a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Sporta pils kvartāls. Konkursa rezultāti

<< Raksti

Sporta pils kvartāls. Konkursa rezultāti

Nojaucot Sporta pili, tika zaudēta modernisma celtne, taču reizē pavērās izdevība, kam nav līdzīgas visā Rīgas centrā — iespējas veidot pilnībā jaunu, mūsdienīgu kvartālu vēsturiskā pilsētvidē. Viens no pēdējā pusgada ievērojamākajiem konkursiem bija ideju sacensība Sporta pils kvartāla attīstībai, kas noslēdzās pirms pāris mēnešiem.

Jau kādu laiku šī kvartāla īpašnieki ir kompānija Rotermann — Latvijas meitasuzņēmums Igaunijas kompānijai Rotermann Group, kas savukārt tā nosaukta par godu ievērojamajam Tallinas uzņēmējam Kristiānam Bertoldam Rotermanim, kurš 19. gs. otrajā pusē izveidoja un apsaimniekoja rūpniecisko kvartālu blakus Viru laukumam, starp Tallinas vecpilsētu un jūru. Kvartālu, kas pēdējos 10-15 gados ir atdzimis, kā viens no savdabīgākajiem un intriģējošākajiem Tallinas pilsētvides fragmentiem.

Saprotams, ka ienākot Rotermann uzņēmumam Rīgā, no viņiem tika gaidīts kaut kas tik pat īpašs. Tomēr pirmā kvartāla attīstības vīzija rādīja drīzāk vidusmēra biznesa shēmas iespaidu — stiklotas biroju ēkas ar slēgtu kvartāla perimetru, liedzot lolot ilūzijas, ka iekškvartāla vide  varētu būt pieejama kā jauks un patīkams publiskās telpas turpinājums. Taču tas bija pirms krīzes un tāpēc labi, ka šī iecere izbeidzās neturpinoties.

Iepriekšējā gada beigās tika izsludināts konkurss jaunai iecerei, paredzot nu jau daudzfunkcionālu, pilsētniecisku kvartālu, kurā dominētu mājokļi. Konkursa oficiālais nosaukums ,— Pilsētbūvnieciskās struktūras izveide Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 75 uzsvēra —, ieceres pilsētbūvniecisko vērienu. Tieši iekškvartāla telpas arhitektūra ir aspekts, kas Rīgas pilsētvidē ir ļoti vāji izkopta. Vēsturiski gandrīz vienīgais piemērs ir Berga bazārs, pa pusei varētu pieskaitīt arī Upīša pasāžu. Taču arī pēdējo 10-15 gadu laikā, bez jau minētās Berga bazāra atjaunošanas Rīgā nav īstenoti pārliecinoši šīs jomas piemēri, kaut arī kādos konkursos un vīzijās tādi ir vīdējuši. Viens otrs projekts gan ir tādā vai citā attīstības stadijā. Tāpēc Rotermann rīkotais konkurss Rīgas kontekstā ir ļoti nozīmīgs.

Konkurss noslēdzās pirms diviem mēnešiem. Pamatojot, ka «neviens no iesniegtajiem projektiem pilnībā neatbilda pasūtītāja formulētajai programmai un darbos bija arī atkāpes no pilsētplānošanu regulējošajiem normatīvajiem dokumentiem, konkursa žūrija nolēma nepiešķirt 1. vietu». Sadalot balvu fondu, tika pieškirtas divas otrās un trīs trešās vietas.

 2. vieta (4000 EUR katrai komandai)

3. vieta (2000 EUR katrai komandai)

Diemžēl vairāk žūrijas kometārus un vērtējumus saņamt nav izdevies, taču konkursa projekti runā par sevi. Šobrīd turpinās darbs ar abiem otrās vietas ieguvējiem.

 

Likumsakarīgi, ka pasūtītāji konkursam uzrunāja ne vien Latvijas, bet arī Igaunijas arhitektus. Kā redzams, arī starp godalgotajiem ir divi Tallinas biroji. Vieno no trešajām vietām ieguva Emila Urbela biroja darbs. Urbels ir vairāk pazīstams ar baltajām villām, kas projektētas igauņu elitei Tallinā un tās apkārtnē. Kā arī — ar divām skolu ēkām.

Savukārt vienu otro vietu ieguva Kadarik Tüür, — birojs, kura abi vadošie arhitekti un īpašnieki kādreiz kopā ar Vilemu Tomisti veidoja Kosmos kodolu un savulaik radīja arī pirmo no atraktīvākajām Tallinas Rotermana  kvartāla ēkām, — to, kas izskatās pēc četriem  atšķirīgiem namiem. Ar savām iepriekšējā gada lielajām būvēm — Tartu Universitātes Fizikas institūtu un ledus halli Lasnamē rajonā Tallinā Ots Kadariks un Mihkels Tīrs bija arī pēdējā žurnāla MAJA numura varoņi, kur viņu arhitektūra aplūkota pragmatisma tēmas kontekstā.

No Kosmosa kādreizējā rotaļīguma šķietami maz ir palicis arī Sporta pils kvartāla projektā, — pragmatiski pamatotas perimetra ēkas,  racionāla autotsāvvietu shēma, divas ejas, kas krutojoties iziet cauri kvartālam. Dažādās fasādes šķiet kā nodeva daudzveidībai, lai pārmāktu vienmuļību. Tomēr ēku izvietojums kvartāla iekšienē, — tajā ir gan kaut kas no Kosmosa viegluma, solot ja ne kvalitat'vu, tad tomēr intriģējošo telpu, vienlaikus stingri ievērojot kopējo konceptu. Zinot gan projektu virzību Rīgā, pastāv pamatotas aizdomas, ka šāda shēma varētu tikt «normalizēta».

saņemti 2 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...


Drošības kods (aizpildiet pēc tam, kad komentārs jau uzrakstīts).

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.