Pilsētas arhitekta kolēģijas sēde 14. jūnijā, kurā tika izskatīts Okupācijas muzeja projekts, bija formāla. Muzeja paplašināšana atbilstoši Gunāra Birkerta projektam jau noteikta institucionāli ar Kultūras Ministrijas lēmumu. Kolēģijas vairākums piekrita šim risinājumam. Būtiskus iebildumus izteica tikai Andis Sīlis un Jānis Krastiņš, kuru viedokļus publicējam.
Ar 6. tramvaju līdz Garkalnei
Ieviešot Rīgā park & ride sistēmu, nākotnē plānots pagarināt 6. maršruta tramvaju līniju. Ar šo virzienu tiek saistīts zemās grīdas tramvaju projekts, zem Gaisa tilta tramvajus iecerēts novirzīt pa jaunizbūvētu tuneli, turklāt šo līniju plānots pagarināt līdz Garkalnes pagasta padomes ēkai Berģos.
Vai vēsturisku ēku aizsardzība ir sabiedrības interesēs? Biedrība Latvija Nostra 12.jūnijā rīkoja diskusiju par šo tēmu, ko rosināja advokāta Māra Meļķiša raksts žurnālā Jurista Vārds.
Liepājas BKP 3. sēde
Tālajā 20.aprīlī notikušajā trešajā Liepājas Būvniecības konsultatīvajā padomē izskatīja divus nozīmīgus rīdzinieku piedāvājumus Liepājas apbūvei, divus — Lielā dzintara tuvumā. No izvērtēto 7 priekšlikumu novietnēm 6 ir neapbūvēti zemesgabali (NZ), viens darbs vētīts jau otro reizi: «Ja uzbūvētu 10 šādas ēkas, vairs nebūtu vēsturiskā centra.»
Divās pēdējās Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģijas sēdēs skatīti projekti, kas paredz izmaiņas Strēlnieku laukumā un Rātslaukumā — skice zudušās apbūves atjaunošanai Kungu ielā 5 un Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcija.
Kā drīz dzīvos Liepājā
Jaunas iespējas dzīvošanai Liepājā sniegs ne tikai rekonstruēti vēsturiskie īres nami, kapitāli atjaunotas padomju mikrorajonu vienības vai pabeigtas pamestās jaunceltnes, īstenot no nulles sāktas arī vairākas jaunbūves — daudzstāvu daudzdzīvokļu nami, mazstāvu piemēri, te iecerēti privātmāju ciematiņi.
Arhiblogs 057 — e:arhitektūra
Virtuālas skatuves arhitektūrai, konkurss e:dzīves telpai un mājas lapu disko. Ēkas — stikla kalni nepavisam nenoveco. Peldriņķis Stokholmas centrā. No 29.jūnija līdz 25.novembrim — Londonas apmeklēšanas laiks. Skandalozs T krekls, sajūtu grāmatas un pludmales sezona arhitektiem.
«Latvijā cilvēki ir daudz noslēgtāki. Katrs grib strādāt pats par sevi, nedaloties idejās vai kritikā ar citiem. Taču tieši pastāvīga konfrontācija ar citiem arhitektiem ceļ vispārējo līmeni.» Par iespaidiem Latvijā stāsta nīderlandiešu arhitekts Manten Devriendt.
Arī Sēņu mājas Karostā veidotāju Exyzt + K@2 kolektīvā filozofija māca, cik plakans ir atrauts prātojums par vienu kvalitatīvu būvi salīdzinājumā ar domāšanu kopsakarībās par visos slāņos cilvēkam labvēlīgu vidi.
Kas paliks no Strēlnieku muzeja?
Vai kādreizējais Strēlnieku muzejs ir tiesīgs pastāvēt, saglabājot savu autentiskumu — ne tikai atsevišķus fasāžu fragmentus, bet brīvstāvoša arhitektūras objekta būtību? Tas ir viens no jautājumiem, ko pārdomās par jauno Strēlnieku laukuma detaļplānojumu uzdod Ilze Didrihsone un Zane Karpova, kas savulaik Europan 7 ietvaros izstrādājušas priekšlikumu šai vietai.
Arhiblogs 056 — ikonas nemīl
Slavenu muzeju piebūves. Britu Arhitektūras nedēļa 2007. Londona sarga debesis. Zaļu arhitektūru lielvalstīm! Vai ilgtspējīga arhitektūra ir vitamīns arhitekta ilgdzīvošanai? Oskars Nīmeijers. Kaplicka karikatūra. SANAA tik tuvu Latvijai.
«Rīga riskē pieļaut kļūdu, liekot uzsvaru uz pilsētas siluetu, mazās Manhetenas radīšanu. Tā var šķist ļoti aizraujoša iespēja, bet ilgākā termiņā tas neko nemainīs. Tas, kas būs nozīmīgi, ir pilsētas «nospiedums» uz zemes, tā pilsētvide, kas radīsies.» Par iespaidiem Rīgā, stāsta jauni arhitekti no Briseles biroja 51N4E, kas pilsētu tuvāk iepazina, piedaloties Mūkuslas konkursā.
Rīgas metro — ieceres un darbi
No Zasulauka līdz VEFam 12 minūtēs — tāds bija iecerētā Rīgas metro pirmais posms, ko tika plānots atklāt 1996.gadā. Par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas transporta vēstures projektiem — Oksana Antoņenko.
Jaunrīgas attīstības uzņēmums ir publiskojis sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju veikto pētījumu Rīdzinieku dzīvesstils un vērtības 2020.gadā. Tā rezultāti liecina, ka lielākajai daļai pētījuma dalībnieku nav ilgtermiņa skatījuma par to, kādai jābūt Rīgai un kādi būs tās iedzīvotāji.
«Holandē cilvēki piešķir nozīmi darba apstākļu drošībai, arī tādā profesijā kā arhitektūra — līgumam, ienākumiem, darbalaikam, pat brīvajai piektdienai, lai dotu sev iespēju brīvo laiku pavadīt remontējot laivu, būt par dīdžeju, esot kopā ar ģimeni vai ceļojot.» Par darba un sadzīves organizāciju van den Oever, Zaaijer & Partners birojā stāsta Ilze Miķelsone.
Eksperimentālais pragmatisms
Arhitektūras ballīte, kas Nīderlandē sākās 90.gados, nu ir beigusies, paverot ceļu klusākai un nopietnākai arhitektūrai. Diskusiju uzmanības lokā atgriežas arhitektūra kā telpa, urbānisms, privātais / publiskais. Par vērojumiem Nīderlandes arhitektūrā — Ilze Miķelsone.
DK 3 — ar labojumiem vien nepietiks
Par LAS diskusiju kluba trešās sanāksmes tēmu kļuva Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns, kas ir spēkā jau gadu un šobrīd atkārtoti atvērts izmaiņu veikšanai. Katram, kas projektējis plāna ietekmes zonā, jau ir kāds stāsts par sarežģītajiem noteikumiem un daudzkrāsainajām kartēm. Arhitekti līdz šim minēto dokumentu kopīgi nebija izvērtējuši.
Red Bull efekts
«Profesijai ir slikta reputācija, pret arhitektiem slikti izturas, slikti atalgo. Bet arhitektu savienība par to klusē. Mēs nevarējām tā vienkārši neko nedarīt un vērot notiekošo, tāpēc mēs un citi nesen izveidotie biroji nodibinājām ig—Architektur.» Pārdomās par savu darbu un arhitektūras biznesa filozofiju intervijā Oliveram Elzeram dalās Vīnes arhitektu biroja Querkraft īpašnieki.
Linstow — par staciju un Bieti
A4D redakcija no kompānijas Linstow vadības saņēma vēstuli, kurā pausta kompānijas pozīcija par stacijas laukuma apbūvei piešķirto Bietes balvu.
Arhiblogs 055 — arhitekti ir laimīgi
Spāņu triumfs. Skices Serpentine galerijas paviljonam aplidojušas arhitektūras mediju kamolu. Kolhāss — apaļu lodi, Nuvēls — lodveida. Hadida nesnauž. Stadionu būves hierarhiju kontrolē H & M, SANAA rokās daudz vairāk. Zaļās arhitektūras eksāmens Amerikā.
Kas veido pilsētas identitāti?
«Ir ļaudis, kas ar savu darbošanos, pat nedomājot par to, ka piedalās dizaina procesā, klusi rada pilsētas identitāti.» Savukārt citi, «kam nav pietātes pret vēsturiskām vērtībām, vēlētos to mainīt līdz nepazīšanai, un mēs zaudētu pilsētu, ko pazīstam.» Par pilsētas identitāti, pārmantojamību un jaunradi — dzejnieks Sergejs Timofejevs.
A4D aicināja abus latviešu pārstāvjus starptautiskajā žūrijā komentēt LAS skates organizāciju, vērtēšanu, rezultātus, kā arī aizkulises. Uģis Bratuškins rūpīgi pamato ikvienu izvēli: «2006.gads bijis privāto investīciju realizāciju gads. Tādejādi īpaša uzmanība jāpievērš publiski pieejamās vides un arhitektūras kvalitātei. Vai ir mērķtiecīgi izvirzīt skatei citos konkursos augstākās godalgas saņēmušos projektus?»
Cik tālu no Vasjukiem līdz Rīgai?
Ilze Martinsone citē LMS pieredzi un kritiski skata LAS pieeju: «Gada skates prestižs sākas no pašu attieksmes. Nav «viņu», esam mēs. Tomēr pēcgarša drīzāk ir priecīga, jo situācija ir atvērta. Rīgas koncertzāles projektu skaitu par labāko, kas pērn noticis latviešu arhitektūrā.»
Laba arhitektūra arvien sākas ar labu autora personības arhitektūru, ar labu kā personisko, tā lietišķo attiecību arhitektūru, visbeidzot un galvenokārt — ar labu ģimenes arhitektūru, lai cik televīzijā vulgarizēti tas neskanētu.
Gada balva 2006 — skatītāju viedokļi III
Noslēdzot ar Gada balvu saistīto ekspresinterviju sēriju, uz A4D jautājumiem atbild arhitekti Anda Ābele, Renārs Putniņš, Andrejs Ģelzis, Jānis Krastiņš, Mārtiņš Jaunromāns, Oskars Redbergs, kā arī skates žūrijas dalībniece Margit Mutso.
