Mājokļi, par
kuriem nekustamo īpašumu sludinājumos kā pluss minēts, ka tie «atrodas iežogotā
teritorijā» — par slēgto vārtu kopienu fenomena izpausmēm Rīgā raksta Daina Roga. Rosinot
diskusiju, autore aicina atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, kas palīdzētu padziļināt
pētījumu.
Iedomājieties, ka dzīvojiet mājā, kas atrodas aiz žoga. Un tad
iedomājieties, ka šajā noslēgtajā teritorijā atrodas vēl simtiem līdzīgu māju,
kuras uzrauga ne tikai kameras, bet arī aptuveni tūkstotis bruņotu sargu un
helikopteri, kas, rīta pusē, kad dodieties uz darbu, paceļas virs teritorijas.
Iztēlojieties arī, ka žoga iekšpusē ir pieejami visi pakalpojumi (veikals, frizētava,
sporta centri), skola un medicīnas iestādes. Pielieciet klāt priekšrocību, ka infrastruktūra
un inženierkomunikācijas tiek uzturētas neatkarīgi no pārējās pilsētas daļas.
Un tad pastiepieties un paskatieties pāri žogam. Nabadzība, zagšana un zemāka
sociālā stāvokļa cilvēki. Bet labā ziņa — tas neattiecas uz jums, jo jūs
dzīvojiet drošā, pašpietiekamā un citiem nepieejamā kopienā. Slēgto vārtu
kopienā.
Par slēgto
vārtu kopienām dēvē dzīvojamos rajonus, kur iekļūšana un uzturēšanās tajos
paredzēta galvenokārt tikai tās iedzīvotājiem, un kuri ar vārtiem, žogiem un
citiem elementiem tiek apzināti norobežoti no pārējās publiskās telpas.
Iepriekš aprakstītā situācija nav izdomājums, bet realitāte, kādā savu ikdienu
vada vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju slēgto vārtu kopienā Alphaville (San Paulo, Brazīlija). Šāda
un līdzīga veida kopienas, kuras vieno apzināta noslēgšanās jeb norobežošanās
no publiskās ārtelpas, ir plaši izplatītas Amerikā, Brazīlijā, Anglijā,
Spānijā, Indijā un citur pasaulē. Atšķirīgi ir vien to noslēgšanās iemesli (bailes,
statuss, kopīgas intereses) un izmantotie elementi (vārti, mūri, žogi, barjeras
u.c.).
Latvijas gadījumā, konkrētāk, Rīgas, Pierīgas piemērā, šobrīd (par
laimi) nav tāda mēroga slēgto kopienu, kāda aprakstīta iepriekš. Pirmkārt, mums
iežogotas (noslēgtas) nav tik apjomīgas teritorijas, kas platības ziņā
aizņemtu, piemēram, visu novadu. Otrkārt, noziedzības līmenis nav tik augsts un
iedzīvotāji nejūtas tik apdraudēti, lai rastos spēcīga motivācija aiz žoga
iekļaut, piemēram, kādu konkrētu apkaimi/novadu.
No otras puses, jauno projektu pārdošanas aprakstos līdzās
informācijai par mājokļa novietojumu, pievilcīgo apkārtni un ērto atrašanās
vietu, pievienojas acīmredzot vērtīgs papildinājums — «atrodas iežogotā
teritorijā» (pēc sludinājumiem www.jaunieprojekti.lv).
Visbiežāk tās ir viena līdz trīs, nereti vairāk, daudzstāvu
daudzdzīvokļu mājas, arī savrupmājas, kas atrodas aiz žoga un kurās iebraukšana
tiek kontrolēta ar paceļamu barjeru. Vairākos gadījumos žogi ir fiziski pārvarami
nelielā augstuma dēļ, tomēr vairāk par fizisko nošķiršanu, tiek radīta mentālā
(psiholoģiskā) barjera. Ņemot vērā iepriekšminēto, Rīgas un Pierīgas gadījumā jēdziena
«slēgto vārtu kopiena» vietā korektāk būtu izmantot jēdzienu «ierobežotas
piekļuves teritorijas», kuras ir apzināmas dažādās vietās — gan pilsētas nomalēs,
gan starp daudzstāvu ēkām dzīvojamos mikrorajonos.
Motivācija izvēlēties dzīvi slēgto vārtu kopienā, ir dažāda. Pirmais
iemesls viennozīmīgi ir norobežošanās no bīstamās un naidīgās sabiedrības daļas,
respektīvi, drošība par sevi, ģimeni, jo īpaši bērniem, un drošība par savu
mantu. Tāpat aktuāls ir apstāklis, ka noslēgtajās teritorijās iespējama
novērošana un sociālā kontrole, ko garantē apsardze, kameras un pašu
iedzīvotāju noteiktie likumi un uzvedības normas. Pievilcīgs ir arī fakts, ka
slēgtajās kopienās tiek radīta nošķirtība un privātums, respektīvi, tās
iedzīvotāji var komunicēt tikai ar savas iekšējās kopienas iedzīvotājiem,
izslēdzot bīstamos un citādos apkārtējos. Aptaujās un sarunās, kas aprakstītas
literatūrā, iedzīvotāji atklāj arī, ka dzīvošana slēgto vārtu kopienā ir
elitāra un norāda uz konkrētās personas sociālo stāvokli, statusu. Platības
ziņā lielās kopienās pozitīva un vērtīga ir arī priekšrocība saņemt
nepieciešamos pakalpojumus, neizejot ārpus slēgtās teritorijas.
Pierīgā viena no ekskluzīvākajām un lielākajām teritorijām, kur ar
žogu un barjeru tiek radīta mentāla barjera apmeklētājiem no malas, ir ciemats Ezerkrasts
Garkalnes novadā pie Sunīšu ezera. Teritorijā ir vairāk nekā simts apbūves
gabalu. Ciematu ieskauj neliels, pārvarams žogs, kas acīmredzot vairāk
funkcionē robežas noteikšanai, nevis mērķtiecīgai nošķiršanai. Ciemata
savrupību, pirmkārt, rada jau tā atrašanās vieta — ārpus dinamiskās un urbānās
Rīgas, kā arī mežs, kas pilda dabiska žoga funkciju. Iekļūt ciematā iespējams
no divām pusēm. Cilvēku iekļūšana apzināti netiek kontrolēta, tas ir, dokumenti
nav jāuzrāda un sargam nav jāatskaitās, pie kura iedzīvotāja dodieties ciemos.
Kā norādīja iedzīvotāji, teritorija ir atvērta jebkuram
interesentam. Taču vienīgā publiskā vieta, kas cilvēkam no malas varētu būt
saistoša, ir sakoptā pludmale vai iespēja pastaigai, vērojot savrupmāju
arhitektūru, iekoptos dārzus un skaistās priedes. Ja iespējams pārvarēt psiholoģisko
robežu, ko rada paceļamās barjeras un sarga apiešana, un ja ir zināma pludmales
atrašanās vieta (virziena norāžu nav), tad var atpūsties Sunīša ezera malā,
kuru ieskauj cita par citu skaistāka, lielāka un sakoptāka savrupmāja.
Tieši kārtība un tīrība ir divi no trīs iemesliem, ko ciematā
dzīvojošie minēja kā būtisku plusu ierobežotas piekļuves teritorijai, kāds ir
Ezerkrasts. Pirmais iemesls ir drošība, ko rada apsargs un fakts, ka
iebraukšana ar transportlīdzekli teritorijā atļauta vien «savējiem» vai viņu
uzaicinātiem viesiem, par to informējot apsardzi. Pārējiem apmeklētājiem mašīnu
jāatstāj pirms paceļamās barjeras. Tā tiek saglabāta iekšēji nostiprinātā un iedzīvotājiem
zināmā kārtība. Ielas ir sakoptas.
Atvērti-slēgtais Ezerkrasts ir pievilcīgs vienkārša apstākļa dēļ —
iespēja dzīvot drošā un estētiski pievilcīgā vidē ar sociāli līdzīgiem cilvēkiem,
tajā pašā laikā saglabājot privātumu.
Rīgā pozitīvi piemēri ierobežotas piekļuves teritorijai ir Zalves dārzs (Zalves iela, Šampēteris)
un CityZEN nami (Zentenes iela 21,
Imanta). Kaut arī apkārt abiem projektiem ir gan koka žogs, gan sargs un
barjera pie ieejas mašīnu kontrolei, kā arī novērošanas kameras un norāde «Videonovērošana.
Privātīpašums» (CityZEN), «Privātīpašums.
Iebraukšana ar caurlaidēm» (Zalves dārzs),
mājokļu pluss ir to veiksmīgā integrēšana ainavā, kā arī cilvēciskais mērogs. Koki
un krūmi, neskatoties uz žogu, saista teritoriju ar pārējo telpu. Tādā veidā
iedzīvotājiem samazinās izjūta, ka viņu ikdiena ir kā uz delnas, bet
garāmgājējiem — ka viņi šo ikdienu var vērot.
Atšķirīga un kontrastu pilna ir Pļavnieku apkaime. Tajā starp PSRS
laikos celtajām divpadsmit stāvu ēkām atrodas gan jaunas divpadsmit stāvu
iežogotas ēkas, gan ierobežotas piekļuves mastāvu ēkas. Piemēram, projektu Bajāri (Jasmuižas iela 22, 24,
Pļavnieki) un Jasmuižas nami
(Jasmuižas iela 18, Pļavnieki) norobežošana no pārējās teritorijas ir tik
acīmredzama un projektu vizuālais izpildījums tik kontrastējošs ar citām
mikrorajona celtnēm, ka ne tikai fiziskās, bet arī mentālās robežas (dažādi
sociālie slāņi) nolasāmas ļoti viegli.
Kāda Jasmuižas ielas 18 iedzīvotāja atklāja, ka pirms kāda laika
pazemes autostāvvieta gan bija bez koda un caurbraucama, taču huligānisma dēļ
tā vienā pusē tika noslēgta, uzliekot arī drošības kodu. Iežogojumam ir plusi —
tā iekšienē ģimene jūtas drošāk, tiek novērsts vandālisms (grafiti) un
teritorija uzturēta sakopta, netiek bojāta lifta telpa vai bērnu rotaļu laukums.
Kāpņu telpā iespējams atstāt velosipēdus un bērnu ratiņus. Iedzīvotāja arī
norādīja, ka pēc žoga uzlikšanas, kas ieskauj teritoriju, veicams lielāks
attālums, lai no teritorijas izietu.
Jebkurā gadījumā, ikviena ierobežotas piekļuves teritorijas ir
ierobežota nosacīti. Žogs, barjeras vai uzraksts «Privātīpašums» galvenokārt
kalpo kā niecīgs un patiesībā viegli pārvarams noslēgšanas elements, kas
apzinātam un mērķtiecīgam pārkāpējam neeksistē.
Šajā kontekstā pārdomas rosinošs un nedaudz provokatīvs ir Stanley D.Brunn raksts 2006.gada GeoJournal numurā — Gated minds and gated lives as worlds of exclusion and fear. Autors
esejā izvirza trīs koncepcijas par «dzīves noslēgšanu (noslēgtība)» (gatedness of life). Tas ir: «slēgto
vārtu kopienas», «noslēgtas dzīves» (saprotams arī kā ierobežotas dzīves) un «noslēgti
prāti». Minētie jēdzieni ir savstarpēji saistīti, bet tajā pašā laikā arī
konfrontējoši.
Ja ar slēgto vārtu kopienām tiek saprasts jau iepriekš skaidrotais
— mājoklis aiz žoga, tad ar noslēgtu
dzīvi tiek saprasta tāda cilvēka dzīve (ikdiena, eksistence), kas ir
norobežota/ierobežota pat nedzīvojot slēgto vārtu kopienā kā tādā un kuru
ikdiena attiecīgās situācijās var tikt novērota ar kamerām vai apsardzi. Šajā
gadījumā fizisko un mentālo noslēgtību rada konkrēti apstākļi vai brīvprātīga
izvēle, piemēram, reliģiozi cilvēki norobežojas no laicīgās pasaules; personas,
kuras savas rīcības rezultātā atrodas cietumā vai sociālās korekcijas
izglītības iestādē; cilvēki gados, kas dzīvo pansionātos; aizliegums personai izbraukt
no valsts.
Ja žogu ir iespējams nojaukt, kameras noņemt un barjeras likvidēt,
tad bīstamākas un nereti pat nenojaucamas ir tās barjeras un rāmji, ko cilvēks uzliek
savam prātam — noslēgtie prāti. Stanley
D.Brunn norāda, ka šādas mentālas barjeras visbiežāk ir mūsu bērnības
pieredzes mantojums, kas atstāj iespaidu uz šodienas uzskatiem. Šie cilvēki nevēlas
komunikāciju vai kādu mijiedarbību ar personām, kurām ir atšķirīgi, piemēram,
reliģiskie un politiskie uzskati, nacionalitāte, dzīvesstils vai seksuālā
orientācija.
Jebkurā gadījumā, vērojot
dzīvojamās teritorijas Rīgā un Pierīgā, kuras tiek nožogotas, rodas pārdomas,
pirmkārt, cik droša ir attiecīgā apkārtne, ja nepieciešama šāda norobežošanās,
otrkārt, cilvēcīgu zinātkāri — kas atrodas žoga otrā pusē un, treškārt, izjūtu,
ka atsevišķu cilvēku (sociālā slāņa) grupa radījusi telpu, kurā nepārprotama un
nemulsinoša ienākšana ir vien tās iedzīvotājiem.
Lūdzu, vai autorei būtu arī kāds viedoklis?
man nav nekas pret zogiem vai ari ka to savadak teikt norobezoshanos no arpasaules sava veida vai ari but sava privatipashuma un tas ir saprotams , ja nu vienigi Riga un visa Latvija lielakoties tie zogi izskatas diezgan negliti ,veci no koka taisiti padomju stila ,nekrasoti ,shkibi,peleki ,nodrupushi vai nopuvushi un nevienam ta ari nav isti nekadas dalas par to kads zogs izskatas no arienes , ka tikai mana seta ir labi. izklausas diezgan cuucigi bet ta tas ir.
Liekas, ka arī šīm tendencēm, līdzīgi kā spīdīgajiem auto, kas nopirkti uz izpārdošanu, nāksies vien izslimot cauri. Var villoties, bet var arī dzīvot pārticībā un ērti, nekarinot nekādus simboliņus pie ieejas. Tie, izejot no aprakstītā un sabildētā, vairāk kalpo tādai kā neeksistējošās pašcieņas uzkačāšanai. Par tām sētām un "policistiem" uztraukties nevajadzētu. Tas tikai un vienīgi parāda šāda veida sabiedrības daļas primitīvo būtību. Es sāktu uztraukties tad, ja kāds būtu izveidojis ekskluzivitāti ar plānošanas paņēmieniem un bez sētām. Bet pagaidām…man jāatzīst, ka lielā mērā, ar žogiem, bomjiem un zīmēm cīnīties ir vieglāk, kā ar nekustamo īpašumu likumdošanas speciālistu. Vienu gan…nevajadzētu tos… Lasīt vairāk »
Paldies, Jāni par viedokli. Apsekojot slēgto vārtu kopienas (SVK), kas ir daudzdzīvokļu mājas (nevis iežogotas privātmājas), secināju, ka to žogi noteikti neietilpst aprakstā, kādu Jūs miniet – šķībi, pelēki, nodrupuši utt. Gluži otrādi. tie, pirmkārt, nav padomju laikā veidoti un tāpēc ir labā stāvoklī – kurš no koka, kurš cita materiāla, augstāki, zemāki…Iespējams, Jūs runājiet par privātmāju žogiem, tad tas būtu iespējams (un tā arī dažviet ir), bet šī nav tēma, kuru apskatu, tāpēc esmu droša – SVK žogi ir labā stāvoklī un ticamāk tikpat labā arī tiks uzturēti nākotnē, jo tas ir viens no galvenajiem elementiem, kas teritoriju dara… Lasīt vairāk »
Laikam paarprotam viens otru detaljas. Ka jau es uzsveru agrak…neuzskatu, ka iezogotas autostavvietas un rotalju laukumi (kur nu vel kapnju telpas) ir pieskaitami pie SVK. Pat tie Ezerkrasti ir ljoti nosaciti uzskatami par shadu teritoriju. Ja tur tas bomis ir tikai skata pec, tad butu taka jajauta, vai tads vispar ir nepiecieshams. Tad nu, isuma, rakstam vajadzetu but nevis par kopienam, bet par iezhogojumiem un nozhogojumiem. Bet par to "droshibu" Ezerkrastos gan takaa jaapasmiin. Te viens citats iz filmas, kas labi rezone shaja jautajuma: What’s a gun doing in your trousers? Tommy: It’s for protection. Turkish: Protection from what? "Zee… Lasīt vairāk »
Bet varbūt stāsts ir par ko citu – teriorijas iekšpuse ir tās iemītniekiem , kopjama un lolojama , bet ārpuse -sveš,ajiem, tur nav nekas jādara. Tada neliela, bet diezgan patīkama mikrovide iedzīvotājiem un, kurš var to nosodit?
Vai sho kopshanu un loloshanu iespejams veikt tikai ielas gala nolikta bomja ena? Bez bomja nav spars nezales ravet?
Dzirdot apzīmējumu „slēgto vārtu kopien”, vispirms prātā nāk tā zīmīga bilde 2006. gada Venēcijas biennālē no San Paulo – http://www.esc…aisopolis1.jpg. Kompaundi vai „gated communities” šādā nozīmē, – tik spilgtas vietas jau Latvijā nav un laikam nedraud. Taču iežogoti ciemati ap Rīgu taču laikam ir diezgan daudz – kā, piemēram, šis Liepezers – http://binged.it/T9JTOl. Laikam man līdzīgi kā Mikam, neatbilstoši reizēm šķiet ne jau paši žogi, bet tās sargu būdas ar barjerām. Vēl muļķīgākas liekas, vietas, kur kādos mikrorajonos kādas ēkas ir ”privatizētas” – nu nosiltinātas, vai kaut kā citādi „sakoptas” un apkārt uzslieta tāda metru augsta sētiņa šķērsojot citreiz asfaltēto… Lasīt vairāk »
Nepatīk man dzīvot seifā, tāpēc manai mājai nav metāla durvis.
Negribu dzīvot cietumā, tāpēc logiem priekšā nelieku restes
Neciešu ceļus, kuri beidzas kā strupceļš bez brīdinājuma un man jāgriežas atpakaļ, tāpēc mana īpašuma piebraucamais ceļš ir bez žoga un vārtiem.
Man nepatīk, ka kāds staigā man pa "galvu", tāpēc es dzīvoju privātmājā un nevis daudzdzīvokļu mājā.
Paldies, brix, par viedoklis. Privātmāja ir brīnišķīga izvēle. Tie, kam šādas iespējas nav, arī dzīvojot daudzdzīvokļu mājā neliek ne restes, ne metāla durvis u.c., kam droši vien ir savi iemesli. Tāpat kā ir iemesls izvēlei dzīvot iekš žoga.
Sarga būda ar sargu priekš tiem, kam gari nagi! Diezko laimīgi nebūtu, ja bērna atstātais velosipēds (kā arī jebkas cits vērtīgs) priekšpagalmā pēkšņi tiktu ievilkts busiņā un aizvest nezināmā virzienā 🙂 Šāda tipa teritorijās iekļūt var ar savu pulti, vai iepriekš īpašniekam piesakot, ka pie viņa ieradīsies cilvēks ar noteiktu auto!
Paldies par viedokli! "Garie nagi" šādas teritorijas tiek kontrolētas no visām pusēm – sargu, kamerām, paceļamo barjeru un durvju kodu. Drošība pilnīga. Laikam…
Pirms šī raksta nezināju, ka ir tāds apzīmējums SVK, ka tas ir fenomens un ka tā dzīvot nav gluži normāli, tādēļ nolēmu uzrakstīt novēlotu domu gājienu. Pats ar sievu un divām mazām meitenām nu jau gadu dzīvoju SVK. Mūsu teritorijai ir kārtīgs žogs, asfaltēti celiņi, pļaviņa futbolam, meža nostūrītis un kopēja pirtiņa. Parasti individuālajām privātmājām ir savs žogs, bet mums aiz viena žoga dzīvo 6 ģimenes ar bērniem, kuri kopā spēlējas, iet viens pie otra ciemos, nereti sestdienu brokastīs pie galda sēž vairāk sīču nekā bija vakarā. Šādi dzīvot ir daudz jautrāk un interesantāk, nekā ieslēgties individuālas privātmājas teritorijā. Bet… Lasīt vairāk »
Normund, vai varu palūgt, lūdzu, jūsu e-pastu (kontaktinformāciju) atsūtīt uz manu e-pastu:roga.daina@gmail.com. Labprāt par šo pozitīvo SVK piemēru pajautātu papildus jautājumus sava maģistra darba ietvaros. Protams, ja Jums pret to nav iebildumu. Paldies!
Starp citu, netālu no minētiem projektiem Pļavniekos ir arī nenožogota jaunā dzīvojamā ēka, ar publiski pieejamo sporta un bērnu rotaļu laukumu. Tiesa, bērnu rotaļu laukuma vidū ir liela peļķe un basketbola grozi ir izdemilēti, tomēr ņemot vērā novietojumu, tiek nodrošināts teritorijas "dabiskā" noverošna no ielas. Vienīgais, šķiet neveiksmīgs ir akls jaunās mājas ugunsmūris, kas nenodrošina jaunās publiskās terirorijas novērošanu no dzīvokļime, līdz ar to "atļaujot" epizodisko vandālismu. Ar to es gribu teikt, kā vairāki jaunie projekti ir spiesti paredzēt vairāk vai mazāk reālas teritorijas robežas ieviešanu, jo konteksts pats par sevi ir bezpersonisks. Liels ieguldījums nevēlamo procesu un seku (nožogošana)… Lasīt vairāk »
Paldies, Aleksandr, par piemēru + foto, šo nebiju apzinājusi. Būs jāapskata arī pašai realitātē..
1.attēlā izskatās, ka rotaļu laukums ir tiešām veidots visai apkaimei, nevis kā ekstra konkrētam mājas projektam. Vai tā ir? Pretējā gadījumā (ja ir privāts) iespējams vandālisma dēļ tiks iežogots..
Rotaļu laukums atrodas uz jaunas dzīvojmās ēkas gruntsgabala. Pārējas detaļās nezinu. Diemžēl dzīvoju Nīderlndē un izpētīt šo precidentu dzīļāk nebija iespējams. Būtu labi nointervēt šīs mājas arhitektus un tos kuri projektēja Bajārus vai ēku Dzeņu ielā.
Paldies.
Vai Nīderlandē arī esiet ievērojis šādas noslēgtās dzīvojamās teritorijas? slēgto vārtu kopienas? Cik lielas tās ir, respektīvi, cik skaita ziņā iežogotas ir mājas?
Lieliem īpašumiem bez iespaidīgiem vārtiem, vienmēr nepieciešamas kvalitatīvas, drošas durvis.
Vairāk par durvju izvēli: http://www.dur…la-durvis.html
Lūdzu, vai autorei būtu arī kāds viedoklis?
man nav nekas pret zogiem vai ari ka to savadak teikt norobezoshanos no arpasaules sava veida vai ari but sava privatipashuma un tas ir saprotams , ja nu vienigi Riga un visa Latvija lielakoties tie zogi izskatas diezgan negliti ,veci no koka taisiti padomju stila ,nekrasoti ,shkibi,peleki ,nodrupushi vai nopuvushi un nevienam ta ari nav isti nekadas dalas par to kads zogs izskatas no arienes , ka tikai mana seta ir labi. izklausas diezgan cuucigi bet ta tas ir.
Liekas, ka arī šīm tendencēm, līdzīgi kā spīdīgajiem auto, kas nopirkti uz izpārdošanu, nāksies vien izslimot cauri. Var villoties, bet var arī dzīvot pārticībā un ērti, nekarinot nekādus simboliņus pie ieejas. Tie, izejot no aprakstītā un sabildētā, vairāk kalpo tādai kā neeksistējošās pašcieņas uzkačāšanai. Par tām sētām un "policistiem" uztraukties nevajadzētu. Tas tikai un vienīgi parāda šāda veida sabiedrības daļas primitīvo būtību. Es sāktu uztraukties tad, ja kāds būtu izveidojis ekskluzivitāti ar plānošanas paņēmieniem un bez sētām. Bet pagaidām…man jāatzīst, ka lielā mērā, ar žogiem, bomjiem un zīmēm cīnīties ir vieglāk, kā ar nekustamo īpašumu likumdošanas speciālistu. Vienu gan…nevajadzētu tos… Lasīt vairāk »
Paldies, Jāni par viedokli. Apsekojot slēgto vārtu kopienas (SVK), kas ir daudzdzīvokļu mājas (nevis iežogotas privātmājas), secināju, ka to žogi noteikti neietilpst aprakstā, kādu Jūs miniet – šķībi, pelēki, nodrupuši utt. Gluži otrādi. tie, pirmkārt, nav padomju laikā veidoti un tāpēc ir labā stāvoklī – kurš no koka, kurš cita materiāla, augstāki, zemāki…Iespējams, Jūs runājiet par privātmāju žogiem, tad tas būtu iespējams (un tā arī dažviet ir), bet šī nav tēma, kuru apskatu, tāpēc esmu droša – SVK žogi ir labā stāvoklī un ticamāk tikpat labā arī tiks uzturēti nākotnē, jo tas ir viens no galvenajiem elementiem, kas teritoriju dara… Lasīt vairāk »
Laikam paarprotam viens otru detaljas. Ka jau es uzsveru agrak…neuzskatu, ka iezogotas autostavvietas un rotalju laukumi (kur nu vel kapnju telpas) ir pieskaitami pie SVK. Pat tie Ezerkrasti ir ljoti nosaciti uzskatami par shadu teritoriju. Ja tur tas bomis ir tikai skata pec, tad butu taka jajauta, vai tads vispar ir nepiecieshams. Tad nu, isuma, rakstam vajadzetu but nevis par kopienam, bet par iezhogojumiem un nozhogojumiem. Bet par to "droshibu" Ezerkrastos gan takaa jaapasmiin. Te viens citats iz filmas, kas labi rezone shaja jautajuma: What’s a gun doing in your trousers? Tommy: It’s for protection. Turkish: Protection from what? "Zee… Lasīt vairāk »
Bet varbūt stāsts ir par ko citu – teriorijas iekšpuse ir tās iemītniekiem , kopjama un lolojama , bet ārpuse -sveš,ajiem, tur nav nekas jādara. Tada neliela, bet diezgan patīkama mikrovide iedzīvotājiem un, kurš var to nosodit?
Vai sho kopshanu un loloshanu iespejams veikt tikai ielas gala nolikta bomja ena? Bez bomja nav spars nezales ravet?
Pirms šī raksta nezināju, ka ir tāds apzīmējums SVK, ka tas ir fenomens un ka tā dzīvot nav gluži normāli, tādēļ nolēmu uzrakstīt novēlotu domu gājienu. Pats ar sievu un divām mazām meitenām nu jau gadu dzīvoju SVK. Mūsu teritorijai ir kārtīgs žogs, asfaltēti celiņi, pļaviņa futbolam, meža nostūrītis un kopēja pirtiņa. Parasti individuālajām privātmājām ir savs žogs, bet mums aiz viena žoga dzīvo 6 ģimenes ar bērniem, kuri kopā spēlējas, iet viens pie otra ciemos, nereti sestdienu brokastīs pie galda sēž vairāk sīču nekā bija vakarā. Šādi dzīvot ir daudz jautrāk un interesantāk, nekā ieslēgties individuālas privātmājas teritorijā. Bet… Lasīt vairāk »
Normund, vai varu palūgt, lūdzu, jūsu e-pastu (kontaktinformāciju) atsūtīt uz manu e-pastu:roga.daina@gmail.com. Labprāt par šo pozitīvo SVK piemēru pajautātu papildus jautājumus sava maģistra darba ietvaros. Protams, ja Jums pret to nav iebildumu. Paldies!
Dzirdot apzīmējumu „slēgto vārtu kopien”, vispirms prātā nāk tā zīmīga bilde 2006. gada Venēcijas biennālē no San Paulo – http://www.esc…aisopolis1.jpg. Kompaundi vai „gated communities” šādā nozīmē, – tik spilgtas vietas jau Latvijā nav un laikam nedraud. Taču iežogoti ciemati ap Rīgu taču laikam ir diezgan daudz – kā, piemēram, šis Liepezers – http://binged.it/T9JTOl. Laikam man līdzīgi kā Mikam, neatbilstoši reizēm šķiet ne jau paši žogi, bet tās sargu būdas ar barjerām. Vēl muļķīgākas liekas, vietas, kur kādos mikrorajonos kādas ēkas ir ”privatizētas” – nu nosiltinātas, vai kaut kā citādi „sakoptas” un apkārt uzslieta tāda metru augsta sētiņa šķērsojot citreiz asfaltēto… Lasīt vairāk »
Starp citu, netālu no minētiem projektiem Pļavniekos ir arī nenožogota jaunā dzīvojamā ēka, ar publiski pieejamo sporta un bērnu rotaļu laukumu. Tiesa, bērnu rotaļu laukuma vidū ir liela peļķe un basketbola grozi ir izdemilēti, tomēr ņemot vērā novietojumu, tiek nodrošināts teritorijas "dabiskā" noverošna no ielas. Vienīgais, šķiet neveiksmīgs ir akls jaunās mājas ugunsmūris, kas nenodrošina jaunās publiskās terirorijas novērošanu no dzīvokļime, līdz ar to "atļaujot" epizodisko vandālismu. Ar to es gribu teikt, kā vairāki jaunie projekti ir spiesti paredzēt vairāk vai mazāk reālas teritorijas robežas ieviešanu, jo konteksts pats par sevi ir bezpersonisks. Liels ieguldījums nevēlamo procesu un seku (nožogošana)… Lasīt vairāk »
Paldies, Aleksandr, par piemēru + foto, šo nebiju apzinājusi. Būs jāapskata arī pašai realitātē..
1.attēlā izskatās, ka rotaļu laukums ir tiešām veidots visai apkaimei, nevis kā ekstra konkrētam mājas projektam. Vai tā ir? Pretējā gadījumā (ja ir privāts) iespējams vandālisma dēļ tiks iežogots..
Rotaļu laukums atrodas uz jaunas dzīvojmās ēkas gruntsgabala. Pārējas detaļās nezinu. Diemžēl dzīvoju Nīderlndē un izpētīt šo precidentu dzīļāk nebija iespējams. Būtu labi nointervēt šīs mājas arhitektus un tos kuri projektēja Bajārus vai ēku Dzeņu ielā.
Paldies.
Vai Nīderlandē arī esiet ievērojis šādas noslēgtās dzīvojamās teritorijas? slēgto vārtu kopienas? Cik lielas tās ir, respektīvi, cik skaita ziņā iežogotas ir mājas?
Nepatīk man dzīvot seifā, tāpēc manai mājai nav metāla durvis.
Negribu dzīvot cietumā, tāpēc logiem priekšā nelieku restes
Neciešu ceļus, kuri beidzas kā strupceļš bez brīdinājuma un man jāgriežas atpakaļ, tāpēc mana īpašuma piebraucamais ceļš ir bez žoga un vārtiem.
Man nepatīk, ka kāds staigā man pa "galvu", tāpēc es dzīvoju privātmājā un nevis daudzdzīvokļu mājā.
Paldies, brix, par viedoklis. Privātmāja ir brīnišķīga izvēle. Tie, kam šādas iespējas nav, arī dzīvojot daudzdzīvokļu mājā neliek ne restes, ne metāla durvis u.c., kam droši vien ir savi iemesli. Tāpat kā ir iemesls izvēlei dzīvot iekš žoga.
Lieliem īpašumiem bez iespaidīgiem vārtiem, vienmēr nepieciešamas kvalitatīvas, drošas durvis.
Vairāk par durvju izvēli: http://www.dur…la-durvis.html
Sarga būda ar sargu priekš tiem, kam gari nagi! Diezko laimīgi nebūtu, ja bērna atstātais velosipēds (kā arī jebkas cits vērtīgs) priekšpagalmā pēkšņi tiktu ievilkts busiņā un aizvest nezināmā virzienā 🙂 Šāda tipa teritorijās iekļūt var ar savu pulti, vai iepriekš īpašniekam piesakot, ka pie viņa ieradīsies cilvēks ar noteiktu auto!
Paldies par viedokli! "Garie nagi" šādas teritorijas tiek kontrolētas no visām pusēm – sargu, kamerām, paceļamo barjeru un durvju kodu. Drošība pilnīga. Laikam…