Kopsavilkums LAS diskusijai par RVC plānojumu

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas saglabāšanas un attīstības plāna (RVC AZ SAP) grozījumu sabiedriskā apspriešana ir uzjundījusi virkni jautājumu un neskaidrību par pašu RVC SAP un plašāk — par Rīgas attīstības plānu. Neskaidras definīcijas, dažādos saistītos dokumentos lietotas it kā vienādu jēdzienu atšķirīgas nozīmes, bez redzama pamata detalizēti risinājumi un citi «sīkumi» slēpj virkni pretrunu pašas pamatnostādnēs. Kas īsti ir Rīgas vēsturiskā centra vērtības, kas ir sargājams, saglabājams, vērtīgs? Kā sabalansēt attīstību ar saglabāšanu tā, lai vēsturiskās vērtības nekļūtu par muzejiskiem eksponātiem, izslēdzot attīstības iespējas? Kam tas ir vajadzīgs — kurš un kā šo pilsētu lieto šobrīd un lietos nākotnē?

Daļa šo jautājumu ir tikuši uzdoti jau 2007. gada LAS vēstulēs Rīgas domei — brīdī, kad notika RVC AZ SAP iepriekšējo grozījumu apspriešana. Kā redzams pēc patreizējiem pieejamiem dokumentiem — atbildes nav bijušas. Šobrīd Rīgas dome ir uzsākusi ne tikai grozījumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas saglabāšanas un attīstības plānā, bet arī pilsētas attīstības stratēģijā un attīstības programmā. Un —, pats galvenais, — ir uzsākta jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrāde. Šie visi ir dokumenti, kuros ietvertās normas būs saistošas pilsētas attīstībai.

Jūlijā LAS notikušās diskusijas par izsludinātajiem Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas saglabāšanas un attīstības plāna grozījumiem, izkristalizējušas virkni priekšlikumu, kas būtu ņemami vērā tālākajā Rīgas plānošanas dokumentu izstrādē, ar to saprotot ne tikai RVC AZ SAP grozījumus, kur vienīgais iespējamais priekšlikumu iesniegšanas veids ir redakcionāli grozījumi konkrētā punktā, bet primāri — izvērtējot kopsakarības, nosakot skaidrus mērķus un no tiem izrietošas stratēģijas augstākajos Rīgas plānošanas dokumentos — pilsētas attīstības stratēģijā, attīstības programmā un teritorijas plānojumā. Tikai skaidri definējot prioritātes un vērtības, ir iespējama pilnvērtīga Rīgas un tās vēsturiskā centra attīstība, saglabājot tās kultūrvēsturiskās vērtības un savdabību.

Šie ir vispārēji priekšlikumi, kas sagatavoti, apkopojot 3.,10. un 17. jūlijā LAS notikušajās diskusijās par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas un attīstības plāna grozījumiem, izteiktos viedokļus. Lai arī diskusijās daudz tika runāts par konkrētām problēmām, ar kurām jāsaskaras, praksē īstenojot Rīgas vēsturiskā centra noteikumos ietvertās prasības, no šiem praktiskajiem atsevišķu dokumentu punktu grozījumu priekšlikumiem izveidojās plašāka problēmu kopaina.  

Diskusijās risināto jautājumu loku  var sadalīt trīs lielās daļās:

• Pamatnostādnes — vispārējie jautājumi, kas iekļaujami Rīgas attīstības plānā un attiecināmi uz augstākiem plānošanas dokumentiem, kas ir saistīti ar kopējo vīziju, mērķu un vērtību noteikšanu. Saskaņā ar šiem mērķiem var tikt izstrādāta to realizācijas stratēģija.

• Dokumentu un institūciju koordinācija — līdzīgi kā jebkurā politikas plānošanas dokumentā, ir jābūt definētai politiskajai un institucionālajai atbildībai — kurš (kura institūcija) ir atbildīga kopumā par augstākminēto mērķu sasniegšanu, kas un kā pārrauga dažādos šobrīd sadrumstalotos un pretrunīgos dokumentos ietverto mērķu realizāciju;

• Terminoloģija un detalizācija — vienādu terminu lietojums dažādos dokumentos ar dažādām nozīmēm, pretrunas atsevišķu terminu lietojumā, pārāk detalizēti saistošie noteikumi, nonākot pretrunā ar citiem plānošanas dokumentiem, veicina vides «iekonservēšanu», ierobežo attīstību un izslēdz domāšanu.

Detalizējot un skaidrojot diskusijās runāto, iezīmēšu galvenos jautājumus katrā minētajā tēmā:

Pamatnostādnes

1. Nepieciešams definēt saglabājamās vērtības (arī ārpus RVC likuma) visai Rīgas teritorijai, izveidojot vienotu  Rīgas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas un attīstības redzējumu. Šai vīzijai ir jābūt politiski saistošai, ar noteiktu atbildību par tajā ietverto pamatnostādņu izpildi. Kultūrvēsturiskā vērtība skatāma kontekstā ar visiem vidi veidojošajiem elementiem, ne tikai atsevišķiem objektiem vai ēkām. Kultūrvēsturiskās vērtības nav tikai atsevišķas ēkas, to grupas vai konkrēti stili, bet Rīgas pilsētvide, kuras unikalitāte ir dažādībā. Šo vidi veido gan ēkas, gan visa publiskā telpa, kurā pārvietojas Rīgas iedzīvotāji un viesi.
   
   
2. Ir nepieciešams rosināt pārskatīt un pilnveidot pastāvošo nodokļu politiku, kas ļautu ieinteresēt esošo kultūrvēsturisko vērtību īpašniekus (un visu sabiedrību kopumā) to saglabāšanā.
   
   
3. Nepieciešams definēt publiskās telpas jēdzienu — pilsētai ir jābūt paredzētai cilvēkiem, pilsētas telpai jākalpo sabiedriskajam labumam. Plānošanas dokumentiem ir jāskata visas pilsētas kompleksas publiskās telpas saglabāšanas un attīstības jautājumi, kur Rīgas vēsturiskais centrs ir daļa no šīs struktūras.
   
   
4. Patreizējos Rīgas plānošanas dokumentos nav «nolasāmas» savstarpējas kopsakarības, tie nav uztverami kopumā un tikai daļa no tiem ir saistoši izpildei. Ir nepieciešams pārskatīt un, iespējams, papildus izstrādāt tematiskās kartes svarīgākajiem pilsētas telpu veidojošajiem elementiem, kas sniegtu pārskatu par visas pilsētas vienotu struktūru. Ir jāmaina patreizējā prakse, kad ir detalizēti saistošie noteikumi, kas nedod ieskatu kopsakarībās. Tieši augstākajiem plānošanas dokumentiem jākalpo kā saistošai bāzei, saskaņā ar ko tiek izstrādāti un detalizēti lokālie plānojumi.

Dokumentu un institūciju koordinācija

1. Ir nepieciešams noteikt vienotu atbildīgo institūciju par pilsētvides (publiskās telpas) attīstību. Patreizējā situācija, kad publiskā telpa ir sadalīta starp virkni dažādu institūciju un organizāciju (RD attīstības departaments, satiksmes departaments, VKPAI, attīstītājs, inženiertīklu uzturātāji), nerada iespēju veidot vienotu un lietderīgu publisko telpu un praktiski to iznīcina. Inženiertīklu uzturētāju prioritāte un transporta plūsmu nekontrolējamība ir viens no aspektiem, kas ilustrē pretrunas strap realitāti un attīstības plānā noteikto cilvēka prioritāti publiskajā telpā.
   
   
2. Ir nepieciešams definēt RVC AZ SAP saikni ar citiem normatīvajiem aktiem, tā hierarhiju. Tā kā šobrīd RVC AZ SAP atbilstība un sasaiste ar pārējiem, t.sk.augstākiem plānošanas dokumentiem – Rīgas pilsētas attīstības plānu un RVC likumu, nav skaidri noteikta, pastāv iespēja, ka, grozot Rīgas pilsētas attīstības plānus, var tikt veiktas izmaiņas arī RVC, par to neveicot atsevišķu diskusiju.
   
   
3. Ir nepieciešams skaidri definēt metodiskās nostādnes, saskaņā ar kurām tiek vērtēta publiskā telpa un kultūrvēsturiskais mantojums. šai metodikai ir jānodrošina saglabājamo vērtību aizsardzība, neizslēdzot attīstības iespēju. Šai metodikai ir jābūt pieejamai un skaidrojošai, lai neradītu šaubas par vērtējuma objektivitāti. Par atsevišķām pieejām un objektiem nepieciešama publiska diskusija.

Terminoloģija un detalizācija

1. Nepieciešams pārskatīt definīciju lietojumu dažādos, savstarpēji saistošos dokumentos, kā arī šo definīciju atbilstību pasaules praksē lietotajam. Tā, piemēram, publiskai telpai tiek izvirzītas sekojošas prasības: tā paredzēta kā «gājējiem brīva, ērta un droša pārvietošanās iespēja estētiski un ainaviski pilnvērtīgā pilsētvidē» (pask.raksts.,63.lpp.), publiskā telpa Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (RTIAN) izpratnē ir «sabiedrībai pieejama nedzīvojama telpa, kurā apmeklētāji īslaicīgi var uzturēties un saņemt dažādus pakalpojumus» (p.2.78), bet publiskā ārtelpa ir «ielas, kas noteiktas ar sarkanajām līnijām, bulvāri, laukumi, ..., meži, krastmalas, kas pieejami sabiedrībai» (RTIAN p.2.79). Savukārt ar rekreāciju tiek saistītas tikai ēkas vai būves, kas izmantojamas rekreācijas funkcijai (RTIAN p.2.83), tādējādi izslēdzot rekreāciju kā publiskās telpas (un ārtelpas) funkciju un padarot publisko telpu par tranzīta zonu. Tāpat pārskatāms dažādais apzaļumojuma, zaļumu un zaļo zonu lietojums, kas bieži nonāk savstarpējā pretrunā.
   
   
2. Nepieciešams pārskatīt plānošanas dokumentu detalizācijas pakāpi. Patreizējās iestrādes, piemēram, RVC AZ SAP paskaidrojuma rakstā nosakot sabiedrisko tualešu skaitu un zīmējot gājēju pasāžu maršrutus caur konkrētiem grunstgabaliem, ir uzskatāms par nepamatotu detalizāciju, kam šobrīd nav institucionāla pamata.
   
   
3. Nepieciešams pārskatīt ielu un krastmalu profilu detalizāciju. Primārais jautājums — kādu detalizācijas pakāpi  noteikt un kurā dokumentā? Jau iepriekšminētās vienotas, publiskās ārtelpas veidojošas (šo veidošanu uzraugošas?) institūcijas noteikti pamatprincipi, kas, piemēram, norādītu koplietošanas koridorus pazemes inženierkomunikācijām, paredzot ielas pamatfunkcijai atbilstošus principiālus ielu profilus, kas ņem vērā vides pieejamības prasības ir vispārpieņeta pasaules prakse. Šādu pamatprincipu iekļaušana augstākstāvošos plānošanas dokumentos būtu saistoša, izstrādājot lokālos plānus katrai atsevišķai apbūves vienībai un šie vietējie risinājumi tādējādi nenonāktu pretrunā ar visas pilsētas plānojumu, kas vērojams šobrīd. Šobrīd ielas telpas projektēšanai saistošie noteikumi nosaka, ka prioritāte ielā ir inženierkomunikācijām, tad — automašīnām, kam seko cilvēks un visbeidzot — apstādījumi, kas ir pretēji Rīgas pilsētas un RVC AZ attīstības plāna nostādnēm.
   
   
4. Šobrīd precīzi detalizētie atsevišķu Rīgas teritoriju plānošanas noteikumi teritoriju fragmenti ar atšķirīgiem apbūves noteikumiem praktiski «iekonservē» esošo status quo, nepieļaujot nekādu attīstību (teritoriju fragmenti ar atšķirīgiem apbūves noteikumiem), vai arī ir uzskatāmi par «paraugprojektiem» (Ķīpsala), kas bez papildus pamatojuma un konteksta norādes nebūtu pieļaujams saistošajos dokumentos. Ir nepieciešams pārskatīt šo dažādo teritoriju apbūves noteikumus, meklējot kopsaucēju un vienojošas vērtības, nevis sniedzot jau gatavos «paraugprojektus».

Šīs ir galvenās jautājumu grupas, kas tika runātas LAS. Ne visas problēmas uz šo brīdi ir apzinātas un risinājumi noformulēti, tomēr, diskusijas, kas notikušas līdz šim brīdim, rāda, ka dialogs starp dažādiem speciālistiem ir nepieciešams un turpināms.