Veikals pa ceļam uz jūru Liepājā

Esošā situācija

Zemesgabals ir neapbūvēts (11847 m2), tas atrodas netālu no jūras Vecliepājas Dienvidrietumu mikrorajonā, Klaipēdas ielā 104c, teritorijā ar jauktu izmantošanas funkciju — mazstāvu dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūvei. Pieļaujamais apbūves blīvums — 34%, intensitāte — 79%, stāvu skaits 2+1.

Izraksts no Liepājas BKP 20.aprīļa sēdes protokola:

Juris Lasis

Projekta autors

Būtu divas svarīgas lietas: izveidot vienotu fronti gar Klaipēdas ielu un — tāpēc, ka pa Vaiņodes ielu iet uz jūru, — sadalīt zemesgabalu divās atsevišķās zonās: sabiedriskajā un dzīvojamā [otrajā iespējams atsevišķs projekts pēc 1—2 gadiem].
Uzskatījām, ka vajag iezīmēt Vaiņodes ielu. Veikals funkcionāli tam ir ļoti labi piemērots. 1.stāva līmenis ēkas stūrī varētu nebūt, priekšējā daļa — brīva automašīnām, 2.stāvu izbūvētu visā apjomā. Šis divstāvu apjoms turpinātu apbūves līniju un 1.stāva neapbūvētajā daļā izvietotos segta stāvvieta. 2.stāvs — izbūvēts gaišs, izmantojot dubultfasādes efektu. Pacēlums varētu būt 5 metri.
Mēģinājām saglabāt vērtīgākos esošos kokus. Stāvvietā varētu iebraukt un izbraukt, veidojot jaunu iebrauktuvi.

Iveta Ansone

Liepājas galvenā arhitekte

Izstrādātais apbūves priekšlikums paredz nelielas korekcijas spēkā esošajā detaļplānojumā. Risinot veikala apjomu, palielinājusies intensitāte, apbūves blīvumam nepalielinoties.

Edgars Bērziņš

Blīvuma rādītāju nevajadzētu pielietot kopā ar intensitāti. Tas ir rādītājs mazstāvu apbūvei. Intensitāte 79% nav liela un dzīvojamajai videi ir normāla. Problēma būs iedzīvotāju pretestība, jo tiks likvidētas taciņas, bet nezinu veidu, kā tās saglabāt.

Pēteris Bajārs

Viennozīmīgi — arhitektūra ir ļoti laba. Domāju, ka dzīvojamajā daļā arī vajag sabiedriska rakstura funkciju.

Elmārs Daniševskis

Pie transporta risinājumiem nav strādāts, jo tas izvietots izejot no arhitektūras viedokļa, nevis transporta. Ir jārēķinās ar tramvaju un tā pieturām. Nedrīkst būt tāda burzma krustojumā. Arī pie gājēju plūsmas organizācijas jāpiestrādā. Iebrauktuve jāattālina no Klaipēdas ielas, lai nav slīpie manevri. Par autostāvvietu skaitu — vajadzētu padomāt kā piebrauks pie jaunā dzīvojamā apjoma.

Uģis Kaugurs

Domāju, ka stāvvietu organizāciju var atrisināt, gājēju takas veidojot slīpi. Stāvvietu jāsadala, atvieglojot tās organizāciju un vizuālo izskatu. Netaisīt garas megarindas. Varbūt ir iespējams šķērsot laukumu cilvēcīgā veidā, nevis cauri automašīnām. Stāvvietu noslogotību var pārbaudīt pie netālu esošā tirdzniecības centra Sala XL, arī tur bija nepietiekošs stāvvietu skaits, jo apkārt ir dzīvojamās mājas. Uzskatu, ka šajā teritorijā problēmām ar blīvumu nevajadzētu būt. Detaļplānojumā noteiktā blīvuma jēga bija turēties pie šāda veida apbūves.

Andris Kokins

Ļoti moderna, laikmetīga arhitektūra, labas proporcijas. Patīk, ka veikals kļūst divstāvīgs ar stāvvietām apakšā. Domāju, ka Liepājai lielās, blakus esošās stāvvietas nav ērtas. Tomēr liekas, ka kopumā objekts ir par lielu šajā vietā. Apbūves blīvums varētu būt arī 90%.
Ja tirdzniecības platība ir 6000 m2, vajag attiecīgu stāvvietu skaitu — apmēram 250. Tā ir problēma, daļa stāvvietas ir uz pašvaldības zemes — uz komunikācijām (gandrīz puse). Saimniecības pagalmam jābūt vismaz 24 metrus platam, lai automašīna varētu apgriezties.

Gundars Vīksna

Arhitektūra ir laba. Par stāvvietām — nepareizs normatīvs. Rīgā ir apmēram 30—50 stāvvietas, tas atkarīgs no tirdzniecības zāles platības. Liepājā — 10 stāvvietas, tas atkarīgs no veikala funkcijas. Pēc Liepājas noteikumiem šo projektu nevar saskaņot. Uzskatu, ka nav atrisināta problēma ar piegādes transportu.

Juris Dambis

Labas arhitektūras piedāvājums. Vajadzētu censties panākt, lai tās nebūtu vienkārši autostāvvietas, bet kaut kas vizuāli baudāms. Jābūt kvalitātei.

27.jūnijā saskaņots skiču projekts

Teritorijas un satiksmes organizācijas risinājumi

Piebraukšana gruntsgabalam no Vaiņodes ielas, 20 metru attālumā no Vaiņodes un Klaipēdas ielas krustojuma un iepretim jaunbūvējamo rindu ēku autostāvvietas iebrauktuvei uz Vaiņodes ielas. Teritorija labiekārtota, apzaļumota. Rezerves izbraukšana no zemesgabala paredzēta Z daļā — uz esošā tirgus laukuma. Teritorijā saglabātie lielie koki, tā labiekārtota.

Autostāvvietu skaits pēc LVS 190—7

Paredzēts autostāvvietas izvietot atklāti teritorijā un daļēji zem ēkas, nepieciešamo autostāvvietu skaita aprēķins veikts pieņemot vienu automašīnu uz 10 m2 pārtikas veikala kopējās platības un vienu automašīnu uz 40 m2 citas nozīmes tirdzniecības telpu kopējās platības. Kopējā veikala tirdzniecības TELPU platība ir 3642,3 m2 (459,4 m2 + 3182,9 m2), taču pēc tirdzniecības zāles aprīkojuma izvietošanas LIETDERĪGĀ tirdzniecības platība tiek aprēķināta aptuveni 37% no kopējās TELPAS platības, kas visā veikala ēkā kopā sastāda 1347,7 m2. Autostāvvietu skaits nodrošina vienu automašīnu uz 10 m2 visa veikala LIETDERĪGĀS tirdzniecības platības, kas sastāda 1347,7 m2.

• Pārtikas veikala telpas kopējā platība: 459,4 m2
  Normatīvi nepieciešamais autostāvvietu skaits: viena automašīna uz 30—40 m2, projektā pieņemts — 1 / 5 m2
  Projektā paredzētais autostāvvietu skaits: 46
• Izīrējamo telpu, t.sk. citas nozīmes tirdzniecības telpu kopējā platība: 3182,9 m2
  Normatīvi nepieciešamais autostāvvietu skaits: viena automašīna uz 30—40 m2, projektā pieņemts — 1 / 40 m2
  Projektā paredzētais autostāvvietu skaits: 80
• Platība kopā: 3642,3 m2
  Kopējais autostāvvietu skaits: 136

Galvenie lietotie materiāli un celtniecības paņēmieni

Rast iespēju pielietot tādus celtniecības paņēmienus un būvkonstrukciju risinājumus, kas nodrošinātu kvalitatīvas vides izveidi.
Fasāžu ārējā apdarē sienu stiklotajās daļās — alumīnija profilu fasāžu sistēma ar viena stikla aizpildījumu — reklāmu sienas norobežojošā konstrukcija.
Jumta konstrukcija — siltināta savietotā jumta konstrukcija, ruļļveida jumta segums, aizsargāts ar oļu bērumu 40—50 mm.
Grīdas konstrukcijas — uz dzelzsbetona plātnes ieklāta skaņas un siltuma izolācija, betona masas izlīdzinošā kārta un grīdas segums. Segumi — akmens masas flīzes.
Griesti — ģipškatona piekārtie griesti.
Nesošās sienas un kolonnas — saliekamais/monolītais dzelzsbetons, apdare — apmetums.
Starpsienas — caurumotu ķieģeļu, b=120 mm, apmestas. Sienu fragmentus ap komunikāciju šahtām izbūvēt no caurumotu ķieģeļu mūra.
Kolonnas — špaktelēts, krāsots betons.
Durvis: ārdurvis — alumīnija konstrukcijas durvis ar stikla paketēm, iekšdurvis — pilnkoka.

Teritorijas labiekārtošana

Teritoriju nenorobežot, integrēt ar iebrauktuvēm autostāvvietā. Ēkā paredzēt vietu diennakts apsardzes postenim ar pieeju integrētajam apsardzes signalizācijas, video novērošanas un piekļuves kontroles sistēmas tīklam.

Teritorijas apzaļumošanas / labiekārtošanas projekta sastāvā jāiekļauj:
Kokaugu inventarizācija dabā, inventarizācijas analīze.
Labiekārtojuma un apstādījumu projekts — ģenerālais plāns, labiekārtošanas un apstādījumu plāni.
Piesaistes, celiņu rakstu plāni, raksturīgie griezumi, gaismas ķermeņu, soliņu atlase un izvietojums.

Vides aizsardzības pasākumi

Projekts izstrādāts ievērojot vides aizsardzības un ekoloģiskās prasības.
Teritorija ap ēkām labiekārtota un apzaļumota, paredzēta virsūdeņu savākšana un novadīšana lietus kanalizācijas sistēmā. Ietvēm, brauktuvēm un auto novietnei paredzēts betona vai betona bruģa segums.
Ēkas inženierapgādes sistēmas pievienotas centralizētām inženiersistēmām — esošajam ūdensvadam, kanalizācijas sistēmai, lietus ūdens kanalizācijas sistēmai un citām.
Ēkas izbūvei paredzēts lietot sertificētus, ekoloģiski tīrus būvmateriālus un apdares materiālus.

Vides pieejamība

Projektā noteiktās vides pieejamības prasības:

1. nodrošināt cilvēku ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem, skaņas un vizuālās informācijas izvietojumu
2. ēkas teritorijas labiekārtojumam, piebraucamajiem ceļiem un ietvēm, gājēju celiņiem un gājēju pārejām ir nodrošināta iespēja pārvietoties cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem
3. iekštelpu iekārtojumam, īpaši invalīdiem paredzētajām sanitāri tehniskajām telpām, kā arī gaiteņiem un evakuācijas ceļiem jābūt speciāli apzīmētiem un marķētiem, kas ļautu brīvi uzturēties, orientēties un pārvietoties cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem.