«Nepiespiestā iekļaušanās darba vidē aizslauka satraukumu par pāriešanu no piecu cilvēku biroja uz divpadsmit reižu lielāku,» publikāciju ciklu iesāk Vita Rēdliha. Viņa ar Leonardo da Vinci programmas atbalstu šobrīd vairākus mēnešus dzīvo Frankfurtē, strādājot pie Schneider+Schumacher — birojā, kas plašāk pazīstams kļuva, radot vienu no spilgtākajiem apvienotās Vācijas atjaunotnes simboliem — Info-Box Potsdamas laukumā Berlīnē.

11.martā LNMM izstāžu zālē Arsenāls izstādes Process. Kā rodas laba arhitektūra? laikā notika muzeja izglītības programmas sarīkojums — maketēšanas darbnīca. Biroja NRJA arhitekti kopā ar bērniem un jauniešiem uzbūvēja nākotnes pilsētas modeli.

Arhitekta Jura Mitenberga vadītais arhitektu birojs AB3D guvis godalgotu vietu starptautiskajā arhitektūras konkursā MIPIM Architectural Review nākotnes projektu balvas 2008, ko rīko arhitektūras žurnāls The Architectural Review. Augsto novērtējumu dzīvojamo ēku kategorijā saņēmis latviešu arhitektu projektētais komplekss Čiekurkrasti.

Birojam NRJA jauna tīkla vietne: www.nrja.lv

Iečeko un kopē ko gribi.

No rules just architecture.

Young European Architects

Redaktore: Katharina Feur

Izdevējs: daab, 2006

Iesaka: igauņi & lietuvieši

Aizraujoša apkārt staigāšana. Rīgā arhitektu diena notika dizaina dienu ēnā. Tā ir reize gadā, kad varbūt ir vērts ar tautu parunāt. Arhitekti atkārtoti viens otram uzsmaidīja pirmajā Peča Kuča vakarā. Karnevāls nedēļas garumā. Nākamgad — arhitektu nedēļa?

Kalns reizē ala? Līdz 5.novembrim Londonā pārliecinies par to pats, iekļaujoties trakajās desmit dizaina dienās. Vēl līdz 23.septembrim Kopenhāgenas centrā, Kongens Nytorv skvēra aplī apskatāmi draudzīgā dizaina darbi «ziepju» burbuļos. Pirmais privātais kosmodroms. Jaunā ziemeļmeita starp Ķīnu un Skandināviju.

«Holandē cilvēki piešķir nozīmi darba apstākļu drošībai, arī tādā profesijā kā arhitektūra — līgumam, ienākumiem, darbalaikam, pat brīvajai piektdienai, lai dotu sev iespēju brīvo laiku pavadīt remontējot laivu, būt par dīdžeju, esot kopā ar ģimeni vai ceļojot.» Par darba un sadzīves organizāciju van den Oever, Zaaijer & Partners birojā stāsta Ilze Miķelsone.

Latvijas Architektūra Nr.2(70)/07

Tēma: Liepāja

Viesredaktore: Gunta Šnipke

Numura arhitekti: Andris un Aija Kokini

Apakšvirsraksti: Klondaika. Pelēkais mantojums. Liķiera fabrika

Arhitektūras veicināšanas fonda atbalstītā iespēja Leonardo da Vinci programmas ietvaros stažēties Berlīnē nāca tieši laikā, jo sakrita ar maniem plāniem beidzot pārcelties uz dzīvi šeit. Ievadā savai 3 mēnešu ilgās prakses pieredzei gribu ieskicēt vispārējo darba situāciju Vācijā uz Berlīnes piemēra fona.

10.aprīlī plkst.16.00 birojs Uģis Šēnbergs. Arhitekts ielūdz kolēģus apskatīt jaunākos Centra nams interjerus. Noslēgumā svētku atrakcijas.

2006.gada Venēcijas Zelta lauvas un Stērlinga balvas laureāts saņem arī 2007.gada Prickera prēmiju. Vasarai galerijas Serpentine dārzā jauna tradīcija un cits arhitekts. Arhitektūras gurmānu TOP 10. Dažas minūtes aktuālajā Ņujorkas būvlaukumā. Muzeja pirmais eksponāts — pats muzejs. Ne blogu bez Hadidas!

Takaharu+Yui Tezuka Architecture Catalogue

Takaharu Tezuka, Yui Tezuka

Izdevējs: TOTO Shuppan, 2006

Iesaka: Indra Ķempe

Par pēdējo gadu notikumiem kaimiņvalsts arhitektūrā un pilsētbūvniecībā A4D aptaujā atbild lietuviešu arhitektūras publiciste Vaida Almonaitytė—Navickienė un arhitekti Audrius Ambrasas, Virginijus Gerdvilis, Vaidotas Paliulionis un Linas Tuleikis.

No 20.janvāra līdz 1.martam Berlīnē Aedes galerijā aplūkojama arī Latvijā pazīstamā biroja GRAFT izstāde GRAFTWORLD scenographic architecture, kurā apskatāmi viņu svaigākie projekti Pekinā, Berlīnē un Losandželosā pilsēplānošanas, arhitektūras, interjera un priekšmetu dizaina jomās, tostarp balvotie Hotel Q! Berlīnē, restorāns Fix Belagio Lasvegasā u.c.

Latvijas Architektūra Nr.6(68)/06

Tēma: Jaunie biroji

Viesredaktore: Ieva Zībārte

Numura arhitekti: 8 A.M. Lejnieks AB3D Arteks DEPO GMARP India Ābele Jaunromāns MG arhitekti Krūmiņa Putrāms Modus Mood NRJA Sudraba arhitektūra Vaivade Didrihsons Virtu

No plenēra projektiem visrūpīgākā pilsētbūvnieciskā analīze, kam seko būtiski jaunievedumi, vienlaikus saudzīgi izturoties pret vēsturisko Spīķeru kvartālu ― tās ir Snøhettas priekšlikuma kvalitātes, kas pelnīti tika novērtētas ar galveno balvu.

Vakar, 6.novembra vakarā noslēdzās plenērs par Daugavmalas spīķeru kvartāla attīstību. Piedāvājot pārliecinoši labāko priekšlikumu, tajā uzvarēja norvēģu biroja Snøhetta pārstāvji.

27.oktobrī plkst.17.00 Arhitektūras muzejā atklāj izstādi 20 pirms 40, kurā savu paveikto rāda divdesmit jauni Latvijas arhitekti.

Arhitekts—pilsētplānotājs Uģis Kaugurs nosauc galveno arhitektu par personificētu kontaktpersonu, kam būtu jābūt ieinteresētam diezgan garlaicīgajā, ilgtermiņa pilsētas saprašanas darbā: «Ja nav definētas prioritātes pilsētas attīstībai kopumā, tad nepastāv tāda mana vīzija par pilsētu. Tas ir absolūts untums. Turklāt — traucējošs. Tā štelle ir saprast.»

Atsaucoties A4D komentāros izlasāmiem jautājumiem: kā iet arhitektiem Liepājā un kas viņus sagaida, atgriežoties Liepājā, tos papildinot ar: kāpēc Liepājai arvien nav galvenā arhitekta, A4D piedāvā sarunu sēriju ar kolēģiem, kas dzīvo un strādā Liepājā.

Arhitektes Diānas Zalānes birojs atrodas Kuldīgā, būvobjekti — dažādās Latvijas pilsētās, pašlaik pieci no tiem — Liepājā: «Man patīk projektēt Liepājai, jo tā ir interesanta pilsēta. Turklāt, Liepājas būvvaldē notiek dialogs, ir pretimnākšana. Kopaina nekādā gadījumā nav viena cilvēka viedoklis. Tā obligāti ir arhitektu vai pilsētplānotāju grupa, kam jāspēj redzēt pilsētu nākotnē.»