21.decembrī, kad Igaunija un Latvija pievienošanos Šengenas telpai, jaunas iespējas turpmāko attīstības ceļu turpināt bez robežām pavērsies arī dvīņu pilsētām Valkai un Valgai. Projekta Valga—Valka: 1 pilsēta, 2 valstis turpinājums ir kopīgā tūrisma apmeklētāju centra izveide.

8.novembra sēdē tika skatīta Spīķeru kvartāla attīstības projekta virzība gadu pēc starptautiskā arhitektu plenēra, augstceltņu grupa Purvciemā pie Mēbeļu nama un tirdzniecības centra Alfa nākamā izplešanās fāze.

Kurš paplašinās Stokholmas bibliotēku? Olimpiskie spararati jau maļ Londonu. Plaukstošā Ķīnas arhitektūra Eiropas izstāžu zālēs. Japāņi ar kliedzienu maina fasādes gaismu un drošības slēpņiem ielās izmanto dzērienu automātus. Kalnainas krastmalas pāreja — viens no Norvēģijas valsts dotāciju projektiem tūrisma un jauno arhitektu nākotnes veicināšanā.

Galvenā žūrijas diskusija konstruktīvi un mērķtiecīgi izvērtās par Dziesmu svētku estrādes tēlu un vides atmosfēru. Konkursā iesniegto piedāvājumu arhitektoniskā kvalitāte ir augstvērtīga un veiksmīgi īstenotās idejas var garantēt estrādes starptautisku atpazīstamību.

13.oktobrī noslēdzās starptautiskais arhitektu un pilsētplānotāju plenērs Ogres pilsētas centra rekreācijas zonas nākotnes attīstības vīzijas un vides dizains. Plenēra dalībniekiem kā izpētes objekts tika piedāvāti Ogres upes krasti un tās ieteka Daugavā.

Liepājas Būvniecības konsultatīvās padomes 26.oktobra sēde tika sasaukta, lai plašākā lokā precizētu vadlīnijas Liepājas pilsētas vēsturiskā centra daļas plānojuma attīstības koncepcijas darba uzdevumā, sarunu galdā liekot arhitekta un plānotāja Uģa Kaugura veikto pētījumu.

«Tērbatas iela jāpārveido par gājēju ielu. Esmu pārliecināts, ka notiktu sprādzienam līdzīgs uzplaukums restorānu u.c. publisko iestāžu dzīvē. Iespēja izvietoties uz trotuāra un braucamās daļas provocētu jaunu kafejnīcu atvēršanu. Slēdzot satiksmi no Matīsa līdz Elizabetes vai pat Brīvības un Merķeļa ielas krustojumam, tiktu iegūta milzīga platība attīstībai.» Šādu viedokli nesen pauda Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Kopenhāgenas pilsētvide skatiena plūdumu nenervozē. Lineāras ēkas kvartāliem pauž augošu arhitektūras kvalitāti, nomierina un izceļ šur tur vīdošo vēstures žuburainumu. Taču ārēji vienkāršajos apjomos iegrebtas iedvesmojošas sadarbības procesa skulptūras. Tā ir progresīvas pašvaldības, laikus pārdomātas aprites, sakārtotības un cilvēku labsajūtas pilsēta.

No 27.—30.septembrim Rīgā norisinājās starptautisks arhitektu, ainavu arhitektu un pilsētplānotāju plenērs LU Botāniskā dārza atdzimšana un nākotnes vīzijas. Par plenēra uzvarētājiem žūrijas komisija izvēlējās Igaunijas arhitektu biroja Salto izstrādāto priekšlikumu. Otrā vieta tika piešķirta Buro Voor Vrije Ruimte un Depo Projekta apvienotajai komandai.

Pētera Cumtora drupu māja. Stērlinga balva 2007 Mūsdienu literatūras muzeja ēkai Vācijā. Fosters pārspēj SANAA, Hezerviks — Hadidu. Autoarhitektūra. Dāņu dizains stimulē amerikāņu ātro ēdināšanu, itāļi — bremzē. Modernā arhitektūra uz kartes. Mākslīgo salu arhipelāgs Āfrikā. Tilts — memoriāls.

Pilsētas arhitekta 24.sēdē, kas notika 20.septembrī, tika apspriesti trīs visai interesanti un paliela mēroga projekti — kvartāla apbūves komplekss Brīvības ielā pie Gaisa tilta un Lielajiem kapiem, ēka Imantā, Kleistu un Slokas ielas stūrī, kā arī kvartāls Mūkusalā.

Aizraujoša apkārt staigāšana. Rīgā arhitektu diena notika dizaina dienu ēnā. Tā ir reize gadā, kad varbūt ir vērts ar tautu parunāt. Arhitekti atkārtoti viens otram uzsmaidīja pirmajā Peča Kuča vakarā. Karnevāls nedēļas garumā. Nākamgad — arhitektu nedēļa?

Pirms pāris nedēļām noslēdzās konkurss jaunajam Rīgas centram Torņakalnā. Saņemti septiņpadsmit projekti, žūrija noteikusi piecus labākos apbalvošanai. Bet kāds labums Rīgai?

Sveiciens Latvijas arhitektiem starptautiskajā arhitektūras dienā no pazīstamā amerikāņu autodidakta fotogrāfijā un filmēšanā Denija Liona, kas devis desmit padomus Ņujorkas pilsētas projektēšanā: «Vispirms nogalinām arhitektus.»

Trīs dienas Kopenhāgenā intensīvi pavadīju uz nomāta divriteņa. Paklausot izstādes Copenhagen Changing virtuālā ceļveža Copenhagen X vienam no ieteikumiem, kā aizraujoši apskatīt pilsētu — Bike the City, tās pārmaiņu punktu apsekošanas plāns ieveda neaizmirstamā pārsteigumā — par riteņbraukšanas nekultūru Latvijā.

Kalns reizē ala? Līdz 5.novembrim Londonā pārliecinies par to pats, iekļaujoties trakajās desmit dizaina dienās. Vēl līdz 23.septembrim Kopenhāgenas centrā, Kongens Nytorv skvēra aplī apskatāmi draudzīgā dizaina darbi «ziepju» burbuļos. Pirmais privātais kosmodroms. Jaunā ziemeļmeita starp Ķīnu un Skandināviju.

«Teritorijas un vides plānošana ir vislabākā, kad tā sniedz iedzīvotājiem dzīves telpu, kādu viņi vēlas. Lai arī šis apgalvojums var izklausīties pašsaprotami, pieredze un pēdējo laiku piemēri pierāda, ka teritorijas plānotāji un deputāti no vietējām pašvaldībām domā un rīkojās tā, it kā zinātu vislabāk, kādu dzīves telpu un vidi iedzīvotāji attiecīgajā pilsētas daļā vēlas.» Savu viedokli par Rīgas attīstības plānu pauž ekonomists Ģirts Greiškalns.

Latvija uz vāka. Modē maniifestēties. Slavena lodveida torņa tēstais brālis. Trokšņainākais un sirmākais arhitekts, arhitektes trīsritenis. Papīra tilts. Jauna e—vārdnīca plānotājiem. Visvairāk kopētajai mākslas celtnei — 10. Zvīņaina uzlīmju instalācija pelēkā pagalmā.

Šī laikam ir eseja par grūti noturamo brīnuma rašanās fronti ikvienā sadarbībā — starp sasteigšanu un pārlieku centību. Par drosmīga dzīvesveida definīciju industriālās arhitektūras vēstures lasījumā. Par vienu soli no savrupas turības līdz sabiedriskai postažai.

Izraksts no arhitektūras metu konkursa Saldus mūzikas un mākslas skolu jaunā ēka žūrijas komisijas atzinuma. Vērtēti tika četriem no iesniegtajiem 5 darbiem, jo vienu piedāvājumu nolēma noraidīt.

Ceturtdien, 2.augustā baltajā Noasa teltī Arhitektu savienība organizēja diskusiju par Kreisā krasta koncepcijas projektu. Nepamet iespaids, ka koncepcijas aizstāvji pilsētu uzskata par pašregulējošu sistēmu, ka būvējot vairāk ēku Ķīpsalā, tilti pār Daugavu radīsies paši no sevis.

Eiropas arhitektūras pilsētu vidū nozīmīgu vietu ieņem Roterdama. Šovasar jau trešo reizi notiek Roterdamas arhitektūras biennāle, kas ietver vairākas izstādes, konferences un citus pasākumus. Iespaidos par biennālē redzēto un piedzīvoto dalās Vents Vīnbergs.

Rīgas domas Pilsētas attīstības departaments publiskai apspriešanai nodevis divas daudzstāvu dzīvojamās mājas Purvciemā un Ziepniekkalnā. Abas plānotās ēkas apkaimē tiecas ieviest jaunu mērogu, dzīvojami vidi vēl vairāk degradējot, nevis uzlabojot un harmonizējot.

NRJA — viens no 101 labākajiem arhitektūras skautiem pasaulē! Pilsētvides veidotāji diskusiju izaugsmē arvien vairāk cer uz interaktīvo komunikāciju. Coop Himmelb(l)au plēsoņa pilsētas džungļiem. Hadidas zenīts. Britiem — konstruktīvas lilijas, frančiem — ūdensrozes.