Teicienu par krīzes laika iespējām interesantā veidā apliecina iepirkšanās centra Olimpia un Rīgas pilsētas arhitekta panāktā vienošanās — uz vairākiem mēnešiem daļa veikaliem neizīrēto platību Ķīpsalā kļūs par savdabīgu arhitektūras un pilsētbūvniecības informācijas centru.
Eiropas Arhitektu padomes (ACE; Architects' Council of Europe) jaunākais ikceturkšņa pētījums par ekonomiskās krīzes ietekmi uz arhitektūras praksi Eiropā liecina, ka publiskais sektors nozari pametis novārtā, liekot arhitektiem pesimistiskāk vērtēt nākotnes izredzes.
Kā tikt pie naudas Venēcijas biennālei?
Ekonomisko apstākļu dēļ ir apdraudēta Latvijas dalība Venēcijas biennāles arhitektūras izstādē. Kā zināms, piedalīšanās nozīmīgajā arhitektūras forumā arvien tika segta no valsts un pašvaldību līdzekļiem, ar kuriem šobrīd ir ļoti knapi.
Kas gaidāms tuvākajā desmitgadē?
Gadumijās ierasts ne tikai pārskatīt pagājušo, bet arī paredzēt nākotni. Pirms pāris dienām savu prognozi nākošajai desmitgadei publicēja ievērojamais lietuviešu izcelsmes amerikāņu arhitektūras vēsturnieks un teorētiķis Kazys Varnelis. Viņa mazliet ironiskie paredzējumi skar plašas jomas, tostarp pareģojot arī interneta kultūras galu. Šeit publicēts tas, kas vairāk attiecas uz pilsētām un arhitektūru.
Tradicionāli A4D gadu noslēdza ar aptauju, kurā uz jautājumiem par ievērojamākajiem notikumiem arhitektūrā un pilsētu attīstībā aizvadītajā gadā atbildēja kolēģi. Šogad aptauja rīkota netika.
Rīga — atpakaļ pie kioskiem un būdiņām
Kamēr šur un tur tiek vēl cilāti projekti stacijas vai centrāltirgus attīstīšanai, kas pat trekno gadu mērogiem liktos pārāk vērienīgi un utopiski, īstā pilsētas attīstība notiek citur — nesen iecerēto viesnīcu, iepirkšanās un biroju centru vietas nu sāk aizņemt kioski un citas pagaidu celtnes, apliecinot vienstāva Rīgas dzīvīgumu un spēku.
JAA — par Latvijas dalību EXPO 2010
Turpinot savu atklāto vēstuļu rakstīšanas politiku, Jauno Arhitektu apvienība šoreiz vēršas pie Ekonomikas un Kultūras ministrijām, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, uzdodot likumsakarīgus jautājums par valsts dalību pasaules izstādē EXPO 2010 Šanhajā, kuras devīze ir Labāka pilsēta, labāka dzīve.
Pārmaiņas?
Tuvojoties Arhitektūras dienai, kuras tēma veltīta ekonomiskajai krīzei, ir vērts pārlapot žurnāla A10 pielikumu. Visi raksti izdevumā saistīti ar šo jautājumu. Horvātu arhitekts Saša Randić lūkojas, kā burbuļa plīšana ietekmējusi arhitektūru un arhitekta pozīciju.
Puspabeigto projektu prieki Dubajā
Lai gan reizē ar citiem plīsis arī Dubajas burbulis, šai pilsētai noteikti piestāv savas dižbūves atklāt kādos smieklīgi zīmīgos datumos, arī tad, ja nav vēl pabeigtas. Pirms pāris nedēļām Dubajā tika atklāta pirmā metro līnija. Piemērojoties šim pašam datumam «vieglo atklāšanu» svinēja arī pasaules augstākā būve — Burj Dubai.
Labie vai sliktie treknie gadi?
Vasaras vidū Neatkarīgajā Rīta Avīzē avīzē žurnāliste Laura Brokāne bija sagatavojusi apjomīgu un nopietnu publikāciju, veltītu arhitektūrai. Nozīmīgu tās daļu veidoja arhitektu viedokļi, atbildot uz jautājumiem par treknajiem jeb karstajiem gadiem un to ietekmi uz arhitektūras nozari Latvijā.
Slēgto skolu arhitektūra
Mācību gada sākums šodien ir atšķirīgs no citiem gadiem. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem līdz šī gada 1.septembrim slēgtas 38 skolas, savukārt 45 citas — reorganizētas un pievienotas lielākām. A4D pievēršas tieši tām, kas šogad paliek tukšas, veltot Zinību dienai slēgto skolu arhitektūras galeriju.
Pilsētvides risinājumi krīzes apstākļos
Rīgas centra skatlogos aizvien izplatītāki kļūst uzraksti «Iznomā». 17.—18.jūnijā Rīgā Britu padomes projekta Radošās pilsētas ietvaros notika situācijas analīzes un ideju radīšanas spēle, kuras mērķis — rast radošus risinājumus Rīgas centra tukšo komercplatību izmantošanai, atgriežot pilsētā sociālo vitalitāti un tautsaimniecisko pievilcību.
Pirms mēneša Tallinā notika divas konferences, kas apliecināja, ka igauņu arhitekti ir spējīgi apjaust un formulēt savas nozares problēmas, uzstādīt mērķus un meklēt ceļus to sasniegšanai. Par abām konferencēm, kā arī Latvijas arhitektūras politikas dokumenta šā brīža statusu — Zanda Redberga.
Tā kā šobrīd Latvijā trūkst pārskata par krīzes ietekmi uz arhitektūras nozari, A4D uzsāk pētījumu un aicina to atbalstīt arhitektu biroju vadītājus. Redakcija lūdz atbildēt uz jautājumiem par ekonomisko apstākļu noteiktajām izmaiņām katrā birojā, kā arī piedāvāt savus priekšlikumus krīzes ietekmes mazināšanai.
Zemo cenu arhitektūra
A4D rīcībā ir nonākusi ievērības cienīga informācija par kādas projektēšanas pakalpojumu iepirkumu procedūras neoficiāliem rezultātiem. Piedāvāto izmaksu atšķirības amplitūda liek aizdomāties par šī brīža situācijas mežonīgumu un tuvākajā nākotnē sagaidāmās konkurences cīņas iespaidu uz projektu risinājumu kvalitāti.
Igauņu arhitekti — ar domām par valsti
To, ka valstiski domā un rīkojas arhitekti ne tikai ASV, bet arī Igaunijā, apliecina konference, kas 27.aprīlī notiks Tallinā, Kumu muzejā. Konferenci Valsts — mūsu mājas rīko Igaunijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Igaunijas Mākslas akadēmiju, Igaunijas Arhitektūras centru un Kultūras ministriju.
Amerikāņu arhitekti — uz pārmaiņu viļņa
Atsaucoties ASV jaunā prezidenta Baraka Obamas uzstādijumiem, arī ASV arhitektus apvienojošā profesionālā organizācija nākusi klajā ar plānu, kas, sniedzot savu ieguldījumu izejai no krīzes, reizē atbalsta arī arhitektu intereses. Kādas idejas ekonomikas atveseļošanai un arhitektu interešu aizstāvībai piedāvās LAS?
Arī 2008.gada beigās, tradicionāli, — nu jau ceturto reizi A4D rīkoja aptauju par ievērojamākajiem notikumiem arhitektūrā un pilsētu attīstībā aizvadītajā gadā. Apkopojot dažādās atbildes, subjektīvos viedokļus, kopsavilkums atklāj visnotaļ objektīvu ainu.
Turpinot tradīciju, otro gadu pēc kārtas uz pašu uzdotajiem jautājumiem par to, kas šogad šķiet svarīgākais arhitektūrā, atbild A4D redkolēģijas dalībnieki: Indra Ķempe, Evelīna Ozola, Andis Sīlis, Ieva Zībārte un Artis Zvirgzdiņš.
2008.gada notikumi — III
A4D arvien svarīgs ir viedoklis, ko pauž cilvēki, kas, nebūdami arhitekti un darbodamies citās nozarēs, interesējas par arhitektūru un pilsētu attīstību. Savas domas atklāj Kristīne Budže, Māris Grosbahs, Ilvars Metnieks un Guntars Ruskuls.














