Lielais jaunais veikals

Jau vairāk nekā
mēnesi Rīgas centrā ir atvērts ilgi gaidītais veikals. Lai gan, būvei topot, šķita, ka tā noteikti būs
atzīstama par gada Rīgas lielāko pilsētbūvniecisko neveiksmi, gatavā ēka
darbībā liek uz to paraudzīties plašāk. Ēkas lielākais trūkums ir nevērība pret
ielas telpu —, atrodoties pilsētas centrā, pašu pilsētu tā lielā mērā ignorē.

Veikali, vēl jo vairāk iepirkšanās centri, ir drīzāk tādā kā
marginālās arhitektūras sfērā, tiem arhitektūras apskatos parasti lielu
uzmanību nepievērš. Kaut gan arhitekta ietekme uz plašāku sabiedrību, projektējot veikalus un
iepirkšanās centrus,
noteikti ir ievērojamāka,
nekā projektējot kultūras centrus, bibliotēkas, muzejus un koncertzāles.

Diezin vai arī es konkrētajam veikalam pievērstu lielāku
uzmanību, ja vien tas nepretendētu uz tik nozīmīgu vietu pilsētā. Runa nav
tikai par tā atrašanās vietu, bet arī par lomu Rīgas centrā. Jo ar savu programmu
un izmēru tas
neizbēgami iespaidos noteiktu pilsētas daļu. To, vai lielais veikals izkonkurēs mazos savā
apkārtnē, tādējādi
noplicinot Rīgas centru (kas tieši krīzes laikā atklāja sen nepieredzētu pilsētnieciskās dzīves potenciālu, sarodoties
jauniem, salīdzinoši nelieliem veikaliņiem, kafejnīcām, konditorejām, kebabu vietām un dažādām
citām aktivitātēm) vai tieši otrādi — pievilks vairāk cilvēku, tātad pircēju un
patērētāju arī citām vietām savā apkaimē — to šobrīd vērtēt ir pāragri, tas
atklāsies tuvākajos gados.

Par jaunās iestādes ambīcijām liecina veikala atklāšanas preses relīzēs paustais
apzīmējums — «Baltijā greznākais tirdzniecības centrs». Savā ziņā tam piebalso
arī žurnāls Latvijas Architektūra, kas pēdējā
burtnīcā (#91(5/2010),
piesakot nākamo numuru, Galleria Riga nodēvē
par «ekskluzīvās arhitektūras» piemēru. «Komfortabla un patīkama noskaņa,
gaumīgas telpas un izsmalcinātas mēbeles, importēti interjera priekšmeti — to
raksturo ar vārdu «ekskluzīvi,»» — tā Latvijas
Architektūra
. Jāatgādina gan, ka citas vārda «ekskluzīvs» nozīmes ir: izņēmuma, izslēdzošs, nepieejams. Taču diezin vai
veikala turētāji, kuru mērķis taču ir vairāk pārdot, vēlētos, lai viņu iestādījums tiek uztverts šādi.

Atklāšanas ziņās veikala īpašnieks vai direktors sacīja: «Iepirkšanās centra koncepts
būs unikāls priekš
visas Eiropas». Tālāk
gan iepriekšminētā koncepcija izklāstīta nav, tiek vienīgi salīdzināts ar
Londonas Harrods un sacīts, ka te
tikšot piedāvāti zīmoli, kas nav atrodami citos Latvijas veikalos. Citu
unikalitāti šobrīd laikam ieraudzīt nevar. Ja nu vienīgi varbūt apsolītā slidotava uz
jumta.

Iekštelpa

Vērtējot interjeru kā telpu apdari un dekorējumu, tiešām nebūtu vērts daudz
vārdu tērēt. Palēti mākslīgie materiāli, krāsu izvēle — veidojot acīmredzami ko
tādu, kam vajadzētu atbilst vietējās sabiedrības izpratnei par greznību un par
minēto Londonas universālveikalu. Taču, no arhitektūras viedokļa, vērtējot veikala iekšienes telpiskās
kvalitātes, to tomēr grūti nosaukt par ekskluzīvu — stāvu augstums un ar eskalatoriem
aizkrautā, šaurajam kanjonam līdzīgā ātrija telpa šādu noskaņu diezin vai
raisa. Stāvu augstums ir tāds,
kāds nu iespējams, ja vēlas septiņus stāvus iespiest Rīga centra apbūves
normās. Savukārt eskalatoru pārpilnība un izvietojuma shēma nojauc telpas
skaidrību.

Protams, eskalatori ir neatņemama iepirkšanās centra
sastāvdaļa, un, kā reiz
pauda Kolhāss, eskalatori,
ģipškartons un ventilēšanas tehnoloģijas — tie ir trīs elementi, kas
sekmējuši iepirkšanās centru fenomena rašanos, ļaujot milzīgu pircēju daudzumu ievilkt telpās ēkas
dziļumā. Tomēr pirms dažiem gadiem veidotajā universālveikala paplašinājumā
eskalatoru novietojums ir atrisināts nenoliedzami veiksmīgāk. Ja jaunā veikala
ātriju un tam piegulošās
telpas vērtē pēc izmēriem,
proporcijām un noskaņas, tad noteikti krietni vairāk ekskluzivitātes, elegances
un cēluma var saskatīt un sajust gan universālveikala paplašināšanā aizbūvētajā
Rīdzenes ielā, gan Dominas gaiteņos,
ko varētu nodēvēt arī par
ielām.

Ielas telpa. Dzirnavu iela

Ja veikala iekštelpa pēc dažiem gadiem liksies kā 80. gados tapusi, tad galvenā
fasāde nezinātājiem droši vien šķitīs kā 90. gadu darinājums. Taču būtiskākā
problēma ir ne jau stilā un formālos risinājumos, bet attieksmē pret ielu un
ielas telpu. Protams, ēka noteikti neatbilst tiem kritērijiem un priekšstatiem
par pilsētas apbūvi, ar kādiem tapuši Rīgas centra daudzstāvu nami un kādus
aizstāv arī pieminekļu sargāšanas institūcijas. Var pārmest aklo fasādi; brīvi citējot pazīstamo
profesoru, tā ir ēka, «kas pret ielu pavērsta ar dekorētu pretuguns mūri». Tas,
protams, ir trūkums no pilsēttelpas viedokļa un arī neizmantota iespēja iekšpusē, ko īpaši var
novērtēt, atrodoties
ēkas septītajā stāvā, kas pret ielu ir pilnībā stiklots, tādējādi ļaujot baudīt vietas
pievilcību.

Taču visvairāk ielas telpu sabojā pirmais stāvs. Tas ir līmenis, ko izjūt ikviens, kurš iet (un arī brauc) garām. Ārpilsētas tirdzniecības centru princips — uz iekšu
vērsta kaste, kas pret ārpasauli pavērsusi vairāk vai mazāk dekorētu, bet tomēr
aklu sienu — vēl būtu saprotams un attaisnojams augšējos stāvos, savukārt ielas līmenī tas ir
nepiedodami. Ja reiz veikala turētāji vēlējās, lai tas kļūtu par tādu kā
pilsētnieciskās dzīves epicentru, tad pirmajam stāvam vajadzēja būt atvērtākam
un aicinošākam, iekšpusei veidojot kādu vizuālu saikni un komunikāciju ar ielu.

Lai arī par zināmu plusu var uzskatīt iedziļināto ieejas kabatu, šāda mēroga un ambīciju
iestādei tā šķiet niecīga un izveidota
stīva un neiedvesmojoša. Pārējā daļā ēka pret ielu pauž uzsvērtu aroganci, to
nekādi neglābj skatlogi un
dekoratīvā vēsturiskās ēkas aplikācija. Ja arī nav bijis iespējams izveidot
ietves paplašinājumu uz iekšpusi,
zināmu priekšlaukumu pirmā stāva
(vai kā lielpilsētnieciskāk — pirmo divu) līmenī, tad taču pirmo vai pirmos divus stāvus noteikti varēja veidot
stiklotus, tā, lai iekšā notiekošais dotu
dzīvību arī ielas telpai, padarot to daudz patīkamāku. Izvietojot visas
kafejnīcas un ēstuves augšstāvā un neatstājot nevienu pie ielas, ir neizmantota iespēja
veikalam un zaudējums pilsētai. Ēka atrodas pilsētas centrā, taču pašu pilsētu lielā
mērā ignorē.

Itin kā saprotot šo aplamību, veikala turētāji tagad, Ziemassvētku laikā, vienā skatlogā ieviesuši atrakciju —
kustīgos leduslāčus, kas gluži kā manā bērnībā Bērnu pasaules skatlogs piesaista mazo garāmgājēju uzmanību. Taču
lieki teikt, ka tā ir tikai vārga imitācija, kam ar īstu dzīvību nav sakara.

Dažādi un pretrunīgi var vērtēt tādas Rīgas neseno laiku
ēkas kā viesnīcu Elizabetes ielā pretī Vērmaņdārzam un «Nordea» banku Alojas ielā, taču to attieksme pret ielas telpu ir daudz,
daudz pilsētnieciskāka un patīkamāka — tās nenorobežojas, iekštelpa ar ielu veido saikni, padarot ēku
apkārtni patīkamāku. Var
jau sacīt, ka minētajās ēkās ir citas programmas un funkcijas, bet tad der
palūkoties uz universālveikala paplašinājumu Vecrīgā Kalēju un Teātra ielas stūrī — arī
tas ir iepirkšanās centrs, taču stiklotās fasādes pret ielu ēku pilsētas
struktūrā ieauž daudz
organiskāk. Līdzīgi var teikt arī par būvi ar metāla kolonnām tā paša kvartāla otrā
pusē — pret Audēju ielu. Pat arhitektu nicinātais Stockmanis šajā ziņā ir daudz
veiksmīgāks, pret ielu izvietojot picēriju, un arī skatlogi galvenās ieejas pusē ir
caurspīdīgi, kas ļauj
nojaust iekštelpu.
Tāpēc šobrīd, ejot pa Dzirnavu ielu garām jaunajam veikalam, daudz patīkamāk ir pāriet
ielas otrā pusē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tur ir picērija un kafejnīca, kas
cauri plašajam logam atklāj aicinošu un intriģējošu telpu divos stāvos, rādot
piemēru, kā jādarbojas pilsētnieciskai fasādei.

Blaumaņa iela

Savādāka, taču nevar teikt, ka saudzīgāka, savā ziņā pat vēl
skarbāka ir jaunās ēkas attieksme pret Blaumaņa ielu un nelielo Eižena Laubes
projektēto ēciņu. Pret šo pusi jaunā būve vārda tiešā nozīmē pavēršas ar
pretugunsmūri, kas atrodas aiz divstāvu mājas un pagalmiņa. Lai kompensētu ne
visai pamanāmo un
aicinošo ieeju, šo pusi mēģināts izveidot burtiskā nozīmē atvērtu pret ielu. Tas gan darīts ar
diskutabliem paņēmieniem — izlaužot vairākas ejas (un, liekas, arī
caurbrauktuvi) vēsturiskās ēciņas pirmajā stāvā.

Liktos saprotami un loģiski, ja vēsturiskā ēka kompleksā būtu izveidota par tādu kā
pērli ietvarā, saudzīgi atjaunojot un iekārtojot pievilcīgu iekšpagalmu,
vienalga, vai pārsedzot
to ar stikla jumtu vai ne.
Tomēr tas nav darīts. Vienalga,
vai tur atrastos kafejnīca vai kas cits — liktos pašsaprotami, ka jaunajai ēkai
ar kādiem logiem nāktos atvērties pret iekšpagalmu, paredzot vismaz kaut
nelielu labiekārtojumu. Taču te atstāts vien pats necilākais betona bruģis un
bezpersonisks pagalms, kopumā apliecinot, ka šī ir pilnīgi utilitāra ieeja ēkā,
un neļaujot nopietni
uztvert veikala īpašnieku pretenzijas uz greznību un ekskluzivitāti.

Plusi

Un tomēr jāsaka, ka lielā ēka, iespējams, nenodara tādu kaitējumu pilsētai, kā
iztēlojos sākumā, un ir
vērts ieraudzīt arī plusus. Vispirms — tā patiešām ir alternatīva piepilsētas
iepirkšanās centriem, tādējādi
rosinot pilsētai attīstīties iekšpusē, nevis izplūstot. Un, ja reiz ir kas šajā
projektā ekskluzīvs, tad tā ir vieta. Par īpašu, protams, var uzskatīt arī
jumta terasi, kuras potenciāls pilnībā atklāsies vasarā. Ieguvums pilsētai un
pilsētniekiem ir arī ceļi, kas ļauj pārvietoties nevis apkārt kvartāliem, bet
cauri tiem; vēl jo tīkamāk šejienes klimatiskajos apstākļos aukstajā sezonā, ja
tā ir segta pasāža. Pie plusiem noteikti jāpieskaita arī energoefektivitātes
risinājumi, kas ziemā ēkai
ļauj tērēt salīdzinoši maz enerģijas.

Pie ieguvumiem noteikti jāmin arī, ka tā vienkārši ir jauna vieta. Nu — tāda, kur cilvēkiem patīk.
Un droši vien jau veikala attīstītāju priekšstati un zināšanas par Rīgas
pircēju gaumi attiecībā uz interjeru arī ir savā ziņā pamatotas. Daļēji arī tāpēc baseins ar
plastmasīgā izskata strūklaku ātri kļūst par vietu, kur satikties vai
fotografēties veselām ģimenēm, vienalga, vai būtu ieradušies no laukiem vai mikrorajona.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
66 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
jtd

ka parādās sakarīgi apraksti par aktuālo mūszemes arhitektūru (atceroties par bērnudārziem). Lai autoram ražīgs noskaņojums!

Kaspars K.

Raksts ir briesmīgi uzrakstīts un nelasāms. Diemžēl, tālāk par interjeru netieku.

Ja reiz veido tik garu rakstu – vai ir grūti atrast kādu, kas pārlasa, vai izdarīt to pašam?

Bezatsauču mētāšanās no vienas tēmas uz citu rada nepatīkumu "wtf" sajūtu.

Mr. Architect

Rodas daži jautājumi!

1. Kā monotonās ielas fasādes dzegu bija iespējams pacelt virs 21.3m?

2. Kā Rīgas vēsturiskajā centrā var apbūvēt hektāru lielu zemesgabalu, bez ar 100% apbūves blīvumu?

3. Kā var neveidot gaismas akas (atkāpes) pret piegulošo ēku iekšpagalmiem, kardināli pasliktinot blakus īpašumu izsaļošanu.

KURS par to ir atbildīgs, atkal neviens?

CIK $$$ Būvvaldes un Attīstības departamenta ierēdņi ir saņēmuši par šīm atkāpēm no likuma?

Un vispar, kur tad visi lielie centra aizstavji un kliedzēji bija, kad šiss tika skaņots?

Armands

Man tas pasākums šķiet briesmīgs…..

Linda

Tā strūklaka manī izsaisa tik daudz ironijas, tie neveiklie robustie ķermeņi… brrrr,.. Nepatīk nepatīk – man drīzāk rodas asociācijas ar krievu žīdu gaumi, negribas ticēt, ka ir tik draņķīga izpratne par estētisko un skaisto lielākajai daļai, bet laikam jau ka ir!

Un vēl šitajā veikalā kautkā ar tiem ekskavātoriem/elevātoriem ir nošauts greizi, kautkā nedarbojas – ej pa riņķi un maldies, kur te var nobraukt un kur uzbraukt!

Nu ja, man ar šis Galerijas pasākums vairāk atbaida nekā liekas kautkas apsveicams! Diemžēl – vīlos

No greznības tur ir tikai ārišķības un liekulīga slāviska pašapliecināšanās! Kautkā tā… kā muļķiga Reinika dziesma!

Romans Siņicins

"krievu žīdu"

kāpēc latviešiem tik patīk šīs izteiciens? dzirdēju to vel no viena, cienājama arhitekta un mana attieksme pret viņu uzreiz mainījās… nu domājam, lūdzu, ko sakam, pat nevis, lai citus neapvainot, bet sevis neradot no tik stulbas, neizglītotas un vulgāras puses. kauns…

bet atbildot/komentēt Mr. Architect: KĀ TĀ? [17/12/2010 18:57] komentāru varu ar vienu atbildi- to visu, var nosaukt par veiksmīgo/rezultatīvo menedžmentu, ne visi tā var. noteikumi taču ir lai tos pārkāpt 🙂

dāvis

žīds ir literārs vārds – kā latvietis, kā krievs…

ievelciet elpu, cienītais!

Linda

Ak jel, Romān, neuztveriet personīgi!

X-PAT

Jew=Žīds. Ēbrejs gan varētu takā nākt no Krievu puses.

šitāds un tāds

krievvalodīgo ebreju 😀

Politkorektums ap māj ās!

Bet par tēmu.

Patiešām šķiet, ka tā varētu izskatīties Maskavas lielais universālveikals, kurā nekad neesmu bijis. Šāda prasta greznība man asociējās tikai ar krieviem, vai pareizāk, – postpadomju jaunbagātniekiem.

Vienīgais, kas tur ir labs ir terase, kura ir patiešām brīvi pieejama.

Vai tā ir tā vērta?

Nedomāju.

L.A.

Nevajadzētu gan, Linda un viņas piebalsotāji, sliktu gaumi saistīt ar kādu tautību – tā tiešām ir nožēlojama šaurredzības pazīme no Jūsu puses. Jo izrādās, re, ka interjera autori ne nu šie, ne tie, bet gan kā reizi skandināvi, kurus it kā pieņemts uzskatīt par dabisku materiālu, humānas pieejas un minimālisma cienītājiem. Bet kas zin, cik daudzi no viņiem tajā vidē jūtas slikti, un klusībā sapņo par marmora eņģeļiem :D.

Romans Siņicins

par to es arī runāju

šitāds un tāds

Tā nav nekāda šurredzība. Un asociācijām nav nekāda sakara ar to, ka interjera autori ir skandināvi. Veikala mērķa auditorija ir tikai un vienīgi "krievvalodīgie". Tas nu nav noliedzams, jo neba nu latvietis vai igaunis pirks kaut ko Krievijas izlases formu veikalā. Vai VISU pakaļdarinājumu slēpju veikalā. RIMI neskaitās. Ar to es nesaku, ka visi krievvalodīgie ir ne visai elegantas gaumes piekritēji. Ne visi latvieši ir cits cita nolicēji. Un ne visi amerikāņi ir padebīli hamburgeru rīmas. (starp citu, divu nedēļu laikā es tur pat tuvumā hamburgeram nenonācu) Tas ir stāsts no sērijas – ne visi, kuri brauc ar BMW ir… Lasīt vairāk »

MiksK

piedodies, bet kas ir dizainējis šo iestādi?

Google

http://www.gal…/i/index/28/11

MiksK

Tencinam!

Peters Junsens un Steins Gundersens.

Jaunā tirdzniecības centra interjera autors ir SIA „Patollo” valdes priekšsēdētājs Peters Junsens un Steins Gundersens.

Matīss Šteinerts

Par rakstu: tendenciozi, un pilnīgi tapa skaidrs, ka autoram nepatīk tā ielas un iekšas nesaiste, bet pārak daudzas reizes atkārtots vien us tas pats. Par māju. Apjoms: booring, dekoratīvi, aplikatīvi, bet skaidrs, ka apmeklētāju nedrīks novērst no iepirkšanās drudža ar saulrietu, ko varētu vērot, vai Rīgas panorāmu Interjers. latviski-uzhas. piekrītu gandrīz visiem komentējošajiem negatīvistiem. Apmeklētāju plūsma. (diemžēl citas nesamu spejigs komentēt). Ieejot veikalā no Dzirnavu ielas jāpaiet garām nobrauktuvei uz pazemes stāvvietu, kas ir tāpat kā Rundāles pilī ienākt caur staļļiem (kā arī ir), be tad varbūt tā nobrauktuve varēja būt reprezentablāka (ejiet un miniet, vai ši ir ironija vai… Lasīt vairāk »

jtd

No marketinga, merčendaizinga u.c. -ingu viedokļu šis ir visspožākais risinājums. Pavisam nopietni. Jebkurā bodē visvairāk vajadzīgo lietu atradīsi vistālākajā stūrī, aksioma.

šitāds un tāds

Piens un maize RIMI, pašā galā 😉

Un impulsa preces pie kasēm 🙂

????

Vispār kaut ko tik bezgaumīgus sen nav redzēts.Arī šis laikam ir norvēģu/zviedru brīnumdarbs. Reizēm liekas, ka Latviju identificē ar kādu arābu zemi, varbūt jāiesaka ieskatīties pasaules kartē.Nu kurš par šo atbildēs? Vai tad tur nebija vēsturiskie zemes gabali, kas jāatdala ar brandmūriem-jvai uz dažiem attīstītājiem/arhitektu birojiem tas neattiecas, un kur pagalms, kam jābūt katrā gruntsgabalā? Liekas, ka tikšanā ar kurpju kasti ir bijušas ne tikai diviem LAS biedriem kas jau sniedz liecības. Droši vien arī Dripes birojā šis brīnums skatīts un atzīts par pilsētai piemērotu. Varētu kolēģi padalīties, kas tieši pārliecināja skaņotājus, ka var tā būvēt- konkursa rezultātā iegūts pāliecinoši… Lasīt vairāk »

A_A_A

Biju, bet nekā apspriešanas vērta tur nav – garlaicīgi.Tādus apjomus pasaulē var redzēt n-tos. Nācās lietot auto stāvvietu- vienkārši sajūta riebīga. Kolēģi, ko jūs tai rakstā cenšaties apteoretizēt? Vai tie vienkārši ir skolnieciski vingrinājumi ?

kārlis

Žēl, ka a4d beidza pasniegt balvu BIETE, šis būtu 100% kandidāts uz uzvaru. Tiešām!

JUMC

par visu citu, lai vesture kluse, bet atzistiet, ka jumc tur ir izdevies – nav vietu Rīgā, kur brīvi var tikt PASTAIGATIES jumtu liīmenī, ja neesi ekstrēmists…

???

kax arī neatbilst normām, līdz ar to nevar tikt salīdzināts ar tiem, kam bija jāzīmē kā likumi prasa

Laukakmens

Sākotnēji bija iecerēts saukt par Galerija Patollo, nez kāpēc nomainīja.

jonis

Vai par šādu darbu projekta autori tikai pieklājīgi būtu, ja noliktu savus sertifikātus un, piespraustu brošas Jaungada ballē. Vai , kas par to atbildēs?

kritiskā

ļoti gribētos to murgu autorus un izpildītājus vaigā redzēt vai vismaz zināt varoņu vārdus, un ļaudis būvvaldē u.c. intitūcijās, kas to visu pieļāva un arī izpildītājus, kurš pēterītis apķēpāja kolonnas ar zeļonkas krāsas ķēpu, kurš vasja flīzes šķībi greizi ar puscentimetru šuvēm kaut kā pie sienām piedabūja, kurš jānis to visu uzpasēja, kurš juris to visu izdomāja, kurš pieņemšanas nodošanas aktu parakstīja? un vēl jautājums, kauns nemaz, nemaz, nemaz nav? ka tik maksā, ja? nožēlojami

box

Tajā, ko te izgaršo, labāk bija neiekāpt.

jtd

ka parādās sakarīgi apraksti par aktuālo mūszemes arhitektūru (atceroties par bērnudārziem). Lai autoram ražīgs noskaņojums!

Kaspars K.

Raksts ir briesmīgi uzrakstīts un nelasāms. Diemžēl, tālāk par interjeru netieku.

Ja reiz veido tik garu rakstu – vai ir grūti atrast kādu, kas pārlasa, vai izdarīt to pašam?

Bezatsauču mētāšanās no vienas tēmas uz citu rada nepatīkumu "wtf" sajūtu.

Mr. Architect

Rodas daži jautājumi!

1. Kā monotonās ielas fasādes dzegu bija iespējams pacelt virs 21.3m?

2. Kā Rīgas vēsturiskajā centrā var apbūvēt hektāru lielu zemesgabalu, bez ar 100% apbūves blīvumu?

3. Kā var neveidot gaismas akas (atkāpes) pret piegulošo ēku iekšpagalmiem, kardināli pasliktinot blakus īpašumu izsaļošanu.

KURS par to ir atbildīgs, atkal neviens?

CIK $$$ Būvvaldes un Attīstības departamenta ierēdņi ir saņēmuši par šīm atkāpēm no likuma?

Un vispar, kur tad visi lielie centra aizstavji un kliedzēji bija, kad šiss tika skaņots?

Armands

Man tas pasākums šķiet briesmīgs…..

Linda

Tā strūklaka manī izsaisa tik daudz ironijas, tie neveiklie robustie ķermeņi… brrrr,.. Nepatīk nepatīk – man drīzāk rodas asociācijas ar krievu žīdu gaumi, negribas ticēt, ka ir tik draņķīga izpratne par estētisko un skaisto lielākajai daļai, bet laikam jau ka ir!

Un vēl šitajā veikalā kautkā ar tiem ekskavātoriem/elevātoriem ir nošauts greizi, kautkā nedarbojas – ej pa riņķi un maldies, kur te var nobraukt un kur uzbraukt!

Nu ja, man ar šis Galerijas pasākums vairāk atbaida nekā liekas kautkas apsveicams! Diemžēl – vīlos

No greznības tur ir tikai ārišķības un liekulīga slāviska pašapliecināšanās! Kautkā tā… kā muļķiga Reinika dziesma!

Romans Siņicins

"krievu žīdu"

kāpēc latviešiem tik patīk šīs izteiciens? dzirdēju to vel no viena, cienājama arhitekta un mana attieksme pret viņu uzreiz mainījās… nu domājam, lūdzu, ko sakam, pat nevis, lai citus neapvainot, bet sevis neradot no tik stulbas, neizglītotas un vulgāras puses. kauns…

bet atbildot/komentēt Mr. Architect: KĀ TĀ? [17/12/2010 18:57] komentāru varu ar vienu atbildi- to visu, var nosaukt par veiksmīgo/rezultatīvo menedžmentu, ne visi tā var. noteikumi taču ir lai tos pārkāpt 🙂

dāvis

žīds ir literārs vārds – kā latvietis, kā krievs…

ievelciet elpu, cienītais!

Linda

Ak jel, Romān, neuztveriet personīgi!

X-PAT

Jew=Žīds. Ēbrejs gan varētu takā nākt no Krievu puses.

šitāds un tāds

krievvalodīgo ebreju 😀

Politkorektums ap māj ās!

Bet par tēmu.

Patiešām šķiet, ka tā varētu izskatīties Maskavas lielais universālveikals, kurā nekad neesmu bijis. Šāda prasta greznība man asociējās tikai ar krieviem, vai pareizāk, – postpadomju jaunbagātniekiem.

Vienīgais, kas tur ir labs ir terase, kura ir patiešām brīvi pieejama.

Vai tā ir tā vērta?

Nedomāju.

L.A.

Nevajadzētu gan, Linda un viņas piebalsotāji, sliktu gaumi saistīt ar kādu tautību – tā tiešām ir nožēlojama šaurredzības pazīme no Jūsu puses. Jo izrādās, re, ka interjera autori ne nu šie, ne tie, bet gan kā reizi skandināvi, kurus it kā pieņemts uzskatīt par dabisku materiālu, humānas pieejas un minimālisma cienītājiem. Bet kas zin, cik daudzi no viņiem tajā vidē jūtas slikti, un klusībā sapņo par marmora eņģeļiem :D.

Romans Siņicins

par to es arī runāju

šitāds un tāds

Tā nav nekāda šurredzība. Un asociācijām nav nekāda sakara ar to, ka interjera autori ir skandināvi. Veikala mērķa auditorija ir tikai un vienīgi "krievvalodīgie". Tas nu nav noliedzams, jo neba nu latvietis vai igaunis pirks kaut ko Krievijas izlases formu veikalā. Vai VISU pakaļdarinājumu slēpju veikalā. RIMI neskaitās. Ar to es nesaku, ka visi krievvalodīgie ir ne visai elegantas gaumes piekritēji. Ne visi latvieši ir cits cita nolicēji. Un ne visi amerikāņi ir padebīli hamburgeru rīmas. (starp citu, divu nedēļu laikā es tur pat tuvumā hamburgeram nenonācu) Tas ir stāsts no sērijas – ne visi, kuri brauc ar BMW ir… Lasīt vairāk »

MiksK

piedodies, bet kas ir dizainējis šo iestādi?

Google

http://www.gal…/i/index/28/11

MiksK

Tencinam!

Peters Junsens un Steins Gundersens.

Jaunā tirdzniecības centra interjera autors ir SIA „Patollo” valdes priekšsēdētājs Peters Junsens un Steins Gundersens.

Matīss Šteinerts

Par rakstu: tendenciozi, un pilnīgi tapa skaidrs, ka autoram nepatīk tā ielas un iekšas nesaiste, bet pārak daudzas reizes atkārtots vien us tas pats. Par māju. Apjoms: booring, dekoratīvi, aplikatīvi, bet skaidrs, ka apmeklētāju nedrīks novērst no iepirkšanās drudža ar saulrietu, ko varētu vērot, vai Rīgas panorāmu Interjers. latviski-uzhas. piekrītu gandrīz visiem komentējošajiem negatīvistiem. Apmeklētāju plūsma. (diemžēl citas nesamu spejigs komentēt). Ieejot veikalā no Dzirnavu ielas jāpaiet garām nobrauktuvei uz pazemes stāvvietu, kas ir tāpat kā Rundāles pilī ienākt caur staļļiem (kā arī ir), be tad varbūt tā nobrauktuve varēja būt reprezentablāka (ejiet un miniet, vai ši ir ironija vai… Lasīt vairāk »

Kārlis Bērziņš

… Tā kā jaunais tirdzniecības centrs izvietots septiņos stāvos, tad pircējiem būs iespēja piedzīvot jaunu interesantu pieredzi, piemēram, lai izņemtu naudu no bankomāta, nāksies doties uz augšējo stāvu … http://www.gal…/i/index/28/11

jtd

No marketinga, merčendaizinga u.c. -ingu viedokļu šis ir visspožākais risinājums. Pavisam nopietni. Jebkurā bodē visvairāk vajadzīgo lietu atradīsi vistālākajā stūrī, aksioma.

šitāds un tāds

Piens un maize RIMI, pašā galā 😉

Un impulsa preces pie kasēm 🙂

????

Vispār kaut ko tik bezgaumīgus sen nav redzēts.Arī šis laikam ir norvēģu/zviedru brīnumdarbs. Reizēm liekas, ka Latviju identificē ar kādu arābu zemi, varbūt jāiesaka ieskatīties pasaules kartē.Nu kurš par šo atbildēs? Vai tad tur nebija vēsturiskie zemes gabali, kas jāatdala ar brandmūriem-jvai uz dažiem attīstītājiem/arhitektu birojiem tas neattiecas, un kur pagalms, kam jābūt katrā gruntsgabalā? Liekas, ka tikšanā ar kurpju kasti ir bijušas ne tikai diviem LAS biedriem kas jau sniedz liecības. Droši vien arī Dripes birojā šis brīnums skatīts un atzīts par pilsētai piemērotu. Varētu kolēģi padalīties, kas tieši pārliecināja skaņotājus, ka var tā būvēt- konkursa rezultātā iegūts pāliecinoši… Lasīt vairāk »

A_A_A

Biju, bet nekā apspriešanas vērta tur nav – garlaicīgi.Tādus apjomus pasaulē var redzēt n-tos. Nācās lietot auto stāvvietu- vienkārši sajūta riebīga. Kolēģi, ko jūs tai rakstā cenšaties apteoretizēt? Vai tie vienkārši ir skolnieciski vingrinājumi ?

Kārlis Bērziņš

Garlaicīgs, neglīts un liels, vienalga par šo iepirkšanās centru ir jārunā un ‘jāapteoritizē’ kaut vai tādēļ, ka tas eksistē. Iespējams, pat vairāk nekā par Māklsas muzeja konkursu.

kārlis

Žēl, ka a4d beidza pasniegt balvu BIETE, šis būtu 100% kandidāts uz uzvaru. Tiešām!

JUMC

par visu citu, lai vesture kluse, bet atzistiet, ka jumc tur ir izdevies – nav vietu Rīgā, kur brīvi var tikt PASTAIGATIES jumtu liīmenī, ja neesi ekstrēmists…

???

kax arī neatbilst normām, līdz ar to nevar tikt salīdzināts ar tiem, kam bija jāzīmē kā likumi prasa

Ingurds Lazdiņš

gribētu pievienoties un piebilst – ir vēl vismaz viens aspekts, kur paralēli booring kaitinošajai interjera arhitektūrai izlien šāda veida "pasākumu" vēl viena āžakāja – nosaukums. Kaut ko tik tizlu, gā nosaukumu Galleria Riga un/vai Riga Plaza utt utml laikam var izdomāt tikai sēžot kāda kārtējā globālā vai eiro koncerna mītnes birojā, kur atjautība un oriģinalitāte sākas un tur pat arī beidzas ar kārtējās filiāles dislokācijas vietas vārda piesaukšanu. Jā, tas darbojas, kad jābīda miljardi, un uz Eiropas kartes ar karodziņiem atzīmētas, piemēram, galleria tallinna, galleria riga un galleria kišiņeva, bet, būtu jāatzīst, ka tas pilnīgi nedarbojas pašā pilsētas iekšienē, kad… Lasīt vairāk »

Laukakmens

Sākotnēji bija iecerēts saukt par Galerija Patollo, nez kāpēc nomainīja.

Ingurds Lazdiņš

tādā kontekstā Galleria Patollo būtu krietni labāk – vismaz ar kaut kādu personiskuma vai individualitātes piešprici..un bez lielsaimnieku šovinisma..sorry

jonis

Vai par šādu darbu projekta autori tikai pieklājīgi būtu, ja noliktu savus sertifikātus un, piespraustu brošas Jaungada ballē. Vai , kas par to atbildēs?

kritiskā

ļoti gribētos to murgu autorus un izpildītājus vaigā redzēt vai vismaz zināt varoņu vārdus, un ļaudis būvvaldē u.c. intitūcijās, kas to visu pieļāva un arī izpildītājus, kurš pēterītis apķēpāja kolonnas ar zeļonkas krāsas ķēpu, kurš vasja flīzes šķībi greizi ar puscentimetru šuvēm kaut kā pie sienām piedabūja, kurš jānis to visu uzpasēja, kurš juris to visu izdomāja, kurš pieņemšanas nodošanas aktu parakstīja? un vēl jautājums, kauns nemaz, nemaz, nemaz nav? ka tik maksā, ja? nožēlojami

box

Tajā, ko te izgaršo, labāk bija neiekāpt.

66
0
Lūdzu, komentējietx