Iepretim Latvijas
arhitektūras gada balvai savu specifisku nišu ieņem galvaspilsētas pašvaldības arhitektūras
godalga, kas vakar tika pasniegta jau devīto reizi. Šoreiz, 2014. gada balva Rīgas arhitektūrā piešķirta Rīgas
Tehniskās universitātes Radošo industriju centra autoriem. Papildināts ar attēliem.
Apbalvojums RTU Radošo industriju centra autoriem — arhitektiem
Ģirtam Valeinim, Jānim Prusakam, Kristīnei Krakopei, Signei Zihelmanei un
inženierim Artim Silmanovičam tika pasniegta svinīgajā pasākumā, kas vakar
norisinājās Kultūras akadēmijas teātra mājā Zirgu
pasts — ēkā jeb «objektā», kas pašvaldības gada balvu saņēma pērn. Papildus
galvenajai godalgai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra astoņas atzinības
par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā — atjaunotajai kultūras pilij Ziemeļblāzma,
Žaņa Lipkes memoriālam, Spīķeru kvartālam, restaurētajam Rīgas Domam,
atjaunotajai Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai, represēto memoriālam
Torņakalnā, rekonstruētajai pamatskolai Rīdze un centram Koka Rīga.
«Šī gada būvju skatē kopā ar žūrijas ekspertiem īpaši apskatījām labākos
piemērus pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, pievēršot uzmanību
tādiem pilsētvides raksturlielumiem kā energoefektivitāte, vides pieejamība un
universālais dizains, novērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan
apkaimēs un mikrorajonos. Īpašs gandarījums par jauno RTU radošo industriju
centru Ķīpsalā, kas kopš pagājušā mācību gada ir arī Arhitektūras un
pilsētplānošanas fakultātes jaunā mājvieta. Objekts neapšaubāmi demonstrē Rīgas
arhitektūras skolas varējumu un, cerams, dos vērā ņemamu ieguldījumu topošo
inženieru un radošo industriju speciālistu profesionālajā izaugsmē,» uzsver
Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
Arhitektūras darbu skatei sākotnēji tika pieteikti vairāk nekā 70 «objekti»,
kas ekspluatācijā nodoti 2013. gadā. Tie tika apskatīti četrās objektu grupās:
dzīvojamās vides ilgtspēja (daudzdzīvokļu ēkas); kompleksi risinājumi
(funkcionāli, teritoriāli); pilsēttelpas attīstība (ēkas, fasādes, torņi,
skvēri, mazās formas); sabiedriski objekti (ēkas, tilti, ielas, parki, dārzi).
Pieteiktos darbus vērtēja žūrijas eksperti, kas pārstāv gan Rīgas pilsētas
arhitekta biroju, gan nozares nevalstiskās organizācijas, un izveidoja reģistru
ar 35 dalībniekiem, kas tika virzīti tālākai izvērtēšanai. Tālākā vērtēšanas
procesā vairākkārtējās ekspertu sanāksmēs tika diskutēts un klātienes vizītēs
apmeklēti objekti, tiekoties gan ar būvju autoriem, gan pasūtītājiem. Pēc
minētā izvērtēšanas procesa tika lemts par balvas pretendentu sarakstu, kuru
šogad veido 13 būves.
Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek rīkota kopš 2006. gada, lai izceltu un
popularizētu sasniegumus galavaspilsētas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas
pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu. Tās mērķis – rosināt
profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem
kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc
kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan
veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.
Galveno godalgu iepriekšējos gados saņēmuši: Tērbatas ielas brāļi – divi biroju un veikalu nami Tērbatas un
Lāčplēša ielas stūrī (Kubs, 2006); VEF 1. un 1.a korpusu pārbūve (Arhitekta
J.Pogas birojs, 2007); Ostas skatu
ēka Ķīpsalā (Arhitektonika, 2008); dzīvojamais komplekss Dienvidu pakavs II Ziepniekkalnā (Sarma & Norde, 2009),
darījumu centrs Rietumu Capital Centre
Vesetas ielā (Zenico projekts, 2010), DnB Nord bankas jaunbūve Skanstes ielā
(Audrius Ambrasa arhitektu birojs birojs, Lietuva, 2011), Rīgas biržas ēkas
atjaunošana Doma laukumā 6 (Arhitektoniskās izpētes grupa, arhitekte Liesma
Markova, arhitektes palīdze Tatjana Toropova un arhitekte Aiga Rozentāle, 2012);
Kultūras akadēmijas teātra māja Zirgu
pasts (Arhitektu birojs KRASTS, arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras
studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija, 2013).
