Torņakalns — jaunais centrs vai suburbia?

Pirms pāris nedēļām noslēdzās konkurss jaunajam Rīgas centram Torņakalnā. Saņemti septiņpadsmit projekti, žūrija noteikusi piecus labākos apbalvošanai. Bet kāds labums Rīgai?

Lai arī raksta rašanos rosinājis konkurss, tā tēma nav tika daudz projektu recenzija, bet drīzāk pārdomas par to, ko saprotam ar pilsētu un ar pilsētas centru mūsdienās. Negrasos bezkaislīgi vērtēt šos projektus, tā kā pats piedalījos viena tapšanā.

Rīgas Domes satiksmes departaments pirms pāris gadiem izstrādāja transporta shēmu Pārdaugavai un tieši rajonam, kur pilsēta iecerējusi būvēt jaunas administrācijas ēkas. Plānā šis risinājums nozīmē lielceļu — trīs joslas katrā virzienā, šoseju, kas līdzvērtīga Ulmaņa gatvei. Jaunajai maģistrālei tad būtu jāsavieno Vienības gatve (kas lielā daļā ir bruģēta iela) un Daugavgrīvas iela, kas idilliski izlokās gar Dzegužkalnu cauri Iļģuciemam. Ko dotu šāds lielceļš Daugavas kreisajā krastā? Protams, savu labumu jau dotu, savienojot tos ceļus un maģistrāles, kas pienāk Daugavas kreisajā krastā, vienu otru satiksmes problēmu varbūt atrisinātu ar. Sastrēgumi veidotos citās vietās. Līdzīgi kā Vecrīga ir atgriezta no Daugavas, RD piedāvātā Rietumu maģistrāle no upes atgrieztu Pārdaugavu, pāršķeltu Torņakalnu un Iļģuciemu. Protams, arī «apgādātu».

Vērojot šīs shēmas, nākas secināt, ka plāns radīts izvērtējot tik vienu aspektu — satiksmi, nemaz nerūpējoties par pilsētvidi. Šīs lielceļu malas un apakšas visbiežāk tā arī paliek degradētas teritorijas. Protams, var sacīt, ka tā ir 21.gadsimta pieeja — pilsēta kā puduri jeb kā tos dēvē Sigurds Grava — pilsētnieciskais lauks. Publiskās telpas un pilsētu fragmentācija ir neizbēgama parādība. Bet ko šodien saprotam ar centru?

Rīgas vēsturiskā centra plāns tapa 19.gs. vidū, tas noteica pilsētas attīstību visiem turpmākajiem 50 un vairāk gadiem. Arī šodien šī plāna dotie noteikumi ir kā ietvars, saskaņā ar kuru pilsēta centrā turpina pilnveidoties. Vai kāds no konkursā piedāvātajiem priekšlikumiem piedāvāja ko līdzvērtīgu — plānu, kas šodien nospraustu skaidras un konkrētas vadlīnijas Torņakalna attīstībai nākamajiem 50 un 100 gadiem? Grūti sacīt. Jo tā īsti jau neviens nezina, kādai būtu jābūt nākotnes pilsētai.

19.gadsimtā bija vieglāk. Lai arī pilsētu kvartāli kļuva lielāki, mājas — augstākas, ielas — taisnākas, nekā iepriekšējos laikmetos, tomēr tā bija tā pati pilsēta. Automašīnas vēl nebija pazīstamas, vēlāk rodoties tramvajam un pazemim (metro) attīstījās sabiedriskais transports. Līdz ar to jaunā pilsētas plāna galvenās telpiskās idejas nebija tik ļoti radikālas, tas bija saprotams turpinājums iepriekšējai pilsētai.

20.gadsimts ir mainījis stipri daudz. Attīstoties satiksmei, visvairāk tieši autotransportam, publiskā telpa fragmentējas, tā vairs nav saistīta nepārtrauktā sistēmā. Mūsdienu pilsētā vairs nav tik stingras publiskās ārtelpas un būvmasu attiecības un hierarhijas. Šodienas pilsētā daudz grūtāk saskatīt vizuālās saistības. Tas gan nenozīmē, ka tās ir nejaušas. Tā ir daļa no augstākas pakāpes komplicētas kārtības, kuru var izprast mobilitātes ietvaros. Laiks aizvieto fizisko distanci tādā nozīmē, ka ir tas, kas vieno vai šķir. Šī jaunā, brīvā un nestabilā ģeogrāfija apiet plānošanu un tradicionālo pilsētas pārvaldi.

Konkurss rosinājis domāt par to, kādam tad jābūt pilsētas centram nākotnē. Kā apliecina projekti, atbildes ir visai dažādas, tomēr pagrūti kādu no tiem nosaukt par 21.gadsimta plānu. Projektu vidū nosacīti var izcelt divas grupas, kas nojaušamas arī piecu apbalvoto darbu starpā. Šīs abas grupas it kā norāda uz galvenajiem pretstatiem. Vieni, kas vairāk respektē automobiļu laikmetu un RD piedāvāto satiksmes risinājumu, grupē ēkas puduros. Šosejas, tilti, estakādes, tuneļi, kam pa vidu ēku grupas.

Otrajos jūtams tāds kā 19.gadsimta sentiments, tiekšanās pēc vienotas pilsētvides, centieni pēc atpazīstamas publiskās telpas un kvartāliem. Šie projekti pauž domu par vēsturiskā Rīgas centra turpinājumu otrā krastā. Taču risinājumi ir dažādi, visskaidrākais šai ziņā bija konkursa uzvarētāju darbs.

Netiecoties dalīt visus darbus vēl kādā specifiskākās grupās, var pamanīt atsevišķas būtiskas ievirzes. Kā nezin kādu daudzsološu nākotnes risinājumu šai vietai vairāki projekti piedāvā dažādas milzu platformas, kas pārlokās pāri visai transporta infrastruktūrai, veidojot it kā vienotu, integrētu rajonu, tādu laimīgu pilsētu. Taču arī to diezin vai varētu dēvēt par 21.gadsimta pilsētu — tās drīzāk ir kā variācijas par 20.gs. 60—80.gadu praugiem, no kuriem veiksmīgākais varbūt ir Parīzes Defansa. Taču daudz reālāki piemēri ir Centro Direzzionale Neapol vai UNESCO rajons Vīnē, kurus diezin vai par skaistiem gribētos dēvēt.

Vēl citi atbildi meklē milzu ansambļos — šie darbi gan visi palikuši aiz svītras. Augstu žūrija esot vērtējusi darbu, kas atgādina tādu kā Stonhedžas interpretāciju — aplī izvietotas pašķības augstceltnes. Kāds pa lielāko gruntsgabala daļu, veido milzīgu ēku ar vēl jo iespaidīgāku kupolu. Prasītā mēroga ēkas plāns nemaz nav nolasāms, jo knapi ietilpst 4 paneļos, kas ekspozīcijas īpatnību dēļ izvietoti pa gabalu viens no otra. Citā — platforma ar kartēziskiem augstceltņu apjomiem, atgādinot kaut ko franču vai brazīliešu modernistu vīzijām. Vēl kāds — kā milzu memoriāls, raisot asociācijas ar itāļu fašistu arhitektūru vai Ķīnas jauno pilsētu vērienu. Citā darbā ar akvarelētajiem plāniem un fasādēm var atpazīt Latvijas ievērojamākā klasicisma adepta rokrakstu.

Taču īsti ticama un pārliecinoša nešķiet neviena atbilde. Vērojot pilsētu attīstības tendences pasaulē, pieņemot, ka Rīgas attīstība turpināsies tāpat kā pēdējos gados līdz šim, kā nosprausts arī jaunajā attīstības plānā, patiesībā nemaz ar nav nepieciešamības pēc tāda veidojuma kā «jaunais centrs». Jo postmodernisma un komunikāciju laikmetā vispār runāt par kādu vienu centru ir nevietā. Drīzāk — daudzi mezglu punkti, fiziski un virtuāli savienojumi, plūsmas. Tāpat pamatota ir iebilde, ko izsaka Kristīne Āboliņa savā blogā Tirgusdienas portālā — muļķīgi ir spriedelēt par jauna centra siluetiem un formām, par jaunām ēkām, ja netiek uzlabota Rīgas pārvaldes sistēma.

Konkursa darbi zīmē dažādus ēku kārtojumus, taču, iespējams, šādiem priekslikumiem drīzāk jāpiedāvā stratēģija teritorijas attīstībai, nevis konkrētu ēku projekts. Konkursa noteikumos gan bija visai muļķīgas prasības parādīt dažu ēku fasādes un plānus mērogā 1:250. Iespējams, konkursa uzstādījumus un prasības vislabāk raksturo tieši otro vietu ieguvušais darbs. Tā ir krāšņa vīzija, no kuras dveš haoss, aiz kura grūti nojaust reālos risinājumus, taču ir daudz skaistu solījumu un žilbinošu bilžu — piemērota atbilde gan uz konkursa prasībām, gan visu to attīstību, kas vērojamā Rīgā pēdējos gados.

Pirmo trīs vietu ieguvēji tiekot aicināti sadarboties, lai turpinātu darbu — izstrādāt detaļplānojumu vai pat jau atsevišķas ēkas. Šobrīd gan pagrūti iedomāties šo sadarbību, ņemot vērā, cik atšķirīgas bija šīs idejas. Vienīgais, ko var izcelt kā kopīgo, neviens no šiem projektiem īpaši nav aizrāvies ar augstceltnēm. Rīgas Dome ziņo, ka tās jaunās ēkas projekts būšot gatavs 2009.gada novembrī, savukārt pati ēka — 2012.gadā un izmaksāšot 45 mlj. latu. Pagaidām gan grūti iztēloties, kā norisināsies šādas teritorijas apgūšana.

Sestdien Pecha Kucha vakarā somu arhitekts Toumo Toivonens 20 kadros tiecoties izklāstīt pilsētas būtību, nonāca pie jautājuma par to, kāda būs un kādai jābūt nākotnes pilsētai. Viņa atbilde bija — tāpēc nodibinājām biroju, lai censtos uz to atbildēt praksē. Bet jautājums jau paliek atklāts. No šī viedokļa tomēr konkursam ir sava nozīme, jo arī šādas atbildes palīdz saprast, kurp virzamies.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
45 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
WAT

Raksts mani pavelk uz filosofēšanu (cik protams māku). Apskatīju un iepazinos arī es ar šo darbu ražu.Secinājumi par tiem ļoti sakritīgi ar Arta viedokli. Patiesībā manuprāt projektēšana nākotnei (10-20 gadi un vēl vairāk uz priekšu) nav nekas cits kā demagoģija, ar lielāku vai mazāku varbūtības līmeni ,bet neviens ,sevišķi tik sarežģītā štellē kā pilsētbūvniecība (vide,kurā dzīvos SABIEDRĪBA) ,līmenis ,manuprāt ,pat nesasniedz 50% ticamību. Var piesaukt daudzas lietas,kas tika ar lielu varbūtības līmeni prognozētas , pat krietni šaurākas ietekmes profilos,kuras vainu tika pārvērtētas ,vai tieši otrādi galīgi nedavērtētas. Par piemēru 50-70 gadi prognozēja 21.gs sākumā Marss un tuvējās planētas ekskursiju vieta,kas… Lasīt vairāk »

pArt

Atbildi uz pavisam vienkāršiem jautājumiem:

– vai šobrīd Rīgā ir nerisinātas transporta problēmas?

– vai ir kaut pavisam maza (tobiš jaunatklātas teorētiskas formulas veidā) cerība, ka risinājums varētu būt revolucionārs?

– kas tātad jādara jau šodien?

RS

Atļaušos atbildēt varbūt ātrāk par šo cilvēku !!

Transporta problēmas vispār netiek risinātas, tās tiek tikai uzzīmētas un tad neparedzot Rīgu uz nākamajiem 50 gadiem.

Kas jādara:

Jābrauc pie reāliem pieredzējušiem ekspertiem apsvērt transporta problēmas Rīgā, un ne jau tikai īstermiņā bet arī ilgtermiņā, lai nav nekas 3 reiz jāpartaisa. Un par piemēru nav jāņem Honkonga vai Kāda Francijas mazpilsēta BORDO, bet gan Rīgai raksturīgi līdzīgas pilsētas Eiropā, vislabāk Vācijā. Tur ir piemērs kā ir jārisina problēmas. Tas varbūt nav arī ar pārmetumu personīgi, bet gan informatīvi mans viedoklis !

WAT

IEspējams mūsu savstarpējā sapratnē radās _transfer interrupted_ faktors. Iespējams parāvu tēmu pa daudz fantastikas un varbūtību purvā.

Nekad neesmu apgalvojis ,ka pilsēta darbojas bez transporta, bet vērsu tikai uzmanību ka pilsētu ietekmē ne tikai tas.

Par to ka infrastruktūras elementiem- ceļiem, inženierkomunikācijām, sociālajām štellēm jāsoļo pa priekšu mājokļu būvniecībai un ļaužu nometināšanai konkrētajā vietā, 100% piekrītu.

pArt

Tieši jautājums par MAKSĀŠANU novedīs pie loģiskās atbildes, ka sastrēgumi Rīgas centrā izmaksā visiem pārlieku dārgi. Un secinājums – jo ātrāk valsts iestādes pārcelsies uz Pārdaugavu, jo labāk. No Vecrīgas jāizvāc viss, kam tur nav jābūt – ministrijas, saeima, bankas!

beibe

būs vietas vēl vairāk lokāliem!

RS

A ja tā nopietni par to metro vai pazemes transprotu, nu ir tā utopiska ideja, bet pieļauju ka šeitan ir zinoši cilvēki saprot ka melns var nebūt tikai melns un balts var nebūt tikai balts, tb runa par pazemes transportu. Izbūves iespējas: 1. Nav nepieciešamības to būvēt tikai pazemē, pietiek ar 6 km zem zemes 2. Daudz kur to var būvēt ar atklāto metodi, izbūvējot to puspazemē. Daudz ko dod pilsētas dzelzceļs ar ko ir jāsāk Finasnes: 1. Ir ES finansēšanas piesaistes iespējas 2. Iespēja iegūt daudz ko no investoriem (nav grūti saprast kas notisk ar Rīgu ja tiks izbūvēti… Lasīt vairāk »

MiksK

jā, ierasts, bet konsekvents. Par projekta nepieciešamību nemācēšu spriest. Protams, bez attiecīga finansējuma var sanākt tikpat lēni un svinīgi kā ar Bibliotēku, bet…tas ir politiķu un attīstītāju darbs. Bez tam, iekļaujoties Arta rakstītajā, šī konkursa darbi tika izmantoti kā katalizātors pārdomām par pilsētas attīstību kopsummā. Mani, personīgi un profesionāli vairāk interesē pilsētvides dizaina un plānošanas prakse LV kā tāda. Brīžiem liekas, ka trūkst uzstādījuma metodika, kas, ne reti, šāda mēroga projektu izstrādi padara par ekstravagantu ekskursiju "Tabula rasa" brīnumu pasaulē. Respektīvi, pārfrāzējot "The Hitchhiker’s Guide to the Galaxy"…tikai tad, kad zini jautājumu, vari dot atbildi. Tas tad man arī likās… Lasīt vairāk »

A.Z.

Jā, piekrītu, ka lielākajai daļai priekšlikumu nav lielas saistības ar to kontekstu, ko mēs šobrīd uztveram kā Pārdaugavu. Tomēr savā projektā mēs atsaucāmies gan uz Pārdaugavu. Taču tā ir Pārdaugava, ko pazīstam ar rajonu ap Āgenskalna tirgu, ar Klīversalu, ar Nometņu ielas sākumgalu. Šīs vietas var drīzāk gan nosaukt par pilsētu, nevis piepilsētu – to pļavu un dārzu priekšpilsētu, ko parasti asociējam ar Pārdaugavu. Tomēr papildinot jāpiebilst, ka pareizāk gan būtu sacīt – atsaucāmies uz to, kādas tās bijušas un kādas tās varētu būt, nevis ir šobrīd. Jo laukums pie Āgenskalna tirgus šobrīd patiesībā nav laukums kā labiekārtota publiska ārtelpa,… Lasīt vairāk »

teofils

Nozīmīgākais konkursa pienesums būtu uz tā bāzes notikusi kaut vai niecīga publiska domu apmaiņa ar tā rīkotājiem, dalībniekiem un galvenais – pašiem pilsētniekiem . Šajā spraugā (a4d) notiekošajai pusanonīmajai repliku apmaiņai būtu tikai jāuzrāda vai ir kaut vārga cerība, kā kādam tas te būtu vajadzīgs, bez tiem 7-8 vietējiem dalībniekiem (no 17). Man nav pilnīgi oficiāli skaidra tā sarīkošanas un izvērtēšanas motivācija, jo gan konkursa uzdevums, gan tā vērtēšana, gan, jo īpaši, 2006 g. decembrī notikusi t.s. Baltijas arhitektu konference uzradīja ieinteresētas, atbildīgas un rīcības spējīgas pārvaldes totālu vākumu. Tas vis drīzāk ir uztverams kā PGA kantora uzturēšanās attaisnojuma PR… Lasīt vairāk »

rossi

Nu, re, kā! Pat neērti jautāt ar ko viņi tiekas. Jāsaka godīgi, man pilnīgi pietrūkst kolēģus tā iedvesmojušas globālas urbanizācijas un attīstības plānu un vīziju sajūtas. Tapāt kā pēdējas Ven. Bienales tēma bija tikai informatīvi politkorekta un pamuļķīga politekonomiska spekulācija, pat bez mazakiem meģinajumiem definēt kādu urbanistikas vektoru, tā arī mūsu plānošanas vingrinājuma uzstādījumi un rezultāti atspoguļo bezmērķīgu ļaušanos bezsaturīgas vizuālizācijas priekam. Intelektuāla rotaļa, kurai nav nekāda sakara ar dzīves reālijām un vajadzībām. Manuprāt, reālai attīstībai nepieciešami kādi objektīvi iemesli- – Rīga tādu piedzīvoja divreiz –periodā no 1860 līdz 1910 g.g., ( ar vienu pamatīgu nekustama īpašuma krizi pa vidu… Lasīt vairāk »

WAT

Raksts mani pavelk uz filosofēšanu (cik protams māku). Apskatīju un iepazinos arī es ar šo darbu ražu.Secinājumi par tiem ļoti sakritīgi ar Arta viedokli. Patiesībā manuprāt projektēšana nākotnei (10-20 gadi un vēl vairāk uz priekšu) nav nekas cits kā demagoģija, ar lielāku vai mazāku varbūtības līmeni ,bet neviens ,sevišķi tik sarežģītā štellē kā pilsētbūvniecība (vide,kurā dzīvos SABIEDRĪBA) ,līmenis ,manuprāt ,pat nesasniedz 50% ticamību. Var piesaukt daudzas lietas,kas tika ar lielu varbūtības līmeni prognozētas , pat krietni šaurākas ietekmes profilos,kuras vainu tika pārvērtētas ,vai tieši otrādi galīgi nedavērtētas. Par piemēru 50-70 gadi prognozēja 21.gs sākumā Marss un tuvējās planētas ekskursiju vieta,kas… Lasīt vairāk »

pArt

Atbildi uz pavisam vienkāršiem jautājumiem:

– vai šobrīd Rīgā ir nerisinātas transporta problēmas?

– vai ir kaut pavisam maza (tobiš jaunatklātas teorētiskas formulas veidā) cerība, ka risinājums varētu būt revolucionārs?

– kas tātad jādara jau šodien?

RS

Atļaušos atbildēt varbūt ātrāk par šo cilvēku !!

Transporta problēmas vispār netiek risinātas, tās tiek tikai uzzīmētas un tad neparedzot Rīgu uz nākamajiem 50 gadiem.

Kas jādara:

Jābrauc pie reāliem pieredzējušiem ekspertiem apsvērt transporta problēmas Rīgā, un ne jau tikai īstermiņā bet arī ilgtermiņā, lai nav nekas 3 reiz jāpartaisa. Un par piemēru nav jāņem Honkonga vai Kāda Francijas mazpilsēta BORDO, bet gan Rīgai raksturīgi līdzīgas pilsētas Eiropā, vislabāk Vācijā. Tur ir piemērs kā ir jārisina problēmas. Tas varbūt nav arī ar pārmetumu personīgi, bet gan informatīvi mans viedoklis !

u

Kas tās par problēmām, par kurām tu tik ĻOTI !

WAT

Būšu nekorekts atbildēšu ar pretjautājumu. – Ir problēmas, bet vai kādam ir GRIBA un VARĒŠANA tās risināt (es te nedomāju mēdiju-arhitektu ,kam iespējams pilna galva ar itkā ģeniālām idejām, bet reālo enerģiju klientu ar līdzekļiem ,kas ir gatavs šos līdzekļus ziedot)? – Labi, humors, teleportācija, megaskaneris Tevi nolasa portā dzīvoklī un zibenīgi sadala (iegūstot enerģiju un nenodarot sāpīgi), un pa augstas caurlaidības wi-fi aizdragā uz nepieciešamo galaportu, kur Tevi zibenīgi izprintē mega3Dprinteris, kas darbojas uz to pašu enerģiju ,kas iegūta Tevi sadalot. – Ja nopietni , tad jālien vien būs pazemē, vai vismaz puspazemē un jāattīsta normāla metro sistēma inkorporējot… Lasīt vairāk »

RS

Tieši tā.

pArt

Teleportācija un megaskaneris/mega3dprinteris man gana labi patīk.

Mošk tad arhitektūra varēs atrasties katram datorā:

sagribās lauku mājas ar pirtiņu – izprintēju; sagribās paniekoties ar meitenēm baseinā Miami vai citur kur – printē atkal.

Firmas, kas piegādās tintes (???) printeriem, tās gan uzvārīsies!

WAT

Protams viss vienmēr maksās to ko tas maksās un zudīs robeža starp iedomāto un reālo, tāds jocīgs stāvoklis ,esi kā Dievs iedomājies realizējas(ja ir attiecīgais materiālais nodrošinājums),gribi nobēdzināties, pārvērties datu formātā un iegulsti kādā slepenā folderī.

Teorētiski attīstot mūsdienu tehnoloģijas ,nekas neiespējams.

Bet nekad neizdosies izbēgt no MAKSĀŠANAS par šo jauko pasākumu, tehnoloģijām un iespējām tās izmantot.

Protams netēma, bet izatvasinājās no pamattēmas.

pArt

Tieši jautājums par MAKSĀŠANU novedīs pie loģiskās atbildes, ka sastrēgumi Rīgas centrā izmaksā visiem pārlieku dārgi. Un secinājums – jo ātrāk valsts iestādes pārcelsies uz Pārdaugavu, jo labāk. No Vecrīgas jāizvāc viss, kam tur nav jābūt – ministrijas, saeima, bankas!

beibe

būs vietas vēl vairāk lokāliem!

pArt

Pārdodot ministriju kvartālu kādam top hotel tīklam, atrastos nauda jaunu ēku būvniecībai. No tā, ka ministrijas atrodas Vecrīgā, ierēdņu padarītā darba kvalitāte nekļūst ražīgāka.

pArt

abet šitais nebūs rihtgi:

"nevis tikai šauru pilsētvides faktoru-transports".

Kāda tad būtu pilsētvide bez šaurā faktora – transporta nodrošinājuma? Vai zini kaut vienu pieprasītu vietu Latvijā, kur nav iespējams nokļūt?

CPH visās vietās, kur intensīvi notiek apbūve, transports, ielu infrastruktūra jau darbojas kā pirmais obligāti nepieciešamais nosacījums.

WAT

IEspējams mūsu savstarpējā sapratnē radās _transfer interrupted_ faktors. Iespējams parāvu tēmu pa daudz fantastikas un varbūtību purvā.

Nekad neesmu apgalvojis ,ka pilsēta darbojas bez transporta, bet vērsu tikai uzmanību ka pilsētu ietekmē ne tikai tas.

Par to ka infrastruktūras elementiem- ceļiem, inženierkomunikācijām, sociālajām štellēm jāsoļo pa priekšu mājokļu būvniecībai un ļaužu nometināšanai konkrētajā vietā, 100% piekrītu.

RS

A ja tā nopietni par to metro vai pazemes transprotu, nu ir tā utopiska ideja, bet pieļauju ka šeitan ir zinoši cilvēki saprot ka melns var nebūt tikai melns un balts var nebūt tikai balts, tb runa par pazemes transportu. Izbūves iespējas: 1. Nav nepieciešamības to būvēt tikai pazemē, pietiek ar 6 km zem zemes 2. Daudz kur to var būvēt ar atklāto metodi, izbūvējot to puspazemē. Daudz ko dod pilsētas dzelzceļs ar ko ir jāsāk Finasnes: 1. Ir ES finansēšanas piesaistes iespējas 2. Iespēja iegūt daudz ko no investoriem (nav grūti saprast kas notisk ar Rīgu ja tiks izbūvēti… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Paldies, Arti, par centieniem izvērst domu rosinošu, analītisku ieskatu konkursa darbu klāstā. Lai arī, vienmēr, esmu priecīgs par taviem, nosvērtajiem rakstiem, šajā konkrētajā gadījumā man radās pāris jautājumi: 1) Jaunais centrs/Suburbia Šajā jautājumā, man liekas ir paņemts drusku "pa dziļu". Lai arī suburbija Rīgas kontekstā ir ĻOTI draudīga tendence, kuras ierobežošanai netiek pievērsts pārāk daudz uzmanības, Pārdaugavu, vismazam dotajā momentā, varētu uzskatīt par to labāko suburbija modeli. Tuvu centram, sabiedriskajam transportam, ja saņemās un ziemeļu vējš nav pārāk negants, centrā var nokļūt pat ar riteni vai kājām. Tajā pašā laikā, jautājums būtu, KAPĒC, šāda suburbia Pārdaugavā ir eksistējusi vairāk kā… Lasīt vairāk »

WAT

Sveiks Mik! Patiesībā ar nolūku drusku laidu Raini. Jo pats uzdevums ko risināja arhitekti konkursā, nav nekas cits kā tukša skaņa. Daudzas reizes esmu šo tēmu cilājis pie citām sarunām. Patiesībā elementāri loģiski jautājumi,kuru atbildes norāda ļodzīgu purva virsmu. 1. Kas šo lērumu apdzīvos (strādās, izmantos, dzīvos)( visas mega Pārdaugavas būves,Zaķusala, Andrejsala un nu Torņkalns arī) neskaitot neskaitāmos sīkākos urbānos radījumus labajā krastā? Es saprotu ,vēl jo projām pa īsu uz vienu seju m² dzīvojamās un izīrējamās platības attiecībā pret veco Eiropu ( bet attiecībā pret Ķīnu un Japānu domāju čikeniekā ,tas pats ) .Vai tie kam par īsu var… Lasīt vairāk »

MiksK

jā, ierasts, bet konsekvents. Par projekta nepieciešamību nemācēšu spriest. Protams, bez attiecīga finansējuma var sanākt tikpat lēni un svinīgi kā ar Bibliotēku, bet…tas ir politiķu un attīstītāju darbs. Bez tam, iekļaujoties Arta rakstītajā, šī konkursa darbi tika izmantoti kā katalizātors pārdomām par pilsētas attīstību kopsummā. Mani, personīgi un profesionāli vairāk interesē pilsētvides dizaina un plānošanas prakse LV kā tāda. Brīžiem liekas, ka trūkst uzstādījuma metodika, kas, ne reti, šāda mēroga projektu izstrādi padara par ekstravagantu ekskursiju "Tabula rasa" brīnumu pasaulē. Respektīvi, pārfrāzējot "The Hitchhiker’s Guide to the Galaxy"…tikai tad, kad zini jautājumu, vari dot atbildi. Tas tad man arī likās… Lasīt vairāk »

A.Z.

Jā, piekrītu, ka lielākajai daļai priekšlikumu nav lielas saistības ar to kontekstu, ko mēs šobrīd uztveram kā Pārdaugavu. Tomēr savā projektā mēs atsaucāmies gan uz Pārdaugavu. Taču tā ir Pārdaugava, ko pazīstam ar rajonu ap Āgenskalna tirgu, ar Klīversalu, ar Nometņu ielas sākumgalu. Šīs vietas var drīzāk gan nosaukt par pilsētu, nevis piepilsētu – to pļavu un dārzu priekšpilsētu, ko parasti asociējam ar Pārdaugavu. Tomēr papildinot jāpiebilst, ka pareizāk gan būtu sacīt – atsaucāmies uz to, kādas tās bijušas un kādas tās varētu būt, nevis ir šobrīd. Jo laukums pie Āgenskalna tirgus šobrīd patiesībā nav laukums kā labiekārtota publiska ārtelpa,… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

šķiet, ka varam skatīties uz šo konkursu/ieceri divejādi. A variants- vētrainas darbības imitācija, ambiciozi un šobrīd nevajadzīgi + finansiāli nepaceļami plāni, haotiska pilsētprojektēšanas metode bez vienotas stratēģijas utt, utjpr B variants- normāls mēģinājums prognozēt iespējamās nākotnes vajadzības, modelēt attīstības virzienus, turpināt pilnveidot RAttPlānu un saprast kā projektēt Daugavas šķērsojumu sasaisti kreisajā krastā u.c Jebkurā gadījumā jau pati idejas verbalizācija gadus 7 atpakaļ novērstu tādu murgu, kā RD ēkas būvniecība rātslaukumā. Sliktāk no šī vingrinājuma nepaliks. Arī nākotnes bilde neko skaidrāka netaps, tomēr labāk darīt un domāt nekā pukoties. Man šķiet, ka saglabājotie globālai urbanizācijas tendencei, jaunais Rīgas centrs būs kā… Lasīt vairāk »

MiksK

Paldies, Arti, par atbildi! Paldies arī Andim par piebildi un savu skatījumu. Attiecībā uz Anda teikto, liekas, ka 2 stratēģiju scenārijs uzskatāms par atbildi Renāra kritikai, jo, gribu velreiz uzsvērt, ka uzskatu šādus darbus par nozīmīgiem un nepieciešamiem. Es pat teiktu vel brašāk, BEIDZOT pilsētas vadība pēc savas iniciatīvas ir uzņēmusies organizēt šādu vitāli svarīgu, sarežģītu, ilgtermiņa procesu! Māsterpāna koncepcijas izstrāde, ir gluži loģisks solis, kas parasti seko liela mēroga attīstības plāna izveidei, un kalpo kā starpsolis starp makro un mikro mērogu pilsētas telpā. Apsveicami ir arī tas, ka pro-aktīvi tiek pētītas un risinātas potenciālās infrastrukturālās problēmas, kas dod zināmu… Lasīt vairāk »

WAT

Mana skepse vienkārši sakņojas matemātiskajā personiskajā pieejā problēmai, tas tā klaji subjektīvi, ja nav formulas nezināmo un pat vienādojumu, tad šāda matemātika ir bezjēdzīgā, tā pat vairs nav matemātika bet daiļliteratūra, poēzija. Vismaz man tā likās redzot šo konkursa nolikumu. Anda ideja par trijstūri man pašam liekas OK, it sevišķi, ja tā bāzējas uz REĀLIEM plāniem,iecerēm un termiņiem. Tāds reāls megacentrs pāri Daugavai. Tāda trijstūra robežās gan būtu jānodrošina maksimālākā caurplūdamība(visintensīv ākā ) pāri daugavai, lai tas centrs tiešām darbotos kā centrs ar trim galotnēm un rumpi, nevis tikai trīs centri. Tad varētu runāt par reālu jaunu VIENOJOŠU Rīgas centru,… Lasīt vairāk »

pArt

Lai nevajadzētu skepsi sakņot metemātiski neatrisināmu vienādojumu sistēmām, sāc ar vienkāršu uzdevumu – apskati Vecrīgā esošo arhitektu biroju funkcionēšanu – cik tie ir ērti, gaiši, lieli, ar kādām paplašināšanās iespējām, utt.

Tad apskati ar būvprocesu saistīto ierēdniecības atrašanās vietas pamatojumu.

Varbūt, ka tad atklāsi, ka SNOBISMS ir viens liels sprungulis pilsētas attīstībai. Interesanti, vai zāles pret snobismu ir ļoti dārgas?

WAT

Cilvēkus jau neizmainīsi, kādi ir tādi paliks,lab ja pāris paaudzēs mainīsies, bet kur noved vardarbība, tobiš visi darīs šādi un nekavējoties,kā ir pareizi, jau pēdējais gs. ir parādījis.

Tā ka kādi rati ir ar tādiem jābrauc.

teofils

Nozīmīgākais konkursa pienesums būtu uz tā bāzes notikusi kaut vai niecīga publiska domu apmaiņa ar tā rīkotājiem, dalībniekiem un galvenais – pašiem pilsētniekiem . Šajā spraugā (a4d) notiekošajai pusanonīmajai repliku apmaiņai būtu tikai jāuzrāda vai ir kaut vārga cerība, kā kādam tas te būtu vajadzīgs, bez tiem 7-8 vietējiem dalībniekiem (no 17). Man nav pilnīgi oficiāli skaidra tā sarīkošanas un izvērtēšanas motivācija, jo gan konkursa uzdevums, gan tā vērtēšana, gan, jo īpaši, 2006 g. decembrī notikusi t.s. Baltijas arhitektu konference uzradīja ieinteresētas, atbildīgas un rīcības spējīgas pārvaldes totālu vākumu. Tas vis drīzāk ir uztverams kā PGA kantora uzturēšanās attaisnojuma PR… Lasīt vairāk »

A.Z.

Jautājums par jauno un veco man allaž licies interesants. Jo vairāk pilsētai vēstures slāņu, jo interesantāk un vērtīgāk. Fletcher Priest pieeja, jauno apbūvi uz dienvidiem no dzelzceļa atvasināt no mazdārziņu kvartāliem un mērogiem – šī ideja man ļoti patika. Savā ziņā man tas liekas, daudz vērtīgāk un interesantāk, nekā sākt visu „no nulles”, no tukšas vietas. Un Rīgas vidū tas nemaz nav iespējams, tad jāmeklē, kāds tukšāks lauks. Kaut, protams, arī tādām, no „baltas lapas” iesāktām pilsētām, ar ir savs estētisks šarms. Tā ansambļa sajūta, ka tas viss (nu kaut kas liels) radīts vienā laikā un autors ir viens cilvēks… Lasīt vairāk »

MiksK

Nebūt neuzstāju, ka Tabula Rasa principam jābūt dominējošam uzstādijumā. Velreiz gribu uzsvērt, ka pret priekšlikumiem kā tādiem, kas meklē uzstādijuma būtību, cik nu labi tas ir izdevies, man nav pretenziju. Šis mazdārziņu "raksta" elements ir uzskatāms pat par ļoti iejūtīgu gājienu, it sevišķi situācijā, kad autors ir no "jūsējo" (pēc principa, mūsējie un jūsējie) sugas. Tas, vienkārši, ir visuzskatāmākais šī konteksta makro – mikro saiknes jautājumā, tapēc arī visu laiku to lietoju par atskaites punktu. Jautājums ir par pašu uzstādijumu kā tādu. Kapēc un kādā veidā šiem mazdārziņiem un to dalījumam ir nozīme makro un mikro mērogā? Ja nav konkrētas… Lasīt vairāk »

MiksK

Tik gribēju piebilst vel par konkursu kā "novietnes analīzes" konkursu. Kā jau tu, Arti, pieminēji, šajā novietnē ir milzum daudz neskaidrību un problemātikas. Kā jau minēji, viens no šiem elementiem ir Nac. Bibliotēkas pilsētvides konteksta jautājums. Varētu jau tagad sākt ālēties un kliegt, ka pēc 18 gadu ilgas cīņas par pašu projektu, visu vajadzētu pārprojektēt, jo Bibliotēka traucē. No otras puses…var būt, ka jautājums nav tik fatāls, bet, vienkārši neatrisināts. Cik projektos iespējams saskatīt risinājumu variantus kaut vai šai, manā uztverē, ļoti kritiskajai tēmai?

A.Z.

To, ka tavos vārdos daudz taisnības, apliecina minētā konference. Divu gadu laikā, kopš iepriekšējā plenēra vairāk nekas izdarīts netika, konferencē tika muļļāts tas pats, aplūkojot gan to pašu vienu dzelzceļa pusi (ar mazdārziņiem) un, manuprāt, ne visai veiksmīgo transporta shēmu. Kaut arī pati konference norisinājās tādā mēreni pompozā gaisotnē. Kā zināms, citos zemes gabalos, kur nojaušamas intereses, attīstība ir daudz dinamiskāka. Par šo gabalu nevienam nekādas patiesas un privātas intereses nebija, tāpēc ar nekas nemainījās. Tad, kad pēc konferences tikāmies ar Attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes priekšnieku Igoru Grauru, interese bija jūtama, konkurss tika atcelts un veikti mazliet nopietnāki sagatavošanas darbi,… Lasīt vairāk »

Jurka

Pirmdien apspriešana notiks. Tiekas 1,2,3 vietu ieguvēji un spriež. Laipni aicināti… , ja tiešām ir interese… kādam.

rossi

Nu, re, kā! Pat neērti jautāt ar ko viņi tiekas. Jāsaka godīgi, man pilnīgi pietrūkst kolēģus tā iedvesmojušas globālas urbanizācijas un attīstības plānu un vīziju sajūtas. Tapāt kā pēdējas Ven. Bienales tēma bija tikai informatīvi politkorekta un pamuļķīga politekonomiska spekulācija, pat bez mazakiem meģinajumiem definēt kādu urbanistikas vektoru, tā arī mūsu plānošanas vingrinājuma uzstādījumi un rezultāti atspoguļo bezmērķīgu ļaušanos bezsaturīgas vizuālizācijas priekam. Intelektuāla rotaļa, kurai nav nekāda sakara ar dzīves reālijām un vajadzībām. Manuprāt, reālai attīstībai nepieciešami kādi objektīvi iemesli- – Rīga tādu piedzīvoja divreiz –periodā no 1860 līdz 1910 g.g., ( ar vienu pamatīgu nekustama īpašuma krizi pa vidu… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

ne es to izdomāju, statistiku dzirdēji?- šogad pirmo reizi planētas vēsturē vairākums humanoīdu salīduši pilsētās, nevis izmētāti pa laukiem un džungļiem, kā bija pierasts uzskatīt līdz šim. Un kopš padomju laika inteliģences masveida izbraukuma uz laukiem pēc iekārtas sabrukuma 80ajos, līdzīgas tendences nav novērojamas.

45
0
Lūdzu, komentējietx