Lai arī kolēģiem pilnajā Arhitektu namā ieradās Liepājas Jūrniecības muzeja metu konkursa žūrijas visi ar arhitektūras nozari saistītie pārstāvji — 6 arhitekti un būvinženieris, sanākušo saruna tā arī nemainīja kursu uz daudzpusēji profesionālu ieklausīšanos.

Atklātā metu konkursa Gaisa satiksmes vadības ēkas jaunbūve lidostā Liepāja darbu — projekta skiču — arhitektonisko un konstruktīvo risinājumu kvalitātes vērtējuši 6 nearhitekti no 9 dalībniekiem žūrijas komisijā, turklāt — vien 5 ballu sistēmā. Konkursa rezultāts neveiksmīgs — neviens no 3 metiem nav atzīts par īstenojamu. Visi 3 uz lidostas jumta piedāvā audzēt zāli. Augstāko — 2.vietu ieguvuši Modus—R arhitekti.

Liepājas Būvniecības konsultatīvās padomes 26.oktobra sēde tika sasaukta, lai plašākā lokā precizētu vadlīnijas Liepājas pilsētas vēsturiskā centra daļas plānojuma attīstības koncepcijas darba uzdevumā, sarunu galdā liekot arhitekta un plānotāja Uģa Kaugura veikto pētījumu.

Latvijas Architektūra Nr.2(70)/07

Tēma: Liepāja

Viesredaktore: Gunta Šnipke

Numura arhitekti: Andris un Aija Kokini

Apakšvirsraksti: Klondaika. Pelēkais mantojums. Liķiera fabrika

Vēl pagājušā gada pēdējā darbdienā, 29.decembrī, uz Liepājas Būvniecības konsultatīvās padomes (LBKP) otro sēdi pulcējās kolēģi — gan rīdzinieki, gan liepājnieki, lai izskatītu teju viena un tā paša pasūtītāja 3 apbūves koncepcijas Liepājai.

Reizē ar jauno pilsētas galveno arhitekti Liepāja ieguva uzlabotu Būvvaldes nolikumu un Būvniecības konsultatīvo padomi (BKP). Teju «jaunā formācija» populārajam vidi veidojošo profesionāļu klubam V—10, kas dzima kā neatkarīga viedokļa nesējs vēl padomju laikos, nozīmē: oficiāli piesaistītus kolēģus— rīdziniekus, regulāras darba sēdes un protokolu. Taču arvien diskusijām būs rekomendējoša, ne saistoša daba. 3.novembrī Domes sēžu zālē notika pirmā Liepājas domes BKP sēde.

Arhitekts—pilsētplānotājs Uģis Kaugurs nosauc galveno arhitektu par personificētu kontaktpersonu, kam būtu jābūt ieinteresētam diezgan garlaicīgajā, ilgtermiņa pilsētas saprašanas darbā: «Ja nav definētas prioritātes pilsētas attīstībai kopumā, tad nepastāv tāda mana vīzija par pilsētu. Tas ir absolūts untums. Turklāt — traucējošs. Tā štelle ir saprast.»

Atsaucoties A4D komentāros izlasāmiem jautājumiem: kā iet arhitektiem Liepājā un kas viņus sagaida, atgriežoties Liepājā, tos papildinot ar: kāpēc Liepājai arvien nav galvenā arhitekta, A4D piedāvā sarunu sēriju ar kolēģiem, kas dzīvo un strādā Liepājā.

Arhitektes Diānas Zalānes birojs atrodas Kuldīgā, būvobjekti — dažādās Latvijas pilsētās, pašlaik pieci no tiem — Liepājā: «Man patīk projektēt Liepājai, jo tā ir interesanta pilsēta. Turklāt, Liepājas būvvaldē notiek dialogs, ir pretimnākšana. Kopaina nekādā gadījumā nav viena cilvēka viedoklis. Tā obligāti ir arhitektu vai pilsētplānotāju grupa, kam jāspēj redzēt pilsētu nākotnē.»

Ar vienbalsīgu Liepājas domes lēmumu šodien Liepājas galvenā arhitekta amatā ar 2006.gada 2.oktobri apstiprināta pašvaldības iestādes Liepājas pilsētas Būvvalde, Liepājas Speciālas Ekonomiskās zonas un Karostas arhitekte Iveta Ansone.

Arhitekts Uldis Pīlēns būs viens no tiem Liepājas domes deputātiem, kurš ceturtdien balsos par Karostas un Liepājas SEZ arhitektes Ivetas Ansones apstiprināšanu Liepājas galvenā arhitekta amatā. Reizē viņš neatsakās no arvien apgalvotā, ka: «Iedot redzējumu Liepājai kā jaunai dzīves telpai nākotnē var tikai spēcīgi motivētas, jaunas personības. Ieiet negatavā vidē — tas ir abpusējs izaicinājums. Liepājā ir deficīts pēc tā, kas veicina domāšanu.»

Vecliepājas rajona arhitekte Gunta Šnipke domā, ka šis ir diplomātijas laiks. Liepājas galvenā arhitekta amatam vēlams ir kompromisa cilvēks ar pieredzi arhitektūrā. Lai arī visvairāk gaidīts būtu ideju cilvēks, viņasprāt, sabiedrība — ne iedzīvotāji, ne kolēģi, ne pašvaldības deputāti kā darba devēji — tam vēl nav gatava. «Ne tikai Liepājā pastāv šī problēma. Visā Latvijā!»

Arhitekts Ingurds Lazdiņš uzskata, ka varētu plānot Liepājas pilsēttelpu kā vienu no saviem projektiem. «Tuvākie 10 gadi ir izšķirošākie Liepājai. Var gadīties, ka pilsētai attīstoties ekonomiski, telpiski ieraudzīsim Rīgas modeli — tikai turbo režīmā. Ja Liepāja iegūs savu arhitektu, kurš var par pilsētu pastāvēt, izveido koncepciju un tad sagaida savus lielos investorus, varbūt kas mainītos.»

Arhitekte Liene Griezīte atklāj, ka sarunu posms par atbildīgo darbu Liepājā, pirmkārt, bija laiks, kurā noskaidroties pašai sev. «Kopumā Liepājā pietrūkst eksperimenta meklējuma. Atkārtot Rīgas modeļus būtu vislielākā kļūda. Tā potence būtu — Liepājā var darīt savādāk.»