a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Skates intervijas III — finālisti

<< Raksti

Skates intervijas III — finālisti

Par saviem darbiem un to, ko katram no viņiem nozīmē arhitektūra stāsta citi Latvijas arhitektūras gada skates finālisti — Pēteris Blūms, Ingūna un Holgers Eleri, Rasa Kalniņa, Ināra un Krists Kārkliņi un Mārtiņš Pīlēns.

Pēteris Blūms, Ingūna un Holgers Eleri — Ventspils pils interjers un muzeja ekspozīcija

Kas jums ir arhitektūra?

P.B.: Arhitektūra ir viena no manas esības valodām, kuru, iespējams, es pārvaldu nedaudz labāk par pārējām. Es mēģinu ar to runāt un saprast.

I.&H.E.: Sadarbība.

Kur saskatiet arhitektūras spēku?

P.B.: Arhitektūra ir telpas sajūtu valoda, kuras spēks nav skaņu stiprumā, bet harmonijā, plūdumā, melodijā. Arhitektūra ar savu valodu runā ar cilvēkiem viņiem saprotamā valodā, un tā ir spēja, kas nav pa spēkam katram.

I.&H.E.: Mijiedarbībā ar vidi un kontekstu.

Kas, jūsuprāt, ir lielākā Ventspils muzeja projekta veiksme? Kas izdevies vislabāk?

P.B.: Pils otrā stāva interjeru projekta mērķis bija radīt pils kādreizējā reprezentācijas stāva vidi, kuras ticamība ir godīgā spēlē ar patiesību. Grūtākais ir ļaut to sajust vienā elpas vilcienā, bet liekas, ka tas ir iespējams.

I.&H.E.: Ekspozīcija nekonkurē ar vēsturisko vidi, bet papildina to, pateicoties izvēlētajām tehnoloģijām un materiāliem. Attaisnojas ilgie tehnoloģisko risinājumu meklējumi. Ekspozīcijas dizains nav pašmērķīgs, visam ir pamatojums.

Kas šajā projektā neizdevās tā, kā bija iecerēts? Kāpēc?

P.B.: Ilustrēto stikla durvju dizains bija iecerēts citāds, taču to nācās mainīt finansiālu iemeslu dēļ.

I.&H.E.: Pagaidām pietrūkst iespēja bērniem iesaistīties ekspozīcijas izzināšanas procesā. Esam sagatavojuši un iesnieguši piedāvājumu muzejam. 

Ko esat mācījušies no šī projekta?

P.B.: Ja atjaunošanas procesā nebūs pastāvīga dialoga ar amatniekiem, tā nebūs arī ar pašu ēku.

I.&H.E.: Visa pamatā ir laba sadarbība, kas jāveido visām projektā iesaistītajām pusēm jau sākumposmā.

Rasa Kalniņa — Zeimuļs Rēzeknē

Kas Tev ir arhitektūra?

Arhitektūra ir profesija, caur kuru es kalpoju sabiedrībai, kas savukārt man nodrošina iztiku. Un arhitektūra ir arī tas, ko rada arhitekti, tās ir individuāli projektētas mājas, vietas, pilsētas, kas nodrošina pasūtītāju — klientu, iedzīvotāju, sabiedrības — vajadzības. Arhitektūru no tipveida būvniecības atšķir tieši individuālā pieeja. Salīdzinājumam — ir rūpnieciski ražoti apavi, un ir hand made kurpes, arhitektūra ir hand made. Savā ziņā katrs arhitekts arhitektūru atklāj no jauna.

Kur Tu saskati arhitektūras spēku?

Arhitektūra dažādos laikos lietota dažādu mērķu sasniegšanai. Es par arhitektūras spēku sauktu harmoniju, ja ēka ir saskaņā ar vietu, kur aug ar cilvēku, kurš tajā dzīvo, ja tai ir vēl kāda augstāka, pievienotā vērtība — tai ir potenciāls spēks. Bet patieso spēku ēkai dod cilvēks, kurš tajā dzīvo, pati ēka ir tukša bez dialoga ar cilvēku.

Kas, Tavuprāt, ir lielākā Zeimuļa projekta veiksme? Kas izdevies vislabāk?

Tā ir unikāla iespēja — veidot projektu šādā vietā, pati novietne jau ir veiksme! Veiksme ir bijusi rast šīs ēkas tēlu, kurš izauga pamazām, no vietas un vēsturiskā konteksta, no ēkas funkcijas un telpu programmas, no pasūtītāja definētajiem mērķiem, no daudziem dažādiem apstākļiem. Ēka labi iekļaujas vidē – gan attiecībā pret pilskalnu un aizsarggrāvi, gan pret esošo apbūvi un padomju ēku mantojumu. Vienlaikus ēkas arhitektūra ir gana nepieradināta, kas šajā gadījumā ir impulss veiksmīgām pārmaiņām pilsētas dzīvē un attīstībā. Veiksme ir fakts, ka šī ēka ir uzbūvēta, turklāt ļoti tuvu mūsu idejai un projektam.

Kas šajā projektā neizdevās tā, kā bija iecerēts? Kāpēc?

Būtiskākās atkāpes no projekta ir eksponētā betona kvalitāte un detaļas, kā arī torņu koka apdares nomaiņa pret dabīgo šīferi. Par betona kvalitāti jautājums «kāpēc?» jāuzdod pasūtītājam, kas akceptēja šādu būvniecības kvalitāti, vēlāk daļu sienu krāsojot un labojot.

Par torņu izskatu – sasaucoties ar konkursā definēto prasību izmantot kultūrvēsturiskus materiālus, viena no projekta pamatidejām bija ažūra koka mežģīņu apdare torņiem, piešķirot tiem vieglāku tēlu. Neraugoties uz iespējām nodrošināt koka daļu ilgmūžību, pasūtītājs, vēloties pamatīgāku izskatu, nesaskaņojot ar mums, bija jau paredzējis izveidot akmens masas flīžu apdari. Kā kompromiss tapa risinājums ar dabīgo šīferi.

Vēl viena neizdošanās ir fakts, ka autoruzraudzību pusotru gadu esam veikuši bez maksas. Kāpēc? Uzrakstījām pasūtītājam oficiālu vēstuli par betona izbūves kvalitātes neatbilstību projektam, sekoja asa saruna, kurā pasūtītājs aizstāvēja būvnieka intereses. Vēlāk tika pārtraukta samaksa par autoruzraudzību. Tad mēģinājām apturēt autoruzraudzību un būvniecību, tika izdota būvatļauja ar citu autoruzraugu, vēlāk būvatļauja nomainīta atpakaļ uz SAALS. Sekoja daudzas nelikumības, ko pašlaik izskata valsts instances.

Ko esi mācījusies no šī projekta?

Mācība ir profesionālajā pieredzē un satiktajos cilvēkos. Realizējot projektu, esmu sadarbojusies ar daudziem krietniem cilvēkiem, ar katru bijusi sava mijiedarbība un pieredze. Vissāpīgākā un reizē visvērtīgākā pieredze ir bijusi tikšanās ar Rēzeknes domes priekšsēdētāju. Tas viss ir atstājis nospiedumu raksturā.

Esmu mācījusies lūgt palīdzību — sev to nevarētu, bet Zeimuļam varēju. Esmu mācījusies izturību, uzmanību, cieņu, pārliecību par sevi, — tā varētu uzskaitīt vēl. Šis projekts ir devis iespēju saskarties ar īpašībām, kas manī jau ir, kas nav jāmācās. Burvju vārdiņš Paldies!. Pateicība. Šķiet, tas bija avots, kas deva spēku izturēt, bet tas nebija vienīgais.

Ināra Kārkliņa, Krists Kārkliņš — Samrodes biroja ēka Ventspilī

Kas jums ir arhitektūra?

Arhitektūra un dizains ir radošs process, kura rezultātā tiek ieviestas jaunas vai mainītas jau esošās attiecības starp apkārtējās vides elementiem laikā un telpā. Balstoties uz funkcionālu, ekonomisku, juridisku un estētisku ierobežojumu un iespēju analīzi, tiek meklēts vislabvēlīgākais risinājums, kas pasūtītājam projektēšanas procesa rezultātā rada pievienotu vērtību.

Mēs neatzīstam stingru dizaina profesiju dalījumu pa kategorijām un vienlīdz aizrautīgi strādājam plašā mērogu un tematikas spektrā. Dizaina process nozīmē atbilstošas fiziskas formas izpausmes meklējumus kādai idejai vai ideju kopumam. Jo lielāks projektā ieguldītā intelektuālā kapitāla apjoms, jo augstvērtīgāka kļūst arhitektūra. Arhitektūras un dizaina kvalitāte ir tieši saistīta ar to, cik konsekventi izveidota/ieturēta idejiskā kopuma argumentācijas skaidrība, virzoties cauri dažādu projektēšanas darba posmu secībai: esošās situācijas analīze, projektā iekļauto problēmu definīcija, piedāvāto risinājumu asprātība un atbilstība konceptuālā līmenī, kā arī šo abstrakto risinājuma principu pārvēršana fiziskās formās, materiālu, krāsu un tekstūru kompozīcijas vienotā kopumā.

Estētika nav pašmērķis un stilistikas kanoni, arī tukši manierismi mums nav pieņemami. Mēs katru projektu uztveram kā aizraujošu prāta spēli, kuras risinājums tiek pasniegts vizuāli tīkamā un tieši šim gadījumam atbilstošā formātā. Lielu uzmanību pievēršam domāšanas metodikas izkopšanai, kam pamatā ir stratēģiski orientēta un plānveida loģika. Tiecamies neatkārtoties un ikvienā projektā meklēt konkrētajai situācijai un problēmu kopumam raksturīgu pieeju. Par patiesi veiksmīgiem uzskatām tos projektus, kuru risinājumu loģikas būtība atklājas pati no sevis un ir saprotami nolasāma ikvienam ēku vērojošam cilvēkam.

Kur jūs saskatāt arhitektūras spēku?

Arhitektūras spēks ir šīs profesijas neizbēgami progresīvajā orientācijā. Arhitektiem un dizaineriem piemīt tieksme skatīties uz lietām no neierasta skatu punkta un uztvert izaicinājumus ar radošu pretsparu. Agrāk vai vēlāk šāda pasaules uztvere noved pie jaunievedumiem, atklājumiem un zināšanu apjoma vairošanas. Citiem vārdiem sakot, mums ļoti gribētos ticēt, ka arī mēs, arhitekti, un citu dizaina profesiju pārstāvji ar savu ikdienas darbu piedalāmies cilvēces kopējā progresa veicināšanā.

Kas, jūsuprāt, ir lielākā Samrodes biroja ēkas projekta veiksme? Kas izdevies vislabāk?

Visveiksmīgāk projektā izdevies panākt optimālu līdzsvaru starp ēkas identitāti un apkārtējās vides raksturu. Samrodes ēka, kas pēc savas būtības ir nepiekāpīgi mūsdienīgas arhitektūras piemērs, pietiekami harmoniski iekļaujas savā vēsturiskās Ventspils pilsētas centra apkaimē, kā arī to papildina.

Kas šajā projektā neizdevās tā, kā bija iecerēts? Kāpēc?

Nākamajā projektā ar tikpat izteiktu uzsvaru uz interjera un eksterjera detaļu artikulāciju mēs vēl rūpīgāk pārbaudīsim dizaina principu atbilstību katrai konkrētajai mezglu risinājumu situācijai, kā arī to lietojuma efektivitāti visu ēkas virsmu apjomā. Pārāk daudz šajā ēkā bija vietu, kur līdz galam nepārbaudīti sākotnējie «risinājumi uz papīra» izrādījās neatbilstoši apstākļiem topošajā celtnē, un projektētāju komandai nācās steigā meklēt alternatīvus mezglu izbūves variantus.

Ko esat mācījušies no šī projekta?

Esam iemācījušies to, ka juridiska, ekonomiska un estētiska rakstura ierobežojumi nav jāuztver kā šķēršļi augstvērtīgas arhitektūras radīšanai. Šajā gadījumā ēkas vēsturiskais pilsētas konteksts un no tā izrietošie stingrie Arhitektūras projektēšanas uzdevuma noteikumi mūsu darbā kļuva par atspēriena punktu konceptuālam risinājumam un tā vietā, lai tērētu spēkus simts un viena alternatīva risinājuma varianta meklējumiem, piespieda mūs apkopot un virzīt spēkus uz radošo manevru ziņā ierobežotu, taču ļoti pārdomātu projekta risinājumu.

Mārtiņš Pīlēns — GlaxoSmithKline Latvia birojs

Kas Tev ir arhitektūra?

Arhitektūra noteikti nedrīkst būt akla projektēšana. Arhitektūra ir atļauja un vienlaikus uzdevums atrasties visam pa vidu. Kritiski vērot un censties izprast sabiedrību, vidi un procesus. Atbalstīt to, sniegt trūkstošās atbildes — mutiski, rakstiski vai projektējot. 

Kur saskati arhitektūras spēku?

Skolot un uzlabot sabiedrību, pilnveidot tās vidi.

Kas, Tavuprāt, ir lielākā GlaxoSmithKline projekta veiksme? Kas izdevies vislabāk?

Funkcionāla un līdz galam pārdomāta darba vide. Izvairīšanās no liekas un teatrālas scenogrāfijas.

Kas šajā projektā neizdevās tā, kā bija iecerēts? Kāpēc?

Ko esi mācījies no šī projekta?

Sadarboties ar globālu kompāniju, pielāgot tās izstrādātos principus un zinātniskos pētījumus Latvijas darba videi. Sagatavot un atbalstīt klienta kolektīvu darba modeļa maiņai.

saņemts 1 komentārs

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...


Drošības kods (aizpildiet pēc tam, kad komentārs jau uzrakstīts).

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.