot iekšā otru, tehnisko a lietojumu valodā - ir OK , ka apzīmējot jebkuru loģiski būvētu struktūru, parādās tāda terminoloģija kā kompjūtera uzbūves vai programmas arhitektūra, kur nekā sakrāla tiešām nav


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [05/03/2017 16:47]

Pag, pag. Fizisks un metafizisks ( ārpus fiziskā robežām ), - nu gluži kā Dieva koncepts.

Arhitektūra - būve, kura veidota no fiziskas vielas + aprakstāma ar valodas palīdzību + kalpo utilitāriem mērķiem + stāv kā ķipars 3 dimensijās un nekādi neietiecās metafiziskajā pasaulē.

Metafizisks - kaut kas ārpus mūsu pieredzes, sajūtu, valodas, saprašanas robežām.

Koncepcija - prāta konstrukcija.

Ne tā?


Andis Sīlis Re: Dārtam un Miķelim [05/03/2017 18:00]

Būve ir būve, tā "ir" materialitātē, tai var piedēvēt dažādas kvalitātes vai apraudãt to neesamību. Manuprāt nav suņa sūdā, kas arī stāv kā ķipars, jāmeklē māksla vai arhitektūra. Bet, nu, ja ļoti gribās, to var arī darīt, laikmetīgie mākslinieki šo ir vairākkārt jau dabūjuši gatavu. Un tā jau ir tīrākā meta (beyond) gan Platoniskā, gan Kantiskā izpratnē.


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [05/03/2017 18:13]

Tātad būve tomēr atrodas materialitātē, ne metafiziskajā plānā? Tātad tā ir utilitāras, fiziskas materialitātes daļa?

Tātad Deivids nav nekāds izredzētais, kurš viens no nedaudzajiem pasaulē prot pievienot ēkai īpašu kvalitāti un tā ir aprakstāma mūsu fiziskajā pasaulē? Viņš varbūt ir vienkārši labs amatnieks, vai vēl precīzāk labs pārdevējs, kurš prot pārdot neeksistējošas būves īpašības, gluži kā automašīnu pārdevēji pārdod ātrumu, izturību, uzticamību, gudrību, pašvērtību?

Tātad runājam par mārketingu nevis metafizisko?

Turpinot par metafizisko vai to kas atrodas aiz fizikas robežām un ko diezgan labi pārdod dažādas reliģijas, sakralizējot 3D pasaules priekšmetus. Tas nav izzināms, vai ne?


Andis Sīlis Re: Dārtam un Miķelim [06/03/2017]

Tu sāc nogurdināt. Jau trešo reizi mēģinu paskaidrot, ka būvēm pārsvarā nav nekāds sakars ar arhitektūru tieši tāpēc, ka tās ir just materialitātes sabiezinājumi bez jebkādām citu "plānu" sastāvdaļām. Atved uz savu "fizisko" darinājumu, kam Tavuprāt piemīt "a" kādu džungļu ciema būvmeistaru un pamēģini aprakstīt savu a mārketingu. Viņš, nebūdams smadzenes ar konceptiem apgrūtinājis, Tev paskaidros, ka redz gan jumtu, gan sienas, gan atvērumus, gan telpu kurā iespējams dažādi funkcionēt, saredz pat tehnisku atšķirību no saviem darinājumiem, bet nekādu arhitektūru neredz ne sitams. Būvi redz, var aptaustīt, bat nekādu a ne viņš, ne lielākā daļa sugasbrāļu neredz. Jo arhitektūra "neatrodas" materialitātē, bet tikai Tavā mākslīgi saķūnētajā mentalitātē. Tas taču vecais joks ar galdu - izskrūvē vienu skrūvi no savas būves - vai arhitektūra saglabājās? Nu tad nomontē vienu ķieģeli - un tagad? Tad divus utt - un tā kamēr no materialitātes ir palicis vien pēdējais m3. Pie kura ķieģeļa pazuda a?


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [06/03/2017 08:18]

Pareizi arhitektūra rodas un atpazīstas smadzeņu darbībā, kairinot dažādus cilvēka receptorus. Un spēja to atpazīt sakņojas katra indivīda izglītotībā, tātad tas ir apzināts process, kurā arī rodas viens vai otrs spriedums par arhitektūru. Bet....

....smadzenēs nav metafiziskās vietas, smadzenes operē ar abstraktiem jēdzieniem un tēli, bet mūsu pašu smadzenes ir trīsdimensionālas un neko vairāk arī nespēj kā radīt trīsdimensionālu attēlu. Tā nav metafizika, tā ir fizika.

Arhitektūra nav sakrāla, jo sakrāls ir metafiziskais ( vismaz tā mēs ar Dieva konceptu domājam ). Sakralitāte mūsu materiālai pasaulei nepiemīt ( ir gan reliģijas, kur tas tā nav ). Mēs ar reliģiju palīdzību sakralizējam atsevišķus priekšmetus ( svēto kauli, dažāda lieluma koka figūras ar jocīgām cepurēm, un kas tik vēl cits ). Arhitektūrai kā priekšmetam nepiemīt sakralitāte, nav piemēram arhitektūras priesteru, kuriem tiešais vads ar metafizisko pasauli. Par to ir runa. Darbojamies fiziskā pasaulē, jo metafiziskajā nevaram tikt pēc definīcijas, jo tur varbūt 9 dimensijas, kuras mūsu smadzenes nepārvāra.

Lielās līnijās mūsu izpratne par arhitektūru ir identiska, atšķiras detaļas. Tas ka nespējam skaidri definēt A, pierāda tikai uz mūsu spriestspējas, RTU atpalikšanu uz vispārēja fona. A nav nekas metafizisks.


Andis Sīlis Re: Dārtam un Miķelim [06/03/2017 11:55]

Atļausiet pasmaidīt. A nerodas pat smadzenēs. Ja Tevi uzliks galvā to smuko cepurīti ar vadiņiem, un parādīs uzrakstu ARHITEKTŪRA, tad vienīgais, kas radīsies un ko varēs konstatēt kā materiālās pasaules sastāvdaļu, būs sinapšu elektriskie impulsi Tavām neironu ķēdītēm mēģinot atpazīt šo beyond materialitātes izgudroto konceptu.


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [06/03/2017 12:46]

Un te uzmanīgi, jo smadzenes operē ar tēliem un abstrakcijām. Smadzeņu uzbūve ir ļoti sarežģīta un šobrīd, pateicoties datortomogrāfijai, notiek revolucionāri smadzeņu darbības atklājumi. Lieto iekrāsotas vielas, lsd un citus jaukumus. Notiek arī nāvei tuvo stāvokļu petniecība, - tas par gaismas tuneļiem, ķermeņa pamešanu utt.

Tomēr kas ir fakts - nav viennozīmīgas atbildes, kas ir personība, kā rodas tas ko mēs saucam par "es", kā mēs sevi apzināmies, kādu lomu spēlē zemapziņa ( K.G.Jungs ).

A rodas smadzenēs, izlasi, Andi, Birkerta pārdomas, tomēr apzinātā A radīšanas daļa var gadīties, ka ir ne vairāk kā 10%. Tas pamata process notiek zemapziņā, kura gan tāpat pieder fiziskajai pasaulei.

Atkāpe. Tīri labi saprotu par ko Tu raksti. Tomēr tad mums jāuzsāk diezgan gara diskusija par zinātnes un pseidozinātnisko teoriju saspēli, piedevām jābalstās uz intuitīvām atklāsmēm, jāanalizē Vilbera teorijas utt. Jādomā par Visuma informatīvo lauku, dzīvības rašanās teorijām, Lielo sprādzienu, jāfilozofē par Visuma jēgu, Absolūto utt., - gan kādu reizi pie 100-gadīgā glāzes to izdarīsim ;)

Šobrīd, sekojot līdzi zinātnes atklājumiem, man nav pamata teikt, ka Arhitektūra rodas ārpus smadzenēm, kaut pieņemu diezgan lielu varbūtību, ka šobrīd par metafizisko saukto pasauli mēs kādu dienu ieraudzīsim. Abi. Protams pēc mūsu fiziskā ķermeņa gala;-) Tā ir mana intuitīva pārliecība.


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [06/03/2017 13:14]

Te mazliet ūdens uz Tavām dzirnavām:

20.gs 80.gados Boms publicēja savu grāmatu "Wholness and Implicate Order" un apgalvoja: ieklausies - visa mūsu taustāmā ikdienas realitāte ir patiesībā sava veida ILŪZIJA, kas ir līdzīga hologrāfiskam attēlam ( man šķiet bija blogs par ilūziju ).

Zem realitātes vēl kāds dziļāks līmenis, plašs un pirmatnējs realitātes līmenis, kurā rodas visi mūsu fizikālās pasaules objekti un parādības. Speciālajā relativitātes teorijā Einšteins atklāja, ka laiks un telpa nav atdalāmi lielumi ( šodienas fizika ), tomēr Boms apgalvoja, ka Visumā it viss ir kādas nepārtrauktības daļa. ( apgalvoja, ne pierādīja ). Boms savā teorijā runāja, ka mēs visi visi - cilvēki, koki, mājas, planētas, zvaigznes esam "VIENA nenormāli LIELA lieta". Boms uzskatīja, ka nav jēgas Visumu iedalīt dzīvās un nedzīvās būtnēs. Dzīvība un inteliģence piemīt ne tikai matērijai, bet tā atrodas arī "enerģijā, ""laikā", "telpā" un "visā Visuma audumā". Boms veica eksperimentu 1943.gadā strādājot Lorenca Bērklijas Radiācijas laboratorijā un atklāja, ka nokļuvuši plazmā, elektroni pārstāja uzvesties kā indivīdi, bet uzvedās tā, it kā būtu daļa no kāda lielāka un saistīta veseluma. Bomu šīs organiskās spējas pārsteidza un viņš to komentēja šādi ( citāts ): "...mans iespaids bija, ka šī elektronu jūra ir "dzīva"".

Tas uz Tavām dzirnavām.

Pagaidām gan tikai teorija ;)


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [06/03/2017 14:02]

Grāmata, kur izklāstīta Hologrāfiskā Visuma teorija saucas "Hologrāfiskais Visums", autors Maikls Talbots, izdevniecība "Jumava", 2009.


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [06/03/2017 14:49]

Nu un vēl mazliet, lai man piedod, Artis:

Maikls Talbots:

"Idejai, par to, ka apziņa un dzīvība ( un tik tiešām visas lietas ) ir veseli kopumi, kas ietverti itin visā Visumā, piemīt arī visai mulsinoša otra puse. Tieši tāpat, kā jebkura hologrāfijas daļa satur sevī visa veseluma attēlu, tā arī katra Visuma porcija ietver sevī visu veselo. Tas nozīmē, ja mēs zinātu, kā tam piekļūt, mēs spētu atrast Andromedas galaktiku uz savas kreisās rokas īkšķa. Mēs atrastu arī Kleopatru, kas pirmo reizi satiek Cēzaru, jo principā visa pagātne un līdzdalība nākotnē ir ielocīta katrā mazā laika un telpas apvidū. Katrā mūsu ķermeņa šūnā ir ielocīts viss Visums. Tāpat tur ir arī katra lapa, katra lietus lāse un katra putekļu ērcīte, kas Viljama Bleika slavenajai poēmai piešķir jaunu nozīmi:

...

"Redzēt pasauli smilšu graudā

Un debesis - savvaļas puķē;

Turēt bezgalību savā delnā

Un mūžību - katrā stundā."

...

Nu gan viss!


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [06/03/2017 09:23]

Detalizētu aprakstu kā rodas A mūsu smadzenēs ir atstājis G.Birkerts J.Dripes grāmatā. Tas bija laiks, kad A vēl nebija sskralizēta un priesteri nebrauca apkārt daļājot savas stikla krelles. Birkerts ir arī vienīgais no latviešiem, kurš ilgstošā laika periodā radījis A, pateicoties saviem gēniem ,Arti, vecākiem, kuri nodarbojās ar literatūru, tādejādi ieliktdami viņa smadzenēs īpatnēju dimāšanas sistēmu, kura bija konkurētspējīga pasaulē kādus 20-30 gadus. Tā kā RTU varbūt jāatver jauns lingvistisks priekšmets;).

Deivids. Jo diskutējam Deivida plauktā. Deivids ir veikli noķēris vilni, uz kura arī sērfo. To pateiks ikkatrs, kurš atpazīst A, pasaules kontekstā Deivids nodarbojas ar a paveidu, kuru publika vēl īsti neatpazīst. Auto pasaulē tas ir ISO GRIFO, visnotaļ cienījams modelis, tikai maksā kādas 10 reizes lētāk.

Reliģiskā pasaulē tas velk uz šamanisma līmeni, visnotaļ interesanta pozīcija.


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [06/03/2017 09:25]

10 reizes lētāk par Ferrari. Nav slikti, Deivid!


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [06/03/2017 10:07]

Arhitektūra atšķiras no arhitektūras, tas tiesa, bet gan Arhitektūra, gan arhitektūra ir PRECE, kuras pārdošanā darbojas tie paši mārketinga likumi kā visā materiālajā pasaulē, mežoņiem Tu varētu pārdot gan Ferrari, gan Deivida muzeju, tikai rezultāts abejādi būtu vienāds - mežoņi tos pasludinātu par sakralizētiem priekšmetiem un pielūgtu kā dievus un Deividu nēsētu uz rokām, kā dievu sūtni, līdz izdomātu pārbaudīt vai tiešām Deivids ir dieva sūtnis , vari iedomāties kādā veidā. Tur tad sakralitātei ātri pienāktu gals un ķieģeļus mežoņi izmantotu lietderīgi, savu visnotaļ vajadzīgo a mājokļu būvniecībai.

Neesam taču mežoņi, vai ne? Tādēļ varbūt nav ko tā Deividam līst vienā vietā. Tik atklāti. Esam vienā izglītības līmenī, ja ne labākā, ar Deividu un atpazīstam kas ir kas.

Prece. Stikla krelles. Mežoņi.

Prece. Vērtējums. Īstā preces cena.

P.S. Nu gan ņemu nedēļu brīvu. Diskusija bija ļoti laba. Paldies Tev, Andi!


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [05/03/2017 19:50]

Turpinot par Deividu, Deivids tirgo Ferrari, vai ne? Bezmaz vai Enco ierobežotās sērijas modeli. Kurš nav ne īpaši ērts ikdienas braukšanai, ne piemērots mūsu ceļiem, ne ekonomisks. No punkta A uz punktu B Latvijā daudz ērtāk nokļūt ar 5.sērijas BMW 3.0 l dīzeli. Pārnestā nozīmē protams. Mums te vajag Ferrari, mēs tā kā pat novietosim to aiz miskastēm nomalē, nevis Rīgas centrā, iespējams mums nepietiks naudas pat dzinējam un bremzēm un tas nemaz nekustēs no vietas. Tad ar kuru galu mēs domājam?

Piedevām to ka tas ir Ferrari saka pats Deivids un britu konkursa rīkotājs ( abi briti, vai ne? ) varbūt tā ir tikai replika vai ISO GRIFO?


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [05/03/2017 15:05]

Par sociālo netaisnību: Džemmai Skulmei par Mežaparka māju jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis 3500 EUR. Nevar samaksāt. Pārdod ģimenes relikvijas. Ko tagad? Pati vainīga, nav ko dzīvot Mežaparkā, ragutiņās iekšā un uz mežu prom? Vai tomēr Ausainajam iedodam aperkotu. Tādu kā Džemma ir tūkstošiem Rīgā un Jūrmalā. Arhitekti neko, kaunīgi novēršas, aizstumj aiz vaigiem kanapē un uzdzer vīnu,- mēs esam tikai arhitekti, pieraduši Ciklopiem kalpot un mājas projektēt? Mazie ciklopiņi?

Vai tomēr?


Andis Sīlis Re: Dārtam un Miķelim [05/03/2017 16:14]

Paldies dievam, ka viņa nedzīvo NY penthausā pie Centrālparka, tad gan tik vienkārši ar sociālo taisnību spriedelēt nevarētu, ko Tu kā vienlīdzības arhitekts teiktu LV nodokļu maksātājiem? - tērējam no neparedzēto izdevumu budžeta?


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [05/03/2017 16:51]

Pārskatām nodokļu sistēmu, tas ka dzīvojam Latvijā, nenozīmē ka mums jāmaksā par katra ievilktu gaisa malku. Vēl jo varāk par vienīgo mājokli. Uzliekam nodokli bankām par spekulatīvajiem dzīvokļiem, kuri stāv tukši n-tos gadus.


Arturs Pērkons: Re: Dārtam un Miķelim [05/03/2017 19:58]

Miķel, Tu, ko, traks esi palicis?

Uzlikt bankām nodokli par spekulēšanu? Aiztikt svētāko no visiem svētajiem biznesiem neuzdrošinās par ASV kongress!

In Banksters We Trust, he he


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [05/03/2017 20:47]

Labs gabals ir filma The Big Short par 2007 gada finanšu krīzi un dažiem "trakajiem", kuri spēlēja pret nekustamā īpašuma tirgu, rezultātā nopelnot ap 500% uz nekustamā īpašuma krahu. Ekselenti viss parādīts, tai skaitā baņķieru alkatība, melīgums un nespēja domāt ne par ko citu kā nauda. Rezultātā gaisā izkūpēja 5 triljoni USD, tai skaitā pensiju naudas. Iesaku noskatīties visiem domājošiem cilvēkiem:

https://m.yout...?v=rDlYm15ztK4


NAV VIENALGA: Re: Dārtam un Miķelim [08/03/2017 08:53]

Pačukstēšu, ka nākamā nekustamo īpašumu (un ne tikai) krīze būs jau šogad ap karsto laiku! Tātad, Miķeli, ir iespēja pašam nopelnīt un uzņemt par to filmu!


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [04/03/2017 20:44]

P.S. Bloga ierakstu sauca: Kad latviešu arhitekts saņems Prickera balvu arhitektūrā? Un tajā gadā to saņēma Šigeru Bans. Miķelim nebija interešu konflikts, jo nebiju Prickera balvas žūrijā.


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [04/03/2017 23:45]

Mēģināšu Tev mazliet palīdzēt: Gīzas piramīdas ( Ēģipte ), Tadžmahals ( Indija ), Ķelnes Doms ( Vācija ) - kas tur tik īpašs, ir vai nav A? Ja ir A - nodefinē.

Ir sakrālas celtnes?


Dārts Veiders: Re: Dārtam un Miķelim [06/03/2017 12:42]

Redzi, Andi, es jau tikai pajautāju dažus jautājumus. Savukārt Tu man par Oiropas jefiņiem.

Cik sapratu Tu tomēr iebilsti, ka arhitektūrā ir amatniecības veids. Tad ,kas atšķir Iovi no bovi? Uzticētais resursu apjoms ( vai vari nosaukt arhitektūras vēsturē maza kapitālieguldījuma šedevru?)? Tuvība ar varu ( darīt to, ko tikai konkrētajam autoram atļauj vara)? Kā tiek panākta arhitekta tuvība ar varu?

Arhitektūra ir varas izpausme, konkrētās sabiedriskās struktūras(valstu apvienības,valsts, pašvaldības, uzņēmuma, privātpersonas) varas vērtību koncentrāts, un tur nav nekāda sakara ar brāli-arhitektu, viņš ir tikai varas izpildītājs, kas varas doto uzdevumu izdomā( rada sistēmu, kārtību, projektu), un fiziski uzzīmē, un seko līdzi, lai tā realizētos atbilstoši varas uzdevumam.

Ja vara ir stulba, naiva, pilna haosa vektoru, protams ir pagrūti radīt savādāku arhitektūra. Ja konkrētajam arhitektam(amatniekam) ir lielāka prakse ar strukturālāku un gudrāku varu (-ām), tad ir cerība kaut nedaudz ietekmēt kustības virzienu aŗi pie stulbas un nestabilas varas, tomēr nevajag pārvērtēt arhitekta ietekmi, tas ir kā ar vājstrāvas mikrokarti mēģināt transformēt 380 V strāvas plūsmu ( varēt var, jābūt pa vidu vēl kaut kam, vai arī mikrokarte nosvils).

Loģiski , ka milzu resursu koncentrācija vienā ēkā, mākslas darbā utt., rada pārdzīvojumu, tomēr nejauksim lietas , no sākuma ir vara , tad tiek savākti resursi, un tad vara sevi materializē, lai tie no kā tie resursi savākti redz , ko nozīmē tā vara ,kas viņus vada, un kāda jēga ir varai tās tiesu atbērt.

Arī primitīvo cilšu šamanismā, nav nekas savādāks, šamanis ir gudrāks par vidējo, vecīts( -cīte) , kas māk ārstēt cilvēkus, un saprast pasaules lietas, par to viņam atnes par velti cieminieki ziedojumus( paiku, apģērbu, greznumlietas), un par to tad arī rodas svētnīcas rituāli utt..'.- šovs, māksla, lai šovs būtu aizraujošāks , un šamanis pārliecinātāks par to ko viņš, dara arī notiek dažādu apziņas stāvokļu kustināšana,protams nebūt nav tā, ka šamanis to dara ar vēsu aprēķinu, viņš pats tam arī tic, tāda cilvēku daba Tu man dod to un to , es Tev dodu to un šito. Šajā līmenī arhitektu, ceremoniju meistaru , mākslinieku vēl nevajag, tas ir tas pats šamanis - reliģiskā vara.

Tā , ka Andi, nav mūsu profesijā nekā sakrāla un svēta, svēta un sakrāla var būt tikai vara( spēks), kuru mēs sakārtojam arhitektūrā. Mēs neesam mākslinieki, tie bieži paši ir tā vara, kas iniciē( bet arī ne tie ,kuri tapina pēc varas pasūtījuma, tie tāpat kā mēs, esam amatnieki).

Protams , tas viss netraucē mums katram palikt pie savām domām....


Andis Sīlis Re: Dārtam un Miķelim [07/03/2017 01:15]

Nekad neesmu teicis, ka arhitekti ir mākslinieki, tomēr daži izvēlas neapkalpot sistēmu un piedzemdē kaut ko iedvesmojošu un domāšanas procesu izraisošu. Un tas tomēr nav gluži tas pats, kas santehniķa amatnieka pakalpojums.


Dārts Veiders: Re: Dārtam un Miķelim [07/03/2017 10:38]

Kā jau teicu, neapkalpot sistēmu, ir neiespējamā misija mūsu profesijā, jo kādu sistēmu mēs apkalpojam jebkurā gadījumā, vai nu tie ir moskovītu kungi, zviedru baņķieri, būvnieki,pašvaldību vadītāji, kuriem liekas ka ir renesanses aristokrāti, vai valsts struktūras, uzņēmumi, privātpersonas, kāds nāk pie mums ar savu varu ( pieejamajiem resursiem un ambīcijām) un pasūta mums savas varas/gribas materializēšanu.

Ja kādam ( kolēģim) ir paveicies ar saprātīgu un gudru varu ( <10% no procesu iniciētājiem) ar kaut kādu regularitāti, tad protams ir iespēja ka cita gudra/tālredzīga vara izmantos to pašu kolēģi, savu mēŗķu sasniegšanai ( lai nav jāriskē, pieredze, zināšanas utt..).

Cik no tā visa ir konkrētā kolēģa nopelns, gan ir diskutabli, manuprāt , lielākais nopelns ir varām ( tām gudrajām un tālredzīgajām), kas ir devušas iespēju konkrētajam kolēģim, sabiedrības attieksmei pret varas&kolēģa sasniegto ( PR ?) , un protams sava daļa arī kolēģa pieredzē un talantā.


jtd: Re: Dārtam un Miķelim [07/03/2017 12:03]

Kā daudz diskutē UK, arhitekta profesija nav bizness, bet turīgu ļaužu hobijs (arhitekta ienākumus nodrošina citas nodarbes un/vai kapitāls).


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [07/03/2017 16:47]

Džentlmeņi, atvainojiet ka iejaucos, Par santehniķi - amatnieku. Mazliet hipertrofēti.

Arhitektūras darbs ar lielo A. Garām iet garāmgājējs, arhitektūras jūzeris. No pārsteiguma atrauj galvu no ietves, paslīd uz slidenā pamata, ko ieprojektējis A klases arhitekts, atsitas ar pakausi pret pelēcīgi smalki tonēto betonu un nonāk komā, respektīvi tur kur māsiņas baltos halātos ar sarkaniem krustiem uz aubēm aprauga arhitektūras nejūzerus, nu un pēc neilga laika noliek karoti bez īpaša uzaicinājuma.

Jautājums - pēc šī notikuma, Arhitektūras darbs joprojām ir ar lielo A? Arhitekts joprojām A klases?

Jautājums grūts, ar izrietošām konsekvencēm un atskatu uz mūsu Gada balvu arhitektūrā. Kaut kā mazliet sasaistāms ar mūsu diskusiju par Arhitektūras ( ar lielo A ) amatniecisko iedabu un mūsu Gada balvas vērtēšanas sistēmu.


Dārts Veiders: Re: Dārtam un Miķelim [07/03/2017 20:18]

Es noraidu A un a sadalīšanu. Atšķirība ir tikai varas potenciālā( gan materiālā, gan ietekmes sfēras, gan tālredzības utt..), kas konkrēto a vai A virza ,kur virza, un protams ko virza, pieņemu noliktava ,lielveikals, vai rentes birojs ( kas nav mērķēti kā fiziskie pilsētvides marķieri) nekad nekļūs par kanonu, jā var radīt lokālu intereses uzplaiksnījumu un feinu fona arhitektūru, bet tas arī ir viss, vienkārš nevar būt meistarstiķi.

Savukārt ja runājam par amatniecību , loģiski ka Tevis nosauktais ir kļūda un diezgan rupja, ko pieļāvis arhitekts.


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [07/03/2017 21:06]

Man šķiet daudz kas atkarīgs arī no laika, jo A ir diezgan jauns fenomens. Vēl pirms 25 gadiem valdīja postmodernisms un high-tech, arhitekti nebija popzvaigznes, viņiem twitterī nesekoja 100k spiedzošu meiteņu un viņu honorāri nebija uzskrējuši debesīs. Kenets Fremtons nerunā par A. Līdz ar to tas šodien lielā mērā ir mārketinga rīks. Deivids pasaka ka nodarbojas ar A, visi noelšas, piedevām par būvniekiem nosauc tos kas Latvijā būtu A+++, tādejādi attālināti nolīdzinot ar zemi mūsējos Arhis, SZK, NRJA, Outofbox utt. Mēs noelšamies, - tas ir Laimonis, Laimonis zin lietu.

Bet OK, gaidām ko teiks Andis.


Dārts Veiders: Re: Dārtam un Miķelim [07/03/2017 22:06]

Kas gan Deividam var likt domāt savādāk? Vai LR arhitektūras skola izceļās starptautiski?Vismaz Baltijā? Nu labi vismaz kāds indivīds( kaut vai Tevis nosauktajiem) kā LR arhitekts ir izšāvis starptautiski ( visādas internetbalsošanas dažādās vietnēs neskaitās, ja tās ņemtu par nopietnu, zili brīnumi par LR un tās iedzīvniekiem sanāktu)? Nu labi vismaz Baltijā? Ko domā LR lielākie mecenāti par LR arhitektiem? Ko pieļauj LR KM? kā reaģē cunfte? Kas tad mums ir galvenais viesmākslinieku apkalpotājs, un kāds ir viņa statuss cunftē? Utt..

Tā ka ja pašiem mūlis greizs, Deividu nevajadzētu vainot, cilvēks ar pamatotu un +- pieklājīgi diskrētu augstprātību norādīja aborigēniem viņiem pienākošos vietu( pastāvēt pie ratiem, kamēr kungi lietas kārto). Nepatīkami? Protams, bet vai nepatiesi? Un kas tad to LR arhitektūru tur ir novedis? Taču ne jau kosmopolītiskie stārhitekti? Ēdam to ko esam sev savārījuši...


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [07/03/2017 22:28]

Nu gadījums ar Deividu, Deivids protams ir bez vainas ( Devida vietā varēja būt arī kāds cits Laimonis ) ir kvalificējams kā apzināta reģionālās skolas prestiža graušana ar pašas reģionālās skolas iesaisti grāvēju lomās. Tas ka neesam pazīstami pasaulē, tas tādēļ ka pasaulē valda zīmolvedība. Fosters, Kolhāss, Zaha tie patiesībā ir zīmoli, kuri attiecīgi tiek promotēti. Bija piedāvājums apvienoties zem kopēja zīmola Latwii, bet protams, nu taču skaidrs. Latvijā arhitektu tik cik sera Fostera birojā un katrs grib būt Fosters un darboties Laimoņa ampluā.

Izeja? Atrast "lauku veikaliņu" pie kura pierullēt kā Laimoņiem. Kazahstāna diez vai, varētu būt Vjetnama, Kambodža.

Nu jā...


Dārts Veiders: Re: Dārtam un Miķelim [08/03/2017]

Par Kambodžu un Vjetnamu, stipri šaubos, ja tā atklāti īsti nav vairs kur pierullēt, pie ex-šaufelēm ( tiem pašiem ir gana mantas nu jau izaudzis, taukajos laikos pie milzu resursiem), Baltijas gadījumā vēl atnāks un paņems to kas ir , Ex-Varšavas bloks , nevajag sevi mānīt, Ķīnas ietekmes zona? Nopietni? Arābiem? Viņiem jau stārhitekti uz pakaļkājām danco. Āfrika ( melnā) varbūt kaut gan tur visas ex-koloniālvaras ar savām zvaigznēm priekšā. Tā ka ja savas mājas esam nolaiduši, neviens mūs savās nelaidīs.

Neviens neprasa zīmolus, prasa augstu vidējo līmeni ar savu atpazīstamību, somi, zviedri, dāņi, slovēņi, čehi, poļi, tas viss ir rēlai arī bez stārhitektiem, stāsts ir attieksmi pret sevi un saviem tuvākajiem.


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [08/03/2017 09:10]

Biju domājis reģionālās skolas zīmolu, zem kura tad iespējams startēt, visi zin somu reģionālo skolu, domājams zinās arī lietuviešu pēc kāda laika, jo tām ir kādas kopējas pazīmes, piedevām tās sakņojas sadarbībā ar būvindustriju, kokapstrādes industriju, būvmateriālu ražotājiem.

Par eksporta tirgiem varu piekrist, precīzs šā brīža situācijas atainojums. Bet tas nenozīmē ka to nevar labot. Bet ,protams, ja aicinām Laimoņus bez mitas un kā jaunas meitenes sēžam pavērtām mutēm un klausāmies mārketinga sviestu, tad piedod, varbūt ar nevajag, esam pelnījuši.


Dārts Veiders: Re: Dārtam un Miķelim [08/03/2017 09:31]

Man jau liekas, ka ir par vēlu, daspēlējāmies. Un Laimoņus vajadzēja laist iekšā tad ,kad Laimoņus ņēma pretī pārējie Baltijā ( igauņi, leiši, poļi), CentrālEiropā ( ex-Varšavas blokā). Tad tie objektīvi palīdzēja celt līmeni zem savas vadības transformējoties no šaufeļu sistēmas uz tirgus oikonomiku, izmantojot - apmācīja. Tagad kad kaimiņi ir uzdzinušies līdz Laimoņu līmenim ( izgājuši no mācekļu līmeņa), LR ir strupceļš, vērsi valā tagad tiergu, arī leiši, poļi, igauņi ir Laimoņi, kuriem ir pieejamas krutākās fidas mūsu ciemā, nevērsi izdzimsi vēl vairāk. Tā ka baudam savas rīcības sekas.


Citrons: Re: Dārtam un Miķelim [13/03/2017 23:05]

Čaļi, čaļi, ko jūs? Mūsu priekšnieks no LAS Visvaldis tikko ar valsts delegāciju, Šleseru, prezidentu bija austrumos ,AAE, ar šeihiem tikās un gan ka mūsu šeptes, nu visu mūsu, arhitektu, ne savas privātās protams. nolobēja. Tā kā pietiek te runāt niekus. AAE vot tur tirgus, vot liels. A jūs Kambodža, Ķīna. Muļķības, tūlīt projektēsim Emirātos. Vot štelle, ne - šeihi, tiem piķis turas. Tā kā nečinkstat, gaidat kad LAS uzaicinās.


Miķelis: Re: Šeiha sapnis [14/03/2017 16:00]

AAE. Burdž-kalifa tornis. 103.stāvs. Šeiha "kabinets". 330. kv.m..Pie sienām foto galerija - šeihs un Exxon Mobil prezidents, šeihs un Lielbritānijas premjers utt. Uz grīdas Itālijas marmors. Istabas centrā pārrunu galdiņš. Česterfīlda krēsli apvilkti ar vaļa p... ādu, riekstkoka galdiņš ar zelta kājām, uz galdiņa Latvijas māla bļoda ar koka karoti un kaviāru, šmakovka. Uz mazajiem Česterfīlda kājbeņķīšiem sastinguši sēž Latvijas arhitektūras zieds un jau 15 minūti pārsteigti vēro apzeltītā un dārgakmeņiem rotātā Česterfīlda krēsla izlaižamo funkciju. Šeihs guļ, sapņo. Palaikam veselīgi iekrātās. Tad atver acis.

Dialogs:

Samaleikum, kungi.

Asamaleikum ,ibn Saīd!

Tātad jūs piedāvājat halal jērus, to maizi, ko atveda tas francūzis Šlesērs un kura garšo manam kamielim un piena produktus?

??? Ibn Saīd, esam arhitekti...

Arhitekti? Mahmūd, vai tad mums vajag vēl arhitektus?

Nē, kungs? Sers Fosters tomēr atzvanīja, esot izbrīvējis laiku.

Kungi, paldies par jūsu laiku. Mahmūd, uzdāvini kungiem kartiņas kur mēs ar Šlesēru un prezidentu ēdam vakariņas un pavadi uz manu ūdenspīpju istabu, lai kungi mazliet izklaidējas, un neaizmirsti kungiem pasniegt mana galma kalēja izgatavotos līkos dunčus....

Latviešu arhitektu zieds ilgi neizpratnē pētīja kaltos līkos dunčus, jo pamanīja ar savu vērīgo skatu mazu iegravētu uzrakstu - made in china...

Šeihs turpināja savu pēcpusdienas dusu, ērtais, speciāli viņam izgatavotais Česterfīlda izlaižamais krēsls piegulēja lieliski. Tikmēr kaut kur tālumā vienmuļi atbalsojās naftas pumpju skaņas - rrrr, rrrr, rrrr.


Miķelis: Re: Dārtam un Miķelim [07/03/2017 21:22]

Te par Laimoni: https://m.yout...?v=6S6wUKCu17A

bet gadās ka saite nekopē pareizi: vietējais top! Reklāmas klipa garums 0:26, ar divām meitenēm.


Dārts Veiders: Re: Dārtam un Miķelim [07/03/2017 21:26]

Mega feina reklāma ar autentisku laimoni ( nedaudz hipertrofētu) un perifērijas zaķiem ( tie gan ir autentiski), vienkārši lieliska... Konkrētā daļa līdz veikala sortimenta ķidāšanai...


Miķelis: Re: Veco suitu dialogi III? [03/03/2017 13:28]

Tos sauc par humanitārajiem projektiem un tas ir sociāli atbildīgs skats uz pasaules attīstību. Bils Geits ziedo milzīgas summas, lai uzlabotu dzeramā ūdens pieeju Āfrikā, komandā ir arhitekti, Ikea tiko saņēma Dizaina gada balvu par bēgļu teltīm, Šigeru Bans Prickeru par papīra tubusu mājām u.c. Humanitārajiem projektiem. Bet Andris...tai tiesas sēdē, kur atzina ka ir melojis un būdams ministru prezidents gribējis uzvārīties uz mums neprašām, izskatījās tāds saburzīts, labāk uzdāvināšu savu gludekli viņam un piemetīšu kādus centus destilētam ūdenim, jo čalim izskatās ka ar dzīvokļiem centrā, Andrejsalu galīgi neiet, ja jau ar valsti jātiesājas. Bet aizvien gatavs Veco suitu dialogiem III, bilsti tik vārdu,- kā man tie patīk :-)


guna priede Re: Veco suitu dialogi III? [07/03/2017 14:26]

Nē, tos sauc par humānajiem projektiem, par humanitārajām sauc "zinātnes".


Miķelis: Re: Veco suitu dialogi III? [07/03/2017 17:58]

Tev taisnība, ātri rakstot ieviešas kļūdas, nepabeigti vārdi, atkārtojumi utt. Varbūt vēl precīzāk būtu - sociālie projekti. Grāmatu par Birkertu sarakstījis M.Čaklais saucas "Gaismas kungs jeb sāga par Gunaru Birkertu", arī kļūda J.Dripe nav autors.

Dāvids Boms amerikāņu fiziķis ( 1917-1992 )

http://www.david-bohm.net/

http://dbohm.com/

P.S. Komentāros bieži iezogas kļūdas un neprecizitātes, tie ir kā šaha ātrspēle, diez vai labošos, iepriekš atvainojos.


Miķelis: Re: Andim. [03/03/2017 14:00]

P.S. Andi, neskopojies, iemet te kaut kur Z-torņu fasādes stiprinājuma mezglus, vienu reizi jau lūdzu. Savstarpēja kooperācija, dalīšanās ar informāciju arī veicina latviešu reģionālās arhitektūras attīstību. Starp citu, kaut kur te a4d.lv iemetu vienu labu grāmatas nosaukumu, kurai jābūt katra arhitekta grāmatplauktā:

Modern Construction Handbook / Andrew Watts

Nopirki?

Te vēl viena laba: Sustainable Facades: Design Methods for High-Performance Building Envelopes / Ajla Aksamija.

Te ar labs materiāls: http://www.kin...book.com/about/


Miķelis: Re: Andim vēl [03/03/2017 14:08]

Un šis vēl ir ļoti labs: Modern Construction Envelopes / Andrew Watts.

Tā arī ir visa ābece jeb amatniecība, nekas sakrāls.

Modernā amatniecība ;)


Andrejs Ģelzis starp citu [01/03/2017 15:15]

- jauki, ka mums muskuļus audzē blogotāji. Es tik domāju, ka pa tiem 30 mil konkrētā projekta summas varētu nosēt visu Latviju ar uzceltām izstāžu zālēm, kur katrai celtniecības budžets būtu 2 mil. Bla bla kļuvis tik populārs!


Miķelis: Re: starp citu [01/03/2017 16:38]

Izstāstīšu pēdējo labāko pastāstu:

VID jāpārceļ 14 darbinieki uz jaunu vietu, jaunām telpām no lauku filiāles, jāpievelk jauns datortīkls.

Cik izmaksā?, jautā VID nodaļas vadītāja: 600 EUR, atbild telpu apsaimniekotājs.

Labi, atsūtīsim firmu, jūs ar firmu noslēgsiet līgumu.

Atnāk firma, uzmet tāmi - 14 000 EUR, vadu daudzums 3 kilometri. Otkats ap 50%. VIDam, nevis kaut kam, bet VIDam, Karl.

Bez komentāriem…

Bet tā ir ikdiena, un nodokļus turpināšu maksāt, tā kaut kā savā stulbajā galvā esmu nolēmis. Nopietni, bez humora.


Rick: Re: starp citu [01/03/2017 18:16]

Miķelis: “VIDam, nevis kaut kam, bet VIDam, Karl".

Tevi amīšu Tv seriāli sāk pārlieku ietekmēt. Nav labi tā.


lebron14forsale: cheapnikedarwin [14/05/2017 06:18]

http://www.kyrie3.net/

http://www.kyr...es-us-239.html

http://www.kyr...17-us-325.html

http://www.kyr...14-us-315.html

http://www.kyr...ar-us-223.html

http://www.kyr...md-us-212.html

http://www.nikevapormax.net/

http://www.nik...n-c165_p1.html

http://www.nik...3-c123_p1.html

http://www.nik...x-c174_p1.html

http://www.che...mes-c-393.html

http://www.che...-31-c-332.html

http://www.che...-30-c-329.html

http://www.che...neo-c-630.html

http://www.nik...ie3samurai.com/

http://www.nik...ns-us-291.html

http://www.nik...ns-us-292.html

http://www.nik...ax-us-286.html

http://www.kyr...imetoshine.com/

http://www.kyr...017-c-433.html

http://www.kyr...tar-c-549.html

http://www.kyr...ens-c-277.html

http://www.kyrie3warning.com/

http://www.kyr...13-us-312.html

http://www.kyr...14-us-315.html

http://www.kyr...17-us-318.html

http://www.kyr...18-us-321.html

http://www.kyr...-2-us-323.html

http://www.kyr...17-us-325.html

http://www.kyr...23-us-348.html

http://www.kyr...31-us-333.html

http://www.nikevapormax.com/

http://www.nikekyrie3bhm.com/

http://www.nik...-30-c-329.html

http://www.nik...ens-c-266.html

http://www.nik...-95-c-258.html

http://www.kyrie3allstar.com/

http://www.kyr...017-c-321.html

http://www.kyr...017-c-370.html

http://www.kyr...eys-c-704.html

http://www.kyrie3oreo.com/

http://www.kyr...28-us-350.html

http://www.kyr...29-us-352.html

http://www.kyr...-3-us-327.html

http://www.kyr...centswoosh.com/

http://www.cheapnikedarwin.com/

http://www.che...phuuebagc8oim7

http://www.che...phuuebagc8oim7

http://www.che...phuuebagc8oim7

http://www.che...phuuebagc8oim7

http://www.lebron14forsale.com/

http://www.leb...n-8-c-296.html

http://www.leb...n-9-c-299.html

http://www.leb...e-2-c-335.html

http://www.leb...e-3-c-337.html


wty123: wty123 [26/08/2017 11:13]

http://www.chiflatiron-hair.com/, http://www.hugo-boss.com.co/, http://www.outlet-rayban.co.uk/, http://www.watches-omega.com/, http://www.the-northface.ca/, http://www.coachfactory.shop/, http://colts.nflvstore.com/, http://www.che...aseballbats.us/, http://www.jea...uereligion.com/, http://www.jerseysfatory.com/, http://www.rosherun-shoes.us/, http://www.airmax2015.net/, http://www.skechers-outlet.com/, http://www.sal...ferragamos.com/, http://dolphins.nflvstore.com/, http://www.oak...sses-canada.ca/, http://www.new-balanceshoes.es/, http://www.lou...inshoes.jp.net/, http://www.outlets-polo.com/, http://www.nba-shoes.com/, http://www.ferragamos.us.com/, http://ravens.nflvstore.com/, http://www.chr...uboutin.jp.net/, http://www.mic...sukpurse.co.uk/, http://vikings.nflvstore.com/, http://falcons.nflvstore.com/, http://rockets.nba-jersey.com/, http://www.soccershoes.us.com/, http://www.bur...s-handbags.com/, http://www.air...anshoes.com.co/, http://www.aus...ichaelkors.com/, http://www.fredperrypolos.co.uk/, http://www.nike-huarache.co.nl/, http://www.givenchy.com.co/, http://www.out...rberrybags.com/, http://chiefs.nflvstore.com/, http://www.coa...utletonline.ca/, http://www.tom...lfigers.com.co/, http://www.oak...-online.in.net/, http://www.beats-by-dre.com.co/, http://www.tracksuits.com.co/, http://kings.nba-jersey.com/, http://www.lon...-outlet.com.co/, http://www.bur...utletstore.com/, http://www.airmax-shoes.com/, http://michaelkors.euro-us.net/, http://buccaneers.nflvstore.com/, http://www.rol...tch-outlet.com/, http://www.bar...jackets.us.com/, http://www.hol...othings.us.com/, http://www.vans-shoes.co.uk/, http://www.mizuno-running.net/, http://www.can...michaelkors.ca/, http://saints.nflvstore.com/, http://www.rolex-watches.us.com/, http://www.nike-shoes.co.nl/, http://www.prada-shoes.us.org/, http://www.nikeshoes-canada.ca/, http://www.nikeair-max.ca/, http://www.bcbg-dresses.net/, http://www.hermesoutlet.shop/, http://www.barbours.us.com/, http://www.the-northface.com.de/, http://www.jordan.com.de/, http://www.converse-shoes.net/, http://www.raybans-outlet.cc/, http://www.raybansbocco.it/, http://www.iphonecases.net.co/, http://www.ray...-outlet.com.co/, http://www.ralphlauren-au.com/, http://chargers.nflvstore.com/, http://www.hol...thingcanada.ca/, http://www.chr...art-outlet.com/, http://www.outlet-oakleys.com/, http://www.chr...noutlet.net.co/, http://www.coachblackfriday.com/, http://www.che...jerseys.us.com/, http://www.ray...soutlet.com.co/, http://www.beatsbydre.com.co/, http://www.nike-store.com.de/, http://www.pol...tlet-store.com/, http://longcha...ackofriday.com/, http://packers.nflvstore.com/, http://www.rep...andbags.com.co/, http://www.out...e-religion.com/, http://www.nikeair-max.es/, http://www.philipp-pleins.com/, http://www.che...aelkors.com.co/, http://www.oak...sessale.com.co/, http://www.converses-outlet.com/, http://www.swa...wellery-au.com/, http://www.chi...ronhair.us.com/, http://redskins.nflvstore.com/, [b][/b], http://www.adidas-store.net/, http://www.scarpe-hoganshoes.it/, http://www.bur...y-storevip.com/, http://texans.nflvstore.com/, http://www.air...he-shoes.co.uk/, http://www.nike-rosherun.com.es/, http://www.skechers-canada.ca/, http://www.ferragamo.net.co/, http://www.new-balanceshoes.com/, http://www.nikeshoes.org.es/, http://cowboys.nflvstore.com/, http://www.nike-airmax.com.co/, http://www.birkenstocks.com.de/, http://www.montrespaschers.fr/, http://www.nik...-australia.com/, http://www.barbour.in.net/, http://www.swarovski-canada.ca/, http://www.che...a-charms.co.uk/, http://www.montblancpences.com/, http://www.nikeshoes-outlet.com/, http://www.nike-mercurial.com/, http://grizzlies.nba-jersey.com/, http://www.jerseys-store.com/, http://www.nba-jersey.com/, http://www.adidas-shoes.nl/, http://heat.nba-jersey.com/, http://www.outlet-oakley.com/, http://www.rol...forsale.us.com/, http://www.mic...orsbags.com.co/, http://www.tom...lfigers.net.co/, http://www.lonchamp.us.com/, http://www.ray...glasses.net.co/, http://www.fidgetspinner.us.com/, http://www.hoodies.us.com/, http://www.marc-jacobs.us.com/, http://www.bur...gsoutlet.co.uk/, http://www.mar...obs-outlet.com/, http://www.con...-schuhe.com.de/, http://www.adidas-shoes.es/, http://www.out...alphlauren.com/, http://www.hoganshoes.org.uk/, http://www.raybans.org.es/, http://www.katespades.com.co/, http://www.soccers-shoes.us.com/, http://www.giu...zanotti.com.co/, http://www.oak...lasses.mex.com/, http://trailbl...nba-jersey.com/, http://suns.nba-jersey.com/, http://www.oak...unglass.com.co/, http://www.oakleys-outlets.net/, http://www.bur...outlets.org.uk/, http://pelicans.nba-jersey.com/, http://www.oakley-outlet.fr/, http://bucks.nba-jersey.com/, http://www.jimmychoos-shoes.com/, http://www.che...egawatches.com/, http://www.ok-em.com/, http://www.cal...einsoutlet.com/, http://www.ray...-outlet.net.co/, http://www.mcm-backpacks.com.co/, http://www.nike-rosherun.co.nl/, http://www.newbalance-canada.ca/, http://www.mk-com.com/, http://www.out...eligion.us.org/, http://www.ray-bans.co.uk/, http://www.ral...renpolos.co.uk/, http://www.mic...rs-bags.us.org/, http://www.burberrys-bags.com/, http://www.aus...sunglasses.com/, http://www.nikeshoes.de/, http://bulls.nba-jersey.com/, http://www.michael-kors.cc/, http://jaguars.nflvstore.com/, http://www.philipp-plein.com.co/, http://www.chr...outin-shoes.ca/, http://www.tommyhilfigerca.ca/, http://www.tim...ots-outlet.com/, http://www.jew...-swarovski.com/, http://www.ed-hardy.us.com/, http://www.giu...nottishoes.com/, http://www.pan...jewelry.com.de/, http://jazz.nba-jersey.com/, http://www.ral...renpolos.co.uk/, http://www.kate-spadebags.com/, http://www.bas...llshoes.com.co/, http://www.oakley-frames.com/, http://www.che...jerseys.us.com/, http://76ers.nba-jersey.com/, http://www.the...thfaces.us.com/, http://www.outlet-mkors.com/, http://www.barboursjackets.com/, http://www.tho...-jewelry.co.uk/, http://www.woolrich-jackets.com/, http://www.instylers.us/, http://www.cheapshoes.net.co/, http://pacers.nba-jersey.com/, http://bengals.nflvstore.com/, [b][/b], http://www.mic...-outlet.us.org/, http://browns.nflvstore.com/, http://www.hol...ings-store.com/, http://coachoutlet.euro-us.net/, http://www.the...jackets.net.co/, http://hawks.nba-jersey.com/, http://www.ret...rdan-shoes.com/, http://www.dsquared2s.com/, http://www.oakley-sbocco.it/, http://www.asicsoutlet.com.co/, http://www.bur...tonline.in.net/, http://knicks.nba-jersey.com/, http://www.airmax-90.com/, http://www.mic...korsoutlet.com/, http://www.co-aol.com/, http://www.uhren-stores.de/, http://www.soc...oes-outlet.com/, http://www.babylisspros.com/, http://steelers.nflvstore.com/, http://www.mlb-jerseys.us.com/, http://www.coa...tonline.in.net/, http://www.nike-paschers.fr/, http://www.michael-kors.net.co/, http://www.bottega-bags.com/, http://www.fred-perry.org.uk/, http://www.clo...utletstore.com/, http://www.adidas-shoes.ca/, http://www.thenorth-face.com.co/, http://pistons.nba-jersey.com/, http://www.hollister.com.se/, http://www.salomonshoes.com.de/, http://giants.nflvstore.com/, http://panthers.nflvstore.com/, http://www.jimmychoo-shoes.com/, http://www.nike-maxshoes.fr/, http://www.her...rkinoutlet.com/, http://www.nor...tletjacket.com/, http://www.nike-outlet.us.org/, http://www.zcoachoutlet.com/, http://www.mcm-handbags.com.co/, http://www.nike-factory.com.co/, http://www.watches-rolex.co.uk/, http://jets.nflvstore.com/, http://www.tim...d-shoes.com.co/, http://www.che...icycouture.com/, http://lakers.nba-jersey.com/, http://www.polo-ralph-lauren.de/, http://www.fendi-outlet.in.net/, http://www.pul...pandora.com.es/, http://www.cheap-jordans.com.co/, http://www.mcms-bags.com/, http://www.out...eyeglasses.com/, http://www.hol...ineshop.com.de/, http://www.oakleys.com.de/, http://www.air-yeezys.com/, http://celtics.nba-jersey.com/, http://www.jordan-retros.com/, http://clippers.nba-jersey.com/, http://www.puma-shoes.de/, http://www.celinefactory.com/, http://www.des...r-handbags.vip/, http://49ers.nflvstore.com/, http://www.han...soutlet.in.net/, http://www.nike-free5.com/, http://www.dsquared2-outlet.com/, http://www.ske...hoesoutlet.com/, http://www.coachfactory.cc/, http://www.coach-outlets.net.co/, http://www.long-champ.com.co/, http://www.adidasshoes.com.se/, http://www.nikerosherun.com.co/, http://www.michaelkors.so/, http://www.reeboks.com.de/, http://www.vansshoes-outlet.com/, http://www.des...soutlet.us.com/, http://www.rol...tchescanada.ca/, http://www.supra-footwears.com/, http://www.bot...etasoutlet.com/, http://www.lon...ps-bags.us.com/, http://www.bir...ckshoes.com.de/, http://www.asicsoutlet.net/, http://www.out...dahandbags.com/, http://www.mic...-outlet.org.uk/, http://www.mic...soutlet.us.com/, http://mavericks.nba-jersey.com/, http://www.ferragamos.co.uk/, http://www.truereligions.net/, http://www.cheap-watches.in.net/, http://www.ralphlaurens.com.de/, http://www.new...ance-schuhe.de/, http://www.pandora-jewelry.top/, http://www.outlet-pradabags.com/, http://www.tommyhilfigers.nl/, http://www.hol...tore.com.co.co/, http://www.supra-footwear.net/, http://www.chr...tinshoes.co.uk/, http://www.nik...soutlet.us.org/, http://www.mcmbackpacks.com.co/, http://www.tommyhilfigers.de/, http://www.sof...lbats-sale.com/, http://www.bea...drdrephone.com/, http://www.lev...eansoutlet.com/, http://broncos.nflvstore.com/, http://www.kates-spade.com/, http://www.ral...auren-uk.co.uk/, http://bears.nflvstore.com/, http://www.cheap-jerseys.com.co/, http://www.true-religions.com/, http://warriors.nba-jersey.com/, http://www.north-faces.org.uk/, http://www.oak...glasses.com.co/, http://www.ral...n-polos.com.co/, http://www.ray-bans.net.co/, http://patriots.nflvstore.com/, http://www.out...haelkors.co.uk/, http://www.mcm-handbags.org/, http://www.ral...olosoutlet.com/, http://www.horlogesrolexs.nl/, http://www.oakleys.org.es/, http://www.con...oes-outlet.com/, http://www.fitflopoutlet.com/, http://www.tru...ionsoutlet.com/, http://raptors.nba-jersey.com/, http://www.long-champoutlet.com/, http://www.vansschuhe.com.de/, http://www.pol...hlauren.com.co/, http://www.ral...n-polos.us.org/, http://www.sun...ses-oakley.com/, http://www.omegas-relojes.es/, http://www.airjordans-shoes.com/, http://www.rayban-sunglasses.fr/, http://www.swa...online-shop.de/, http://www.nike-shoes.com.co/, http://www.lacosteoutlet.com.co/, http://www.iphone-cases.net/, http://www.nike-roshe-run.de/, http://hornets.nba-jersey.com/, http://www.nike-skos.com/, http://www.oakleysoutlet.com.co/, http://www.pan...harmscanada.ca/, http://nuggets.nba-jersey.com/, http://thunder.nba-jersey.com/, http://www.michaelkors-ins.com/, http://www.mbt-outlet.com/, http://www.coa...youtlet.net.co/, http://www.raybans.com.de/, http://nets.nba-jersey.com/, http://www.mic...tonline.com.co/, http://bills.nflvstore.com/, http://www.ral...uren-canada.ca/, http://www.nik...hoes-inc.co.uk/, http://rams.nflvstore.com/, http://www.oak...lasses2017.net/, http://wizards.nba-jersey.com/, http://www.und...mouroutlet.com/, http://oakley.blackofriday.com/, http://www.bcbg-canada.ca/, http://timberw...nba-jersey.com/, http://cavaliers.nba-jersey.com/, http://www.hermesbagsoutlet.com/, http://raiders.nflvstore.com/, http://www.versace-outlet.com/, http://www.chr...utin-shoes.com/, http://www.coach-outlet.store/, http://www.out...lphlaurens.com/, http://www.out...laurenpolo.com/, http://magic.nba-jersey.com/, http://www.danskoshoes.in.net/, http://www.val...soutlet.us.com/, http://www.adi...hoesoutlet.com/, http://www.mic...outlet.mex.com/, http://www.eccoshoesoutlet.com/, http://www.cheap-nike-shoes.com/, http://www.air...schoenen.co.nl/, http://www.nike-shoesoutlet.com/, http://www.adidassuper-star.de/, http://www.tommy-hilfigers.de/, http://www.nflvstore.com/, http://www.michael-kors.com.es/, http://www.new...onlinemall.com/, http://coach.euro-us.net/, http://www.cry...-swarovski.com/, http://www.nike-free-runs.de/, http://www.hollister-outlet.com/, http://www.nhl-jerseys.net/, http://www.rayban-sunglasses.co/, http://www.raybans-cher.fr/, http://titans.nflvstore.com/, http://azcardi....nflvstore.com/, http://www.nike-store.in.net/, http://www.hogans.com.de/, http://www.armani-outlet.com/, http://www.sal...rragamo.us.com/, http://www.barbours-factory.com/, http://www.nike-air-force.de/, http://www.raybans-outlet.nl/, http://www.north-face.com.co/, http://www.coach-factory.com.co/, http://www.michaelkorsoutlet.se/, http://www.roshe-runshoes.co.uk/, http://www.nik...esoutlet.co.uk/, http://www.michaelkors.co.nl/, http://www.northfacejackets.fr/, http://www.coa...-online.com.co/, http://www.pol...laurens.us.com/, http://www.lon...mphandbags.com/, http://www.michaelkors.com.de/, http://www.new...anceoutlet.org/, http://www.jac...enorthface.com/, http://www.bea...adphone.in.net/, http://www.che...erseys.mex.com/, http://www.out...rberrybags.com/, http://www.chr...louboutins.com/, http://www.pan...wellery-au.com/, http://www.nike-airmaxnc.co.uk/, http://www.nike-airmaxs.fr/, http://www.che...soutlet.com.co/, http://www.long-champ.com.de/, http://www.nikeairmax.com.de/, http://www.pradas.com.de/, http://www.airmax.com.se/, http://www.burberry-outlets.ca/, http://www.outlet-toryburch.com/, http://www.thomas-sabos.com.de/, http://www.oak...tonline.com.co/, http://www.nik...un-shoes.co.uk/, http://rayban.blackofriday.com/, http://www.adi...chuheonline.de/, http://www.nike-shoes.com.se/, http://www.outlet-pradas.com/, http://spurs.nba-jersey.com/, http://www.out...burchshoes.com/, http://www.nfl-jersey.us.org/, http://www.bir...ckshoes.com.co/, http://www.tim...d-boots.com.co/, http://www.tim...ndspaschere.fr/, http://www.vib...ivefingers.com/, http://www.nike-free-runs.com/, http://www.air...cheshoes.co.uk/, http://eagles.nflvstore.com/, http://www.outlet-pumashoes.com/, http://www.jui...tureoutlet.com/, http://www.lau...s-outlet.co.uk/, http://www.burberrybags.com.co/, http://www.ray...glasses.com.co/, http://www.out...phlauren.co.uk/, http://www.bur...yonlineshop.de/, http://www.nike-airmax.com.de/, http://www.raybanoutlet.ca/, http://www.out...ichaelkors.com/, [b][/b], http://www.out...y-hilfiger.com/, http://seahawks.nflvstore.com/, http://www.chr...hoesoutlet.com/, http://www.ral...urenspolos.com/, http://www.swa...kis-sale.co.uk/, http://lions.nflvstore.com/


saņemti 75 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.