Noteikti viena no ievērojamākajām pēdējo gadu Lietuvas būvēm ir Viļņas Universitātes bibliotēka un zinātnes komunikācijas un informācijas centrs, kura autori ir R.Paleko ARCH Studija. Jaunā ēka aizsāk iecerēto tehnopoli — zinātnes un tehnoloģiju parku Viļņas ziemeļaustrumos.

Decembra vidū noslēdzās konkurss Līvu laukuma transformācijai un jau pirms Ziemassvētkiem bija zināmi tā rezultāti, vēstot, ka astoņu projektu konkurencē par labāko atzīts kolektīva OUTOFBOX arhitektūra priekšlikums. Nav gan īsti skaidrs paša konkursa statuss. Papildināts — iespēja apskatīt arī citus konkursa darbus.

Lietuvas Arhitektu savienība reizi divos gados rīko savas arhitektūras izvērtēšanu Žvilgsnis į save (Skats sevī jeb Introspekcija), kurā gala spriedums tradicionāli tiek uzticēts trim ārvalstu arhitektiem. Skatē, kas noslēdzās ar svinīgo pasākumu 7. novembrī Lietuvas Nacionālajā mākslas galerijā, Latviju šogad pārstāvēja Ingurds Lazdiņš.

Kā zināms, šobrīd top divi svarīgi Rīgas plānošanas dokumenti. 30. novembrī cikla Nākotnes Rīga jau top! ietvaros tika rīkota diskusija Rīgas attīstības plāni  — ieceres uz papīra un realitāte, kurā pilsētplānotāji un arhitekti sprieda par esošo un topošo plānu, īpašu uzmanību pievēršot transporta sistēmas pilnveidošanai un pilsētas sadarbībai ar pieguļošajām pašvaldībām.

AA Londonā pamatoti tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām un prestižākajām arhitektūras skolām pasaulē. «Studenti tiek iedrošināti meklēt šīs zināšanas paši, un viņiem tiek norādīti daži no ceļiem, pa kuriem pie tām iespējams nokļūt», — turpinot A4D tēmu par arhitektūras izglītību ārzemēs, par savu skolu stāsta Harijs Alsiņš.  

Vēl līdz 31. oktobrim turpinās kultūras un atpūtas parka Mežaparks detālplānojuma pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana. Šodien plkst. 18.00 Rīgas domes Sēžu zālē Rātsnamā notiek otrā plānojumam veltītā sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Savukārt pret vietas pārvēršanu lielā atrakciju parkā iebilst Mežaparka Attīstības biedrība.

«Šī gada Venēcijas ekspozīcija man šķiet zīmīga ar to, ka šķietami mazāks bija atsevišķo autoru un jaunrades darbu īpatsvars kopējā arhitektūras parādē. Tā vietā manu uzmanību pievērsa vairākas, gribētos teikt, netipiskas biennālei tēmas — autortiesības, būves izmaksas un apbūves normatīvi,» — iespaidos par biennālē redzēto dalās Ingurds Lazdiņš.

Viens no lielākajām pilsētas projektiem pēdējā gadā ir Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla pārbūve, kas vietu, kur meklējami Pārdaugavas pirmsākumi — kādreizējo Zunda ciema apkārtni pilnībā pārvērš automašīnu telpā.  

Venēcijas biennāle jau labu laiku ir arhitektūras pasaulē ir nozīmīgākais regulārais pasaules notikums, — forums, kurā arhitekti ne tik daudz rāda ko uzbūvējuši, bet drīzāk to, kādas problēmas un «izaicinājumi» viņus nodarbina un kādas atbildes tiem viņi ir gatavi sniegt. Iespaidos par šī gada biennāli A4D aicināja dalīties tos, kas bija klāt atklāšanas pasākumos.

«Mūsu izglītības modeli var kritizēt, ka neliekam jauniešiem iedziļināties detaļās, bet, manuprāt, iemācīties nākt klajā ar ideju un to komunicēt citiem, kuri tev var arī nepiekrist, ir labs starts topošajiem arhitektiem» intervijā Kristīnei Budžei saka Vanessa Miriam Carlow.

Mājokļi, par kuriem nekustamo īpašumu sludinājumos kā pluss minēts, ka tie «atrodas iežogotā teritorijā» — par slēgto vārtu kopienu fenomena izpausmēm Rīgā raksta Daina Roga. Rosinot diskusiju, autore aicina atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, kas palīdzētu padziļināt pētījumu.

Arhitektūras vasaras skola nav tikai vingrinājums studentiem brīvlaikā, tā ir iespēja radīt taustāmas pārmaiņas pilsētvidē. RTU starptautiskā vasaras skola Event City šogad Cēsīs rīkoja plašu publisku lekciju ciklu, pievienoja arhitektūras šķautni Cēsu mākslas festivālam un būvēja telpiskas instalācijas vecpilsētā.

Kamēr latvieši Venēcijā tradicionāli rotaļājas ar formām, faktūrām un personiskām koncepcijām, Igaunijas ekspozīcija demonstrē plašāku konceptuālu redzējumu. Aplūkojot Linnahalles likteni — ēkas izdzišanu, izstādes autori uzdod jautājumu Cik garš ir ēkas mūžs?, plašākā kontekstā runājot par kādreiz nozīmīgām un vajadzīgām ēkām — modernisma meistardarbiem, kas šodien ir pamesti un neizmantoti.  

Šonedēļ sākas Venēcijas biennāles 13. Starptautiskā arhitektūras izstāde, kas ilgs līdz 25. novembrim. Šī gada biennāles kurators Deivids Čiperfīlds izstādes saturiskajai koncepcijai devis nosaukumu Kopīgs pamats (Common Ground). Latvija biennālē piedalās piekto reizi un tieši šodien tiek atklāta ekspozīcija Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā. Papildināts —  atklāšanas foto un video. 

Jau pāris mēnešu Rīgas arhitekta birojam ir jauns vadītājs — bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Gvido Princis. Amatpersonas iecerētās darbības pamatnostādnes un to, kā Rīga attīstīsies tuvā un tālā nākotnē, noskaidrot centies žurnālists Sandris Metuzāls, veidojot interviju žurnālam Latvijas būvniecība.

Projektēšanas procesa digitalizāciju var dēvēt par ikdienišķu revolūciju, kas norisinās nemanāmi, bet sekas būs un jau ir fundamentālas. Par to, kādas vēl ir iespējas, lai uzlabotu un atvieglotu projektēšanā un būvniecībā iesaistīto speciālistu darbu, darbietilpīgos uzdevumus uzticot datortehnoloģijām, raksta Krists Kārkliņš.

Aptaujās par dzīvošanai piemērotākajām pilsētām un laimīgākajiem iedzīvotājiem Kopenhāgena regulāri tiek ierindota augstās vietās un neapšaubāmi tiek uzskatīta par veiksmes stāstu. Par savu pilsētuun tās attīstību pēdējās desmitgadēs intervijā Kristīnei Budžei stāsta Kopenhāgenas galvenā arhitekte Tīna Sobija (Tina Saaby).