Mežonīgie austrumi

«Latvijā cilvēki ir daudz noslēgtāki. Katrs grib strādāt pats par sevi, nedaloties idejās vai kritikā ar citiem. Taču tieši pastāvīga konfrontācija ar citiem arhitektiem ceļ vispārējo līmeni.»  Par iespaidiem Latvijā stāsta nīderlandiešu arhitekts Manten Devriendt.

Pašreizējā situācija Latvijā dod iespēju arhitektiem likt lietā savu kreativitāti un realizēt dzīvē savas oriģinālākās idejas, strādājot pie visdažādākajiem projektiem. Kā katrs to izmanto, paliek uz viņa paša sirdsapziņas.

Daudzi vietējie arhitekti vēl neapzinās savu lomu Eiropas kontekstā, taču Rietumeiropas arhitektūras zvaigznes arhitektūras nākotni saista tieši ar Austrumiem. Pastāvīgi tiek meklētas iespējas būvēt Austrumeiropas valstīs. Birojs, kurā strādāju Nīderlandē, NeutelingsRiedijk Architects, tāpat kā MVRDV, OMA un citi meklē arhitektus no Austrumeiropas. Bet šiem birojiem ir diezgan grūti tikt pie iespējas te strādāt. Te ir pavisam cita pasaule, mežonīgie austrumi, kā tur saka. Taču ne tikai lielajiem birojiem nav viegli atrast ceļu uz šejieni. Arī atsevišķi arhitekti, kas vēlas papildināt savu pieredzi kādā ārzemju birojā, daudz drošāk jutīsies, braucot strādāt, piemēram, uz Japānu vai Ķīnu nekā uz Latviju.

Attiecībā uz Austrumeiropu, kaut arī tā ir tepat blakus, valda daudz lielākas bailes no nezināmā. Pirmkārt, jau atrast konkrētus birojus un saprast ar ko viņi nodarbojas, apskatīt to paveikto ir gandrīz neiespējami. Retais ir parūpējies par biroja mājas lapu internetā, un (ar pāris izņēmumiem) nav arī nekādu publikāciju ārzemju presē. Taču pretstatā tam, kad šie biroji beidzot ir identificēti un kontakti uzsākti, uzņemšana ir ļoti silta un draudzīga.

Pēc dažiem mēnešiem Latvijā varu mēģināt salīdzināt šejienes un Nīderlandes arhitektu ikdienu. Vispirms jau biroja struktūra. Tur ir ļoti izteikta hierarhija — biroja vadītājs vai vairāki partneri, pieredzējuši arhitekti kā projektu vadītāji, arhitekti ar nelielu pieredzi kā viņu asistenti un, protams, daudz enerģisku, tikko absolvējušu jauno censoņu. Pēdējie bieži vien spēlē ļoti nozīmīgu lomu projektēšanas procesā. Tie strādā ne tikai pie maketiem un rasējumiem, rūpējas par prezentācijas materiāliem un vāc nepieciešamos datus, bet ir arī nenogurstoši ideju ģeneratori.

Grupas pieredzējušākie arhitekti rūpējas par to, lai visneiedomājamākie risinājumi varētu tikt realizēti dzīvē. Nīderlandes biroju spēks slēpjas tieši šajā gadiem iestrādātajā struktūrā, kur katrs zina savu vietu un pienākumus, un visi strādā kā vienota komanda, viens otru produktīvi papildinot. Neskatoties uz izteikto hierarhiju, visi, pat jaunākie darbinieki, vienmēr var izteikt savu viedokli, un tas tiek pilnībā ņemts vērā. Radošas diskusijas ir ļoti svarīgas, vienalga vai pie kopīga pusdienu galda birojā, vakarā pie alus glāzes vai ikmēneša biroja sapulcē. Iespēja izteikties jaunajiem (un ne tikai) arhitektiem palīdz ne tikai atrast labāko risinājumu konkrētajam projektam, bet arī iemācīties formulēt un aizstāvēt savu viedokli.

Latvijā cilvēki šajā ziņā ir daudz noslēgtāki. Katrs grib strādāt pats par sevi, nedaloties idejās vai kritikā ar citiem. Varbūt arī tāpēc jaunie arhitekti tik ātri cenšas nodibināt savus birojus, kaut arī tiem vēl nav nepieciešamās pieredzes. Taču, manuprāt, tieši pastāvīga konfrontācija ar citiem arhitektiem ceļ vispārējo līmeni.

Un, runājot par mītu, ka pazīstamajos Nīderlandes birojos ļaudis strādā visu diennakti, un tiem nav nekādas privātās dzīves, gribētos iebilst, ka tas nav nosacījums labai arhitektūrai vai neizbēgamas sekas darbam labā birojā. Vismaz Neutelings—Riedijk Architects (un viņi nav vienīgie) vienmēr iespēju robežās centās pieturēties pie nine-to-five four-days-a-week darba grafika. Piektā diena paliek pašiem biroja vadītājiem, lai apskatītu un apspriestu nedēļas laikā paveikto, un izdarītu secinājumus.

Varbūt tieši informācijas daudzums, tās pieejamība un apmaiņa ir par iemeslu tam, ka Nīderlandes arhitektūra ir pasaulē tik labi zināma. Ik gadu tiek publicētas neskaitāmas grāmatas par arhitektūru. Biroji paši rūpējas par to, lai viņu darbi iegūtu vajadzīgo publicitāti. PR ir kļuvis par mūsdienu arhitektūras neatņemamu sastāvdaļu. Bieži arhitektu birojos šim nolūkam tiek pieņemti attiecīgi speciālisti.

Arī paši arhitekti daudz domā par darbu noformējumu, to prezentāciju, pat ja tā ir tikai kārtējā tikšanās ar pasūtītāju. No arhitektiem tiek prasītas daudz plašākas grafisko datorprogrammu zināšanas, un spēja īsā laikā vizuāli noformēt prezentējamu materiālu ir ļoti svarīga.

Latvijā man ir nācies dzirdēt sūdzības par to, latviešu jaunie arhitekti nestrādājot ne tuvu tik ražīgi kā viņu ārzemju kolēģi. Ka tas esot manāms gan starptautiskajos plenēros, gan biroja ikdienā. Manuprāt, tas ir saistīts tieši ar to, ka valstīs, kur arhitektūras kvalitāte ir augstāka, notiek nemitīga sacensība, gan studiju laikā, gan pēc tam darbā. Lai tevi pamanītu, lai tu izceltos starp citiem, ir jāmāk sevi parādīt. Ja šī apziņa nāk līdzi jau no paša karjeras sākuma, tas kļūst pašsaprotami. Piemēram, sevis prezentēšana ar portfolio palīdzību Beļģijā un Nīderlandē ir ārkārtīgi nozīmīga, un no svara ir ne tikai saturs, bet arī tā forma (grāmata, buklets, interneta mājas lapa, video, pastkartes u.c.). Turpretī šeit, lai atrastu darbu, bieži nav pat jāpiepūlas uzrakstīt CV. Taču problēma ir arī otrā pusē, vērtētāju pieredzē. Šeit cilvēki nav pieraduši pie tāda informācijas pasniegšanas veida, un reizēm nemāk pareizi nolasīt būtisko. Iespējams, ka darba saturs nemaz nav tik iespaidīgs, taču krāšņā prezentācija apžilbina un liek izdarīt pārsteidzīgus spriedumus.

Tāpat par arhitektūras kvalitāti rietumos ir atbildīga arī izglītības sistēma. Universitāte ir vieta, kur pirmo un varbūt pēdējo reizi mūžā ir iespēja radoši un vispusīgi aplūkot arhitektūru, diskutēt par to un sajusties vienlīdzīgam ar pasaules vadošajiem arhitektiem. Pazīstami arhitekti no visas Eiropas pasniedz projektēšanu vai lasa lekcijas, tādējādi nodrošinot sev attiecīga līmeņa sekotājus. Protams, ka šādos apstākļos ikviens no studentiem cenšas sevi parādīt no vislabākās puses. Mīlestība un pienākuma apziņa, kas pret arhitektūru rodas šajā laikā, nepazūd arī vēlāk, un kļūt par komerciālu producētāju ir daudz grūtāk, ja ne neiespējami.

Taču arī pašiem arhitektiem pastāvīga konfrontācija ar jauno paaudzi ir veids, kā uzturēt sevi formā, saglabāt radošu pieeju, un arī apzināt savus nākamos konkurentus vai partnerus. Attiecībā uz situāciju Latvijā šķiet absurdi, ka daudzi labi jaunie arhitekti brauc strādāt citur, tā vietā lai izmantotu šo brīdi, kas noteikti nebūs ilgs, un realizētu vērtīgu arhitektūru šeit. Jau tagad var novērot, kādā tempā viduvējas un zemas kvalitātes celtnes aizpilda katru brīvo vietu Rīgā. Var izrādīties skumji, ka pēc dažu gadu pasaules apceļošanas, atgriežoties dzimtenē, jāsecina, ka viss jau ir palaists garām.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
18 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
WAT

Iznāk mēs ir ļaunie austrumu bandīši, savukārt rietumnieki gaismas nesēji, nu vismaz pēc konteksta spriežot. Un mēs, sivēni tādi ,nelaižam šamējos savos tirgos, lai šamējie ienes gaismu un saprātu, un parāda mums-nemākuļiem , kas ir labs un kas ir slikts. Puisis tik aizmirsa pieminēt , ka rietumi nu jau 60 gadi non-stop attīstības pieredzes, kļūdu, to labojumu, slīpējums oi-oi-oi. Savukārt mums 15 gadu ātrās akcelerācijas, kas nu cilvēku galvās iemetas pa šiem 15 gadiem tas ir, ne tikai arhitektu galvās. Tā ka redzot čuguna lējumu, slīpēta smalkmehānisma vietā lieki brīnīties, tas ir tikai normāli. Patiesībā ,diemžēl ,mums neder viņu metodes… Lasīt vairāk »

Ints Luters

Ka viena no "gaismas nesejiem" (paaraak daudz no tas sheit Sietlaa nav) piekriit juusu rakstiito, ne pilniigi, bet tomeer daudz vairaak nekaa piekriit rakstniekam. Citi apstaaklji, piedredze, vide, skaidrs ka cita pieeja arii buus. Ir arii kopejas iipashiibas, struktuuras, un gribas ko nevar laist vejaa. Piemeeram, staajoties ES un Eiropas Padome (EP) viens no meerkjiem ir veicinaat paarobezhu probleemu risinaajumi. No ainavu arhitekta viedoklja, nesen Saeimaa apstiprinaata Eiropas Ainavu Konvenciju ir tieshi taads piemeers, un lai veicinaat sho ir nepiecieshams ne visu rietumu pieeju chemodaanu komplektu, bet ir vajadziigs gan atklaatiiba un komunikaaciju lai daliities pieredze ka lietas darbojas pie… Lasīt vairāk »

losangelos

Tā slavenā Nīderlande diemžēl pati izceļās ar drūmiem slieteņiem un pabaisu pilsētas vidi. Tas vien, ka daži namiņi tādi šķībāki, apšuvumi raibāki, lodziņi neregulārāki (iekš žurnāliem/portfolio jau gan labi izskatās, šaubu nav ;)), vēl nenozīmē, ka to pakājē ir patīkami uzturēties.

Vents

wat, losangelos – ko Jūs visu tik personiski atkal. Kolēgas viedoklis ir vērtīgs. Es ticu, ka tā var izskatīties no malas, turklāt dažas piezīmes, būsim godīgi, tiešām bija par tēmu. Man nekas nebūtu pretim konkurences pieaugšanai mūsu "viņu" starpā. Jo ja pēd. 15 gados sabūvēto masu varētu saukt par kaut ko lokālspecifisku, tad es gribu, lai šeit parādās arī "viņu" projekti.

lelle

Es – latvietis superīgais!

a.s.

Nupat atgriezos no Nīderlandes. Gan redzētais, gan lasītais rada pārliecību par to, ka mums ejams pašiem savs ceļš. Briesmīga kļūda būtu nekritiski pieņemt nepārbaudītas tendences. Nu kaut vai tas pats Kāpostzaķis. Nīderlandes presē daudz kritikas par viņa darbiem. Almēru redzēju. Tā nav veiksme. Tajā pat laikā Andrejsalas apbūve tiek veidota pēc viņa "piegrieztnes"! Ļoti žēl.

MĀKONIS

Nepamet sajūta, ka tekstā Nīderlandes kolēģīša tekstā jaušams tāds kā rūgtums. Protams Ķīna ir izslāpusi pēc Rietumeiropas imidža arī arhitektūras ziņā, attiecīgi austrumeiropas bloks puslīdz pats spēj sevi nobarot arī ar gana pieņemamu arhitektūru. Arī Latvijā investoru sapnis par arhistāriem ir pierimies, sak ar ko tad mūsu Sīlīts vai Kronbergs vai jebkurš cits vietējais arhitekts sliktāks par stārmenu – tuvāk , lētāk , gana glīti. Līdz ar ko iekļūšana austrumbloka arhitektūras tirgū kļūst aizvien grūtāk, pie tam vairs nevienam īpaši žoklis neatkaras ieraugot kādus nebūt stārmenu veidojumus, kas bieži vien ir samērā bēdīgi. Tas, ka latvju arhitekti neveido savu PR… Lasīt vairāk »

lara

žetons WAT! 😉 ir savādi vērot, ka arī šodien joprojām jauni cilvēki no rietumiem izsaka spriedumiņus tikpat aizbildnieciskā palīdzēt alkstoša censoņa garā kā viņu vecākie novadnieki gadus 15 atpakaļ 🙂 tāds ir pirmais iespaids. taču atšķirība varētu būt no mūsu puses – ja tolaik ticējām visam uz vārda, tagad varam paņemt un ieklausīties. varbūt tiešām būtu jauki, ja jaunieši vairāk par sāncensību domātu, nevis priecātos par sešinieku par sesijas laikā beidzot nodotu projektiņu? varbūt jauki būtu, ja vadošie biroji beidzot rādītu priekšzīmi, un izdotu savu darbu apkopojumus grāmatās? varbūt būtu vērts mēģināt mācīties sarunāties vienam ar otru, nevis tikai mēmi… Lasīt vairāk »

WAT

Iznāk mēs ir ļaunie austrumu bandīši, savukārt rietumnieki gaismas nesēji, nu vismaz pēc konteksta spriežot. Un mēs, sivēni tādi ,nelaižam šamējos savos tirgos, lai šamējie ienes gaismu un saprātu, un parāda mums-nemākuļiem , kas ir labs un kas ir slikts. Puisis tik aizmirsa pieminēt , ka rietumi nu jau 60 gadi non-stop attīstības pieredzes, kļūdu, to labojumu, slīpējums oi-oi-oi. Savukārt mums 15 gadu ātrās akcelerācijas, kas nu cilvēku galvās iemetas pa šiem 15 gadiem tas ir, ne tikai arhitektu galvās. Tā ka redzot čuguna lējumu, slīpēta smalkmehānisma vietā lieki brīnīties, tas ir tikai normāli. Patiesībā ,diemžēl ,mums neder viņu metodes… Lasīt vairāk »

Ints Luters

Ka viena no "gaismas nesejiem" (paaraak daudz no tas sheit Sietlaa nav) piekriit juusu rakstiito, ne pilniigi, bet tomeer daudz vairaak nekaa piekriit rakstniekam. Citi apstaaklji, piedredze, vide, skaidrs ka cita pieeja arii buus. Ir arii kopejas iipashiibas, struktuuras, un gribas ko nevar laist vejaa. Piemeeram, staajoties ES un Eiropas Padome (EP) viens no meerkjiem ir veicinaat paarobezhu probleemu risinaajumi. No ainavu arhitekta viedoklja, nesen Saeimaa apstiprinaata Eiropas Ainavu Konvenciju ir tieshi taads piemeers, un lai veicinaat sho ir nepiecieshams ne visu rietumu pieeju chemodaanu komplektu, bet ir vajadziigs gan atklaatiiba un komunikaaciju lai daliities pieredze ka lietas darbojas pie… Lasīt vairāk »

Vents

ja šis ir joks, tad bezgala gaumīgs 😀

losangelos

Tā slavenā Nīderlande diemžēl pati izceļās ar drūmiem slieteņiem un pabaisu pilsētas vidi. Tas vien, ka daži namiņi tādi šķībāki, apšuvumi raibāki, lodziņi neregulārāki (iekš žurnāliem/portfolio jau gan labi izskatās, šaubu nav ;)), vēl nenozīmē, ka to pakājē ir patīkami uzturēties.

Vents

wat, losangelos – ko Jūs visu tik personiski atkal. Kolēgas viedoklis ir vērtīgs. Es ticu, ka tā var izskatīties no malas, turklāt dažas piezīmes, būsim godīgi, tiešām bija par tēmu. Man nekas nebūtu pretim konkurences pieaugšanai mūsu "viņu" starpā. Jo ja pēd. 15 gados sabūvēto masu varētu saukt par kaut ko lokālspecifisku, tad es gribu, lai šeit parādās arī "viņu" projekti.

losangelos

Jūs, visu, atkal… kas tad tie tādi par vienādojumiem, Vent?

Ir, jau ir pie šiem labi projekti – apmēram katrs simtais ir izdevies superīgs. Pārējā masa – ir kā jau masa. Man nekas nebūtu pretim, ja Rīgā pieaugtu no visām pusēm skaisto projektu īpatsvars, bet man ir radušās aizdomas, ka kopumā tas rādītājs ir aptuveni līdzīgs jebkurā Eiropas pilsētā, un nepalīdz tur ne oma, ne opaps. Šeit smuki, bet ap stūri – šausmas, tāda ir modernās arhitektūras realitāte.

lelle

Es – latvietis superīgais!

a.s.

Nupat atgriezos no Nīderlandes. Gan redzētais, gan lasītais rada pārliecību par to, ka mums ejams pašiem savs ceļš. Briesmīga kļūda būtu nekritiski pieņemt nepārbaudītas tendences. Nu kaut vai tas pats Kāpostzaķis. Nīderlandes presē daudz kritikas par viņa darbiem. Almēru redzēju. Tā nav veiksme. Tajā pat laikā Andrejsalas apbūve tiek veidota pēc viņa "piegrieztnes"! Ļoti žēl.

MĀKONIS

Nepamet sajūta, ka tekstā Nīderlandes kolēģīša tekstā jaušams tāds kā rūgtums. Protams Ķīna ir izslāpusi pēc Rietumeiropas imidža arī arhitektūras ziņā, attiecīgi austrumeiropas bloks puslīdz pats spēj sevi nobarot arī ar gana pieņemamu arhitektūru. Arī Latvijā investoru sapnis par arhistāriem ir pierimies, sak ar ko tad mūsu Sīlīts vai Kronbergs vai jebkurš cits vietējais arhitekts sliktāks par stārmenu – tuvāk , lētāk , gana glīti. Līdz ar ko iekļūšana austrumbloka arhitektūras tirgū kļūst aizvien grūtāk, pie tam vairs nevienam īpaši žoklis neatkaras ieraugot kādus nebūt stārmenu veidojumus, kas bieži vien ir samērā bēdīgi. Tas, ka latvju arhitekti neveido savu PR… Lasīt vairāk »

lara

žetons WAT! 😉 ir savādi vērot, ka arī šodien joprojām jauni cilvēki no rietumiem izsaka spriedumiņus tikpat aizbildnieciskā palīdzēt alkstoša censoņa garā kā viņu vecākie novadnieki gadus 15 atpakaļ 🙂 tāds ir pirmais iespaids. taču atšķirība varētu būt no mūsu puses – ja tolaik ticējām visam uz vārda, tagad varam paņemt un ieklausīties. varbūt tiešām būtu jauki, ja jaunieši vairāk par sāncensību domātu, nevis priecātos par sešinieku par sesijas laikā beidzot nodotu projektiņu? varbūt jauki būtu, ja vadošie biroji beidzot rādītu priekšzīmi, un izdotu savu darbu apkopojumus grāmatās? varbūt būtu vērts mēģināt mācīties sarunāties vienam ar otru, nevis tikai mēmi… Lasīt vairāk »

18
0
Lūdzu, komentējietx