a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Transports un piepilsēta — Rīgas plānojuma smagumpunkti

<< Raksti

Transports un piepilsēta — Rīgas plānojuma smagumpunkti

Kā zināms, šobrīd top divi svarīgi Rīgas plānošanas dokumenti. 30. novembrī cikla Nākotnes Rīga jau top! ietvaros tika rīkota diskusija Rīgas attīstības plāni  — ieceres uz papīra un realitāte, kurā pilsētplānotāji un arhitekti sprieda par esošo un topošo plānu, īpašu uzmanību pievēršot transporta sistēmas pilnveidošanai un pilsētas sadarbībai ar pieguļošajām pašvaldībām.

Rīgas attīstības plānam jāskata Rīga un Pierīgas teritorijas kā vienots veselums, nepieciešams pilnveidot transporta sistēmu, kā arī būtiski uzlabot dzīvojamās vides kvalitāti — tā secinājuši vadošie pilsētplānotāji diskusijā Nākotnes Rīga jau top!, kuru organizēja Latvijas Arhitektu savienība un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītājs. Par vienu no būtiskākajiem trūkumiem šā brīža pilsētas attīstības vīzijā eksperti uzskata ieceru balstīšanos uz pieņēmumu par Rīgu kā iedzīvotāju skaita ziņā augošu pilsētu ar intensīvu apbūvi, taču realitāte rāda pretējo.  

 

Rīga jāplāno kopā ar Pierīgas teritorijām

Lai arī eksperti diskusijas laikā atzina, ka esošajam Rīgas attīstības plānam ir virkne veiksmīgu iestrāžu, kuras nepieciešams attīstīt un pilnveidot arī turpmāk, tomēr tika norādīts arī uz trūkumiem. Piemēram, statistiskie dati liecina, ka iemītnieku skaits pilsētā samazinās, bet palielinās Rīgas aglomerācijā. No tā izriet arī pieprasījuma trūkums pēc intensīvas apbūves. Turklāt Rīgas galvenie resursi un infrastruktūras objekti atrodas ārpus pilsētas — lidosta, osta, ūdens ņemšanas vietas, arī atkritumu apsaimniekošanas resursi. Tas parāda, ka Rīgu nav iespējams plānot atrauti no pieguļošo pašvaldību teritorijām.

Tāpat jāņem vērā galvaspilsētas nozīme visas valsts ekonomikā — Rīga un Pierīgas teritorijas kopumā veido aptuveni 20% no valsts teritorijas, nodrošinot pajumti un darba vietas gandrīz pusei valsts iedzīvotāju. Lai arī aptuveni 650 000 iedzīvotāju deklarējuši dzīvesvietu Rīgā un ar saviem nodokļu maksājumiem līdzdarbojas pilsētas attīstībā, galvaspilsētas piedāvātās iespējas izmanto divreiz vairāk cilvēku. Ņemot vērā esošo situāciju, pašvaldības plānotājs Guntars Ruskuls iezīmēja jaunu principu pilsētas attīstībā: «Valsts kopā ar pašvaldībām pāriet uz jaunu paradigmu — stratēģisko plānošanu. Rīgas plānā jārunā par kompaktas pilsētas modeli, aglomerācijas attīstību, transporta infrastruktūru un prioritātēm, kā arī zaļo struktūru attīstību. Iepriekš pieļāvām plānošanā kļūdas, šīs tēmas skaidrojot fragmentāri. Nebija ņemtas vērā attiecības starp cilvēkiem, kas Rīgu tikai lieto, un tiem, kas lieto un dzīvo.»

Attīstības plānam jāparedz transporta sistēmas pilnveidošana

Kā liecina statistikas dati, tikai 20% rīdzinieku ikdienā izmanto savu privāto automobili, dodot priekšroku sabiedriskajam transportam. Savukārt 20 līdz 30% no kopējās auto plūsmas pilsētā veido automašīnas, kas iebraukušas no reģioniem. Tieši tāpēc Rīgas attīstības vīzijai jāparedz iedzīvotāju mobilitātes risinājums — darbs Rīgā, dzīve ārpus Rīgas. Eksperti diskusijas laikā norādīja, ka lielāku vērību būtu pelnījusi dzelzceļa sniegtā kapacitāte pārvadājumos pilsētas robežās un tā sasaistē ar Pierīgas teritoriju, kā arī esošo tramvaju līniju pagarināšana Pierīgas teritorijā. VAS Latvijas dzelzceļš Nekustamā īpašuma reģistrācijas daļas vadītājas vietniece Eva Kalviņa atzīst: «Jāprecizē prioritāte — vai būvēt satiksmes mezglus, uzlabojot iekļūšanu Rīgā ar vieglo transportu, vai nodrošināt tramvaja līnijas pagarinājumu līdz Berģiem un lidostai RĪGA vai uzlabot piekļuvi pie dzelzceļa Ropažu stacijā, izbūvējot tur stāvparkus, un sniedzot iespēju iebraukt pilsētā ar ērtu sabiedrisko transportu?»

Dzīvojamās vides kvalitātes celšana ir jākļūst par galveno prioritāti

Diskusijā tika atzīts, ka aglomerāciju veicinājis fakts, ka Rīgas mikrorajoni pašreiz nav konkurētspējīgi ar Pierīgas rajoniem, tādēļ Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors Gvido Princis uzskata, ka dzīvojamās vides kvalitātes paaugstināšana jāizvirza kā viena no pilsētas attīstības prioritātēm: «Attīstības plāns nav tikai sabiedrības vēlmju un iespēju atspoguļojums, tas ir komplekss instruments teritorijas administrēšanai un nodokļu pārvaldīšanai. Par aktuālu attīstības stratēģijas uzstādījumu jākļūst esošās dzīvojamās vides renovācijai. Šāds mērķis pilsētas plānā vēl ne reizi nav bijis ietverts.»

Video pilnā versija

Diskusija Rīgas attīstības plāni — ieceres uz papīra un realitāte notika diskusiju cikla Nākotnes Rīga jau top! ietvaros, ko šī gada aprīlī aizsāka Latvijas Arhitektu savienība un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītāji. Diskusija Rīgas attīstības plāni – ieceres uz papīra un realitāte notika diskusiju cikla Nākotnes Rīga jau top! ietvaros, ko šī gada aprīlī aizsāka Latvijas Arhitektu savienība un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītāji. Diskusiju mērķi ir, uzrunājot sabiedrību, nozares profesionāļus un valsts amatpersonas, veicināt sarunas par arhitektūras nozīmi un lomu teritoriju un pilsētu attīstībā, kā arī sekmēt ar iedzīvotāju vajadzībām saskanīgas un ilgtspējības principiem atbilstošas pilsētvides veidošanu. Kopumā plānotas piecas diskusijas, katru veltot noteiktai tematikai un tās galvenajiem problēmjautājumiem.

Eksperti diskute par Rigas attistibas planiem.jpgEksperti diskutes par Rigas attistibas planiem (3).jpgEksperti diskute par Rigas attistibas planiem(2).jpg
saņemti 20 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...


Drošības kods (aizpildiet pēc tam, kad komentārs jau uzrakstīts).

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.