Vakar preses konferencē tika paziņots, ka nacionālā aviokompānija airBaltic, investējot 92 miljonus eiro, cer uzbūvēt jaunu termināli Rīgas lidostā. Saglabājot līdzšinējos pasažieru skaita pieauguma tempus ar esošo ēku pietiek tikai līdz 2011.gadam. Arhitektūra esot pēdējais, par ko šajā projektā domājot airBaltic.

Kamēr no nodokļu maksātāju naudas jāsedz nacionālās aviokompānijas airBaltic daudzmiljonu zaudējumi, tikmēr Rīgas lidosta pirmo reizi iekļuvusi aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) pasaules noslogotāko lidostu TOP100 reitingā.

30.oktobrī ar svinīgu atvadīšanos pēc vairāk nekā 80 vētrainiem darba gadiem Berlīnē tika slēgta leģendārā Tempelhofas lidosta, kuru britu arhitekts Normans Fosters savulaik nodēvējis par «visu lidostu māti». Lidostas vēsturiskā nozīme Berlīnes blokādes laikā piešķīrusi tai būtisku lomu kādreiz sadalītās pilsētas identitātē.

Šodien, 6.oktobrī Rīgas pilsētas arhitekta birojs aicina atzīmēt Starptautisko arhitektūras dienu. Šāgada tēma — Bērns, kļūsti labākas nākotnes arhitekts! Atvērto durvju diena arhitektu birojos Rīgā, izstāžu Dedalo Minosse un Rīga pēc 20 miljoniem atklāšana. Pasākumu cikls no 8.oktobra līdz 15.novembrim: lekcijas, kino, izstādes, darbnīcas un diskusijas arhitektiem, pilsētplānotājiem un citiem vides veidotājiem.

Nav šaubu par to vai Rīgas lidostai ir jāattīstās. Jautājums ir — kā? Kā jāattīsta lidosta, ko un kā jābūvē tajā un tās apkārtnē, lai iedzīvotāju, pilsētas un valsts ieguvumi būtu ievērojami lielāki kā zaudējumi un blakusefekti. Uz šiem jautājumiem atbildes tiks meklētas diskusijas Rīga pēc 20 miljoniem galvenajā pasākumā trešdien, 8.oktobrī, plkst.18.00 Mākslas akadēmijas aulā. Ieskats lekciju tēmās.

Kamēr turpinās «kari» Latvijas un Lietuvas nacionālo aviosabiedrību starpā, bet Rīgas lidostu pamet EasyJet, Germanwings un Austrian Airlines, tikmēr Viļņas lidostā no šodienas var nokļūt arī ar vilcienu.

Aizvakar, 23.septembrī ar simbolisku pamatakmens iemūrēšanas ceremoniju, sākās būvdarbi vienā no lielākajiem investīciju projektiem Latvijā — biznesa parkā Rixport, kas atrodas blakus Rīgas lidostai. Iecerētā kompleksa programma ļauj cerēt, ka tas varētu kļūt par aizsākumu Rīgas lidostas pilsētai.

Iecerētā Rīgas lidostas attīstība notiks arī par mūsu visu naudu un tieši ietekmēs pilsētu, kurā dzīvojam. mT15 rosinājums apspriest būtiskus jautājumus un piedalīties izstādē ir sabiedriska iniciatīva bez politiskas un komerciālas angažētības.

Lidostu attīstībā pasaulē nojaušami divi atšķirīgi virzieni ― vienas orientējas tikai uz pasažieru aizbraukšanu un atbraukšanu, citas ― papildus tam tiecas piedāvāt dažādu izklaidi un citas iespējas. Kuru virzienu izvēlas Rīga?

Kāda būs Rīga tad, kad lidosta apkalpos 20 miljonus pasažieru gadā? Meklēt atbildes uz šo jautājumu aicina  fonds starpdisciplinārai sadarbībai mT15, rosinot piedalīties izstādē un diskusijā par Rīgas lidostas iespējamo attīstību un tās ietekmi uz pilsētu.

Pagājušā nedēļā atklātībai nodoti lidostas Rīga attīstības plāni. Iecerēts, ka 5 gadu laikā, pabeidzot plānotās attīstības kārtas, Rīga kļūs par otru lielāko lidostu reģionā aiz Kopenhāgenas, apsteidzot Helsinku un Gardemoenas (Oslo) lidostu.

Diplomdarbu komisijas negaidīti zemu novērtēts, Jurģa Vizuļa diplomprojekts A4D redakcijas acīs tomēr izcēlās ar savdabīgo risinājumu lidostas paplašinājumam, kurā tīra ģeometrija iet rokrokā ar latvisku romantismu, automašīnas dzīvo parkā un ceļotājiem ir pašiem savs skrejceļš — viesnīca.

Gaisa satiksmes vadības ēkai Liepājā tika meklēts arhitektoniskais tēls, kas nekonkurētu ar esošo un nedefinētu konkrētu risinājumu principus nākotnē iespējamajai jaunajai lidostas ēkai. Apjoms veidots kā ainavas sastāvdaļa ar dispečeru torni kā izteiksmīgu vertikālo dominanti. Apkārtnes augiem apzaļumots jumts maksimāli retušēs jaunbūvi un nepārtrauks perspektīvi ar striktām formām. 3.vieta. Arhitekti: GMARP, 2007

Lidostas Liepāja gaisa satiksmes vadības ēkas apjoms ar stikloto torņa vertikāli kā arkls, uzplēsis velēnu, gatavo ceļu jaunas kvalitātes piedzimšanai. Sienu plakņu apdares faktūras kontrastē ar lēzeno, velēnām apaudzēto jumtu, kas katrā gadalaikā iegūst sezonai raksturīgo nokrāsu. 3.vieta. Arhitekti: Sestais stils, 2007

Drīzāk tehniska rakstura, nekā reprezentācijas ēkas kompozicionālais risinājums paredz divus kontrastējošus apjomus: plašu vienstāva apjomu un vertikālo akcentu — torni. Pārsegums teritorijas labiekārtojumu sapludina ar apkārtējo ainavu. Konkursā par gaisa satiksmes vadības ēkas jaunbūvi lidostā Liepāja augstāko — 2.vietu ieguvis arhitektu birojs Modus—R, 2007

Atklātā metu konkursa Gaisa satiksmes vadības ēkas jaunbūve lidostā Liepāja darbu — projekta skiču — arhitektonisko un konstruktīvo risinājumu kvalitātes vērtējuši 6 nearhitekti no 9 dalībniekiem žūrijas komisijā, turklāt — vien 5 ballu sistēmā. Konkursa rezultāts neveiksmīgs — neviens no 3 metiem nav atzīts par īstenojamu. Visi 3 uz lidostas jumta piedāvā audzēt zāli. Augstāko — 2.vietu ieguvuši Modus—R arhitekti.

VAS Latvijas gaisa satiksme izsludinājusi atklātu arhitektūras metu konkursu Gaisa satiksmes vadības ēkas jaunbūve lidostā Liepāja. 5.septembrī plkst.13.00 tiek organizēta konkursa dalībnieku ekskursija ar iepriekšēju pieteikšanos.

Madrides lidostas jaunais termināls T4 Barajas. Ēka — 2006.gada un vienpadsmitās pēc kārtas Stērlinga balvas ieguvēja. Projekts — Richard Rogers Partnership. Realizācija — 2006. Foto: Indra Ķempe, 2006