«Pagājusi gan arhitektūras pirmdiena Rīgā, gan varbūt vēl nozīmīgāks pasākums Liepājā 3. un 4.oktobrī. Sestdienas atvērto durvju diena Liepājas arhitektūras objektos, protams, bija visintriģējošākās. Ja kas pietrūka, tā bija tikšanās ar pašiem Meistariem. Gods, kam gods, arhitekti Aija un Andris Kokini bija viesmīlīgi,» žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors Jānis Lejnieks raksta speciāli A4D.

Nav šaubu par to vai Rīgas lidostai ir jāattīstās. Jautājums ir — kā? Kā jāattīsta lidosta, ko un kā jābūvē tajā un tās apkārtnē, lai iedzīvotāju, pilsētas un valsts ieguvumi būtu ievērojami lielāki kā zaudējumi un blakusefekti. Uz šiem jautājumiem atbildes tiks meklētas diskusijas Rīga pēc 20 miljoniem galvenajā pasākumā trešdien, 8.oktobrī, plkst.18.00 Mākslas akadēmijas aulā. Ieskats lekciju tēmās.

Kamēr turpinās «kari» Latvijas un Lietuvas nacionālo aviosabiedrību starpā, bet Rīgas lidostu pamet EasyJet, Germanwings un Austrian Airlines, tikmēr Viļņas lidostā no šodienas var nokļūt arī ar vilcienu.

Aizvakar, 23.septembrī ar simbolisku pamatakmens iemūrēšanas ceremoniju, sākās būvdarbi vienā no lielākajiem investīciju projektiem Latvijā — biznesa parkā Rixport, kas atrodas blakus Rīgas lidostai. Iecerētā kompleksa programma ļauj cerēt, ka tas varētu kļūt par aizsākumu Rīgas lidostas pilsētai.

Iecerētā Rīgas lidostas attīstība notiks arī par mūsu visu naudu un tieši ietekmēs pilsētu, kurā dzīvojam. mT15 rosinājums apspriest būtiskus jautājumus un piedalīties izstādē ir sabiedriska iniciatīva bez politiskas un komerciālas angažētības.

Vizionārās Venēcijas vienpadsmitie vārti vaļā! Arhitektūra pāri ēkām, igauņi atkal pāri latviešiem. Ņujorkā aug pieprasījums pēc dubultās arhitektūras. Arhitektu fermas cāļus skaita rudenī, bet arhitektūru studē realitātes šovā. Katlu māja par tērauda muzeju. Pilsētbūvniecības krelles. Ala acenēm.

Kā ziņots, nupat Rīgā sākts būvēt gājēju tuneli zem Gogoļa ielas pie Stockmann centra. Risināt satiksmes problēmas pilsētas centrā, kājāmgājējus nogrūžot pazemē ― tas šodien liktos neiedomājami ikvienā Eiropas pilsētā.

Lidostu attīstībā pasaulē nojaušami divi atšķirīgi virzieni ― vienas orientējas tikai uz pasažieru aizbraukšanu un atbraukšanu, citas ― papildus tam tiecas piedāvāt dažādu izklaidi un citas iespējas. Kuru virzienu izvēlas Rīga?

Sestdien, Rozā mājā pie Spīķeriem, tās sienām vējā plivinoties, notika seminārs Kam pieder mūsu publiskā telpa? Lai gan atbilde šķietami iekļauta pašā jautājumā, tik vienkārši atrast saimnieku publiskajai telpai vis nebija.

Vienu pilnu darba dienu — 16.jūniju — Liepājas būvvaldes speciālisti pavadīja, strādājot plenērā Jūrmalas parka dienvidu daļas un Piejūras slimnīcas teritorijas perspektīvā attīstība, kura rezultāti turpmāk ļaus argumentēti atbildēt apmeklētājiem par aplūkotās zonas iespējamo nākotni. Turklāt tas bija audzinošs profesionālās kvalifikācijas kurss.

Atbalstot šāsdienas, 25.augusta, nākamo LAS biedru sapulces iniciatīvu, kas plkst.19.00 notiks Latvijas Arhitektu savienības telpās — Arhitektu namā — un kurā aicināti debatēt gan LAS esošais priekšsēdis Sergejs Ņikiforovs, gan arhitekts Ingurds Lazdiņš, A4D pārpublicē portāla tehniskajās annālēs zudušo pirms LAS XVII kongresa 2005.gadā Lazdiņa izstrādāto Priekšlikumu LAS attīstībai 2006.—2008.gados.

Kāda būs Rīga tad, kad lidosta apkalpos 20 miljonus pasažieru gadā? Meklēt atbildes uz šo jautājumu aicina  fonds starpdisciplinārai sadarbībai mT15, rosinot piedalīties izstādē un diskusijā par Rīgas lidostas iespējamo attīstību un tās ietekmi uz pilsētu.

«Augusta pirmās brīvdienas bija pēdējais brīdis, kad Norvēģijas Nacionālā muzeja Arhitektūras filiālē Oslo paspēt apskatīt pazīstamākā norvēģu arhitekta, 1997.gada Prickera prēmijas ieguvēja Sveres Fēna izstādi Architect Sverre Fehn. Intuition—Reflection—Construction, kura, rādot arhitekta zināmākos 32 darbus, Fēna dizainētajā izstāžu paviljonā durvis vēra šāgada 6.martā.» Teksts un foto: Anete Eglīte, 2008.

Nesen Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns solīja rudenī nākt klajā ar priekšlikumiem jūras piekrastes attīstīšanai, pārskatot apbūves noteikumus jūras piekrastē. Kā līdzsvarot vides aizsardzības un ekonomiskās attīstības intereses piekrastē — tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ikvienā pašvaldībā pie jūras, kas noteiks to, kāda izskatīsies Latvijas piekraste.

Kāpēc Tu, jaunais latviešu arhitekt, neesi pasauli pārsteidzošo profesionāļu piecdesmitniekā? Frenka Gērija dārgo komandējumu uz Londonu kompensē Venēcijas Zelta lauva. Viņaprāt, Bilbao efekts ir blēņas! Olimpiskās pilsētvides ekstrēmās pārvērtības. Stārhitekti uzziedina lielpilsētas. Tedzuku mājas harmoniskai ikdienai. Arhitektūra želejā.

No 29.jūnija līdz 3.jūlijam Itālijas dizaina galvaspilsēta Turīna pulcēja planētas Zeme arhitektūras interesentu tūkstošus uz XXIII UIA Pasaules arhitektu kongresu, lai vienotos diskusijā par Arhitektūru, kura translē. Iespaidos dalās arhitekti Ausma Skujiņa, Juris Poga, Uģis Kaugurs un Jānis Krastiņš. Viedokli izsaka un Turīnā par Ventspils slimnīcu saņemto atzinību komentē Ināra Kārkliņa.

Vasaras vidus slinkajā un nīkulīgajā laikā, 24.jūlijā Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē izskatīja trīs visnotaļ vērā ņemamus projektus — kā pēc apjoma, tā nozīmības: Operas piebūvei, Tirdzniecības centram Akropole un palielam kvartālam Rīgas centra malā. Šoreiz — par Latvijas Nacionālās operas paplašinājumu.

Starp Baltijas un Ziemeļvalstu pilsētām tūristu vērtējumā Rīga tiek atzīta kā kultūrvēsturiska pilsēta, bet modernākās ir Helsinki, Kopenhāgena un Malme. Savukārt Tallina atzīta par romantiskāko.

Vai var arhitektūru izmantot kā palīdzīgu materiālu, lai sakārtotu domāšanu? Vai kino Rīga piebūves nojaukšanas jautājums nelīdzinās precei? Tikai pēc kino Rīga attīstības scenārija publiskas atrādīšanas būtu korekti jautāt — demolēt vai atstāt. Ēka nav degradējošais elements, bet gan aizspriedumi un nekritiski akceptēti pieņēmumi.

Pirmsjāņu sēdē 19.jūnijā pilsētas arhitekta kolēģija tika iepazīstināta ar Daugavas kreisā krasta transporta plūsmu prognozi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkārtnes labiekārtojumu un tehnisko apbūvi, kā arī atkārtoti vērtēja apbūves priekšlikumu Dzelzavas ielā.

Latviešu arhitekti pasēž cietumos, čatā anonīmi paīd pret spamiem profesijas serveros, bet oficiālā barā saceļ vētru parka kaskādē. Tikmēr vecās Eiropas arhitekti lielām karotēm ēd dzīvesprieku — Londona iesaka ielu stilu, Starks sāk TV šovu, Hadida iemieso lelli, projektē kurpes un nebeidz izgriezt uzmanības pogas. Ieslodzījuma arhitektūra un kāzas ar Eifeļa torni.

Cik ļoti mājas jēdziena uztveri nosaka etnokultūras un valodas radītie stereotipi? Uz šo jautājumu tiekušies atbildēt kādas krievu antropoloģes M.Zavjalova un S.Rižakova pētījumā Latvijas un Lietuvas pamatiedzīvotāju un krievvalodīgo iedzīvotāju stereotipiskie priekšstati par māju.

Vakar paziņoti socioloģiskās aptaujas rezultāti, kas liecina, ka gandrīz puse rīdzinieku ir par kādreizējā kinoteātra Spartaks ēkas nojaukšanu. Viņiem noteikti pievienotos lielākā daļa Domes deputātu. Savukārt publiski izteikumi liecina, ka atsevišķi arhitekti aicina Martas Staņas projektēto ēku saglabāt. Tomēr plašākas diskusijas arhitektu vidū par šīs vietas likteni nav bijis.

Parasti jebkuru stāstu par Pecha Kucha Night sāk ar tā nosaukuma tulkojumu — pecha kucha Japānā nozīmējot sarunas vai pļāpāšanas skaņu. Šķiet, ka Rīgas Pecha Kucha Night Vol.4 dalībnieki pārāk burtiski uztvēruši šī pasākuma kā kolektīvas papļāpāšanas aspektu, saturīgām sarunām teju pavisam izpaliekot.

«Neuzskatu, ka Rīga nodrošina manus primāros kvalitatīvu dzīves telpu veidojošos faktorus, bet tomēr man patīk šī pilsēta» — tā ir tikai viena no atbildēm uz jautājumiem aptaujai, ko doktorantūras studiju ietvaros veica Zane Karpova. Pirms pāris nedēļām A4D publicēja viņas aicinājumu kolēģiem atbildēt uz šiem jautājumiem.