Kā viņi kļuva par arhitektiem? Kāpēc Pēteris Bajārs nav diplomāts? Ko Arnis Dimiņš domā par arhitektūras medijiem un nepastarpināta informācija par LNB projektu no Gunara Birkerta. Ideju foruma bibliotēka internetā piedāvā noskatīties aktuālas intervijas ar arhitektiem un dizaineriem.
No funkcijas uz metaforu
«Man ir žēl, ka Latvijas arhitektiem tiek maz sabiedrisku celtņu» intervijā Viestartam Gailītim saka Gunars Birkerts, kurš marta beigās viesojās Rīgā, lai piedalītos monogrāfijas Gunnar Birkerts: Metaphoric Modernist atvēršanā.
Krīzes neskartais
Šveiciešu arhitekts Štefans Kamencinds un viņa vadītais birojs Camenzind Evolution plašāku slavu ārpus savas zemes robežām guva ar visiem zināmās kompānijas Google biroja izstrādi Cīrihē, pārvēršot garlaicīgu ofisa vidi par lielu rotaļu laukumu pieaugušajiem bērniem, kuru darba pienākumi ir pavisam nopietni.
Pretošanās caur arhitektūru
«Man arhitektūra ir izziņas veids. Ēkas ir kompleksas sociālekonomiskas realitātes iemiesojums. Par politiku var runāt bezgalīgi, bet ēkās to var redzēt kā faktu.» — intervijā Viestartam Gailītim saka Ārons Betskis, kurš pirms pāris nedēļām viesojās Rīgā.
Atklāt to, kas jau ir
«Celtnes ir pabeigtākais veids, kādā arhitektūra izpaužas, bet tas nozīmē arī to, ka tās ir arhitektūras kapakmeņi. Celtnēs arhitektūru atrast ir grūti» — iepriekšējās Venēcijas biennāles kurators un Sinsinati mākslas muzeja direktors Ārons Betskis intervijā Uldim Tīronam
Pilsēta kā politiska ideja
Oktobra pirmajā pusē Rīgā kopā ar Plimutas Universitātes Arhitektūras skolas studentu grupu viesojās Kšištofs Navrateks (Krzysztof Nawratek). Rīdzinieki viņu pazīst, — vairākus gadus viņš te ir dzīvojis un strādājis, savulaik zināmu ažiotāžu raisīja viņa vadībā izstrādātais alternatīvais pilsētas attīstības plāns. A4D Kšištofu iztaujā par viņa darbu augstskolā, studentu projektu Rīgā, kā arī viņa domas par pilsētu attīstību šodienas pasaulē.
Baltijas galvaspilsētu arhitektu forums
Vēl viens arhitektūras notikums pagājušās nedēļas nogalē bija Rīgas pilsētas arhitekta Jāņa Dripes iniciētais Baltijas galvaspilsētu arhitektu forums, kura dalībnieki diskutēja par arhitektūras politikas pamatnostādnēm un pilsētu stratēģisku rīcību recesijas laikā. Foruma noslēguma sesijā bija iespēja ieskatīties arī A4D.
Šāgada Venēcijas biennāles starptautiskās arhitektūras izstādes galveno skati Arsenālā ievadīja amerikāņu arhitekta Deivida Rokvela vadītās arhitektu grupas instalācija Fragmentu zāle, kam izstādes kurators Ārons Betskis bija iedalījis vienu no galvenajām lomām. Rokvelu intervē Kristīne Budže.
Krīze kā iespēja pilsētai
Rīgai nav nepieciešamas augstceltnes, ir pārliecināts Brandenburgas Tehniskās universitātes profesors arhitekts Jergs Kūns (Jörg J.Kühn), kurš oktobrī kopā ar divdesmit studentiem viesojās te, lai plenērā pētītu Sporta pils kvartālu un izstrādātu priekšlikumus tā ilgtspējīgai attīstībai. Arī viņš atzīst, ka krīze ir laba iespēja izvērtēt pilsētas attīstību un tās mērķus.
Lai gan A4D pamatmērķi atšķiras no LAS aktivitātēm, esam ieinteresēti atbalstīt nesen uzsākto diskusiju par valstī vienīgās profesionālās organizācijas jautājumiem. Tās impulss ir neparasts gadījums — gados jaunu 40 arhitektu iestāšanās LAS biedru rindās mēnesi pirms kongresa. Domu apmaiņas rosināšanai publicējam fragmentu no vairāku stundu garās sarunas ar LAS valdes pārstāvjiem un jauno biedru grupas iniciatoriem.
Arhiblogs 071 — biljoniāde
Kāpēc Tu, jaunais latviešu arhitekt, neesi pasauli pārsteidzošo profesionāļu piecdesmitniekā? Frenka Gērija dārgo komandējumu uz Londonu kompensē Venēcijas Zelta lauva. Viņaprāt, Bilbao efekts ir blēņas! Olimpiskās pilsētvides ekstrēmās pārvērtības. Stārhitekti uzziedina lielpilsētas. Tedzuku mājas harmoniskai ikdienai. Arhitektūra želejā.
Arhitektūra kā ietvars, nevis ikona
Šodien galvenais izaicinājums ir nevis ikonu arhitektūra, bet gan virziens, kas uztver arhitektūru kā mūsu dzīvesveida ietvaru, veido arhitektūru kā telpu, saistību un kontekstu. Tā intervijā Oskaram Redbergam atzīst dāņu biroja VLA vadošais arhitekts Sērens Daugbjergs, kurš šovakar plkst.18.00 ar lekciju uzstājas Arhitektu namā.
Arhitekta Modra Ģelža portrets TV
«Savos darbos es cenšos aprakstīt un atbalstīt arhitektūru, kas ņem vērā visas maņas,» sarunā Viestartam Gailītm uzsver somu arhitekts un teorētiķis Juhani Pallasmā. Intervija pārpublicēta no laikraksta Kultūras Diena.
ASV pieredze Rīgai
Kā A4D iepriekš rakstīja, vairākas Rīgas domes amatpersonas oktobrī devās braucienā pa piecām ASV pilsētām, «lai pārņemtu pieredzi arhitektūras, ostu menedžmenta, tūrisma un kultūras attīstības jomā». Viens no delegācijas dalībniekiem — Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe — labprāt piekrita padalīties ceļojumā gūtajā pieredzē.
Pētera Cumtora drupu māja. Stērlinga balva 2007 Mūsdienu literatūras muzeja ēkai Vācijā. Fosters pārspēj SANAA, Hezerviks — Hadidu. Autoarhitektūra. Dāņu dizains stimulē amerikāņu ātro ēdināšanu, itāļi — bremzē. Modernā arhitektūra uz kartes. Mākslīgo salu arhipelāgs Āfrikā. Tilts — memoriāls.
Arhiblogs 060 — manifestēšanās
Latvija uz vāka. Modē maniifestēties. Slavena lodveida torņa tēstais brālis. Trokšņainākais un sirmākais arhitekts, arhitektes trīsritenis. Papīra tilts. Jauna e—vārdnīca plānotājiem. Visvairāk kopētajai mākslas celtnei — 10. Zvīņaina uzlīmju instalācija pelēkā pagalmā.
Arhiblogs 058 — X projekti
Moderns mājoklis smalkam austrietim un hiperaktīvam ņujorkietim. Boase finiera namiņi Kopenhāgenas attīstības koordinātēs. Izstāžu vasara, arhitektu apsveikumi muzejam, Sidneja, Ščecina, Ventspils, komunisma pops un drive—in nature.
Arhiblogs 055 — arhitekti ir laimīgi
Spāņu triumfs. Skices Serpentine galerijas paviljonam aplidojušas arhitektūras mediju kamolu. Kolhāss — apaļu lodi, Nuvēls — lodveida. Hadida nesnauž. Stadionu būves hierarhiju kontrolē H & M, SANAA rokās daudz vairāk. Zaļās arhitektūras eksāmens Amerikā.
Gada balva 2006 — skatītāju viedokļi III
Noslēdzot ar Gada balvu saistīto ekspresinterviju sēriju, uz A4D jautājumiem atbild arhitekti Anda Ābele, Renārs Putniņš, Andrejs Ģelzis, Jānis Krastiņš, Mārtiņš Jaunromāns, Oskars Redbergs, kā arī skates žūrijas dalībniece Margit Mutso.
Gada balva 2006 — skatītāju viedokļi II
Uz A4D jautājumiem par 2006.gada balvu Latvijas arhitektūrā atbild arhitekti, skates un žūrijas tehniskās komisijas dalībnieki, kā arī balvu ieguvēji: Uģis Šēnbergs, Linda Krūmiņa, Reinis Liepiņš, Uģis Kaugurs, Zaiga Gaile, Mārtiņš Ošāns, Jānis Lejnieks, Aija Kokina, Ieva Skadiņa un Iveta Ansone.
Vai jaunā čehu gaismas pils nenokaitinās latviešus? Iestiklotā mūsdienu māksla ASV mūra pilsētai. Krievijā un Eiropā lielākais investīciju projekts būvniecībā saistīts ar Zahu Hadidu. Arhitektu aktivitātes Nīderlandē — modernās arhitektūras galvaspilsēta, displeju celtne un militārs tējas namiņš. Mīlnieku tilts Portugālē. Paviljonu parks Ķīnā.
«Rīgas simbolam nevajadzētu būt kaut kādam atsevišķam objektam vai elementam, bet kaut kam telpiskam. Tādam, kas ir saistīts ar noteiktu teritoriju, noteiktu dzīvesveidu.» Par jaunām idejām Rīgas pilsētbūvniecībā, par plānoto apbūvi Daugavas abās malās ar Laikmetīgās mākslas centra direktori Solvitu Kresi un arhitektu un filozofu Jāni Taurenu sarunājas Aigars Dāboliņš.
«Es nezinu nevienu pilsētu, kuru varētu saukt par vīrišķīgu. Pilsētas nekad nav vīrieši. Vīrieši pilsētās dzīvo, viņi tās aplenc, viņi tās iekaro, bet pati pilsēta vienmēr ir sieviete,» tā raidījumā Vakara intervija saka pilsētu pētnieks Hartmuts Hoisermans.
