Ceturtdien, 28.janvārī plkst.16.00 Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē atklāj pilsētai nozīmīgā arhitekta Paula Maksa Berči izstādi Berči laiks Liepājas arhitektūrā.
Decembrī sabiedriskajai apspriešanai nodoti divi detaļplānojumi, kas noteiks iespējamo nākotnes attīstību nozīmīgā Rīgas vietā — iecerētajā jaunajā centrā Torņakalnā, kur jau šobrīd paredzēti pilsētas pašvaldības un Latvijas Universitātes ēku kompleksi.
Maksa Šervinska mantojums un pēctecība
Rītdien, 12.novembrī plkst.17.00 Latvijas Arhitektūras muzejā atklāj izstādi Rīgas 700.jubilejas izstādes arhitektam Maksam Šervinskim — 150. Ekspozīcija būs atvērta līdz 29.janvārim.
Aicina uz Šmēlinga sarunām
Piektdien, 13.novembrī plkst.16.00 — dienu pirms ievērojamā Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga 169.dzimšanas dienas Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā pirmo reizi notiks Šmēlinga sarunas — arhitektūras jomas profesionāļu un interesentu tikšanās, ko iecerēts vērst par tradīciju.
Otrdien, 3.novembrī plkst.14.30 Rīgas Doma pārvalde un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz zinātnisku konferenci, kas veltīta Baltijas mākslas vēstures un kultūras mantojuma aizsardzības pamatlicēja, arhitekta Vilhelma Johana Kārļa Neimaņa 160 gadu jubilejai. Konference notiks muzeja Kolonnu zālē.
Trešdien, 4.novembrī plkst.18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā lekciju cikls Kultūršoks ietvaros notiks mākslas zinātnieces Maijas Rudovskas lekcija Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūru padomju gados un 21. gadsimtā.
Gdaņskas vēsturiskā arhitektūra Liepājā
No 1.—31.oktobrim Liepājas Olimpiskajā centrā apskatāma arhitektūras izstāde Dancigas (Gdaņskas) nami 17.—19.gadsimtos, kura veidota, izmantojot arhitekta Otto Rollenhāgena pētnieciskā materiāla kolekciju.
Rīgas morfoloģija
Rīga ārpus nocietinājumiem / Riga beyond the walls
Pilsētas plānotā izbūve un pārbūve no 17.gadsimta līdz Pirmajam pasaules karam /
The city's planned growth and transformation from 17th century to the First World War
Irēna Bākule, Arnis Siksna
Izdevējs: Neputns, 2009
Ielūdz apskatīt Rūmenes muižu
Zaigas Gailes birojs ielūdz uz atvērto durvju dienu arhitektiem Rūmenes muižā Kandavas novadā ceturtdien, 10.septembrī no plkst.16.00—19.00.
Slēgto skolu arhitektūra
Mācību gada sākums šodien ir atšķirīgs no citiem gadiem. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem līdz šī gada 1.septembrim slēgtas 38 skolas, savukārt 45 citas — reorganizētas un pievienotas lielākām. A4D pievēršas tieši tām, kas šogad paliek tukšas, veltot Zinību dienai slēgto skolu arhitektūras galeriju.
Drēzdene izslēgta no UNESCO saraksta
Tā kā Drēzdene nav atteikusies no plāniem par strīdīgus vērtējumus izsaukušā tilta būvniecību Elbas ielejā, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja pieņēmusi lēmumu to neatgriezeniski izslēgt no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta.
Nodibināta LAS Restaurācijas sekcija
Par spīti diskusijā par Latvijas Arhitektu savienības Gada skati izskanējušajam ierosinājumam izskaust restaurāciju no nomināciju kategoriju uzskaitījuma, nodibināta LAS Restaurācijas sekcija.
22.aprīlī plkst.15.00 RTU Lielajā aulā viesosies režisors un producents Džeimss Venturi, lai stāstītu par topošo filmu Mācoties no Boba un Denīzes, kas veltīta viņa vecākiem — arhitektiem Robertam Venturi un Denīzei Skotai Braunai.
Nesen beidzies darbs pie Latvijas kultūras kanona, un atklātībai nodots saraksts ar 99 vērtībām, kam vajadzētu atspoguļot nācijas sasniegumus. Viena no septiņām kultūras kanona nozarēm bija veltīta arhitektūrai un dizainam. Sarunā par kanona mērķiem un arhitektūras saraksta tapšanu — darba grupas vadītājs, Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe.
Ar kubismu no Parīzes uz Prāgu
No šodienas līdz 27.martam Arhitektu namā Čehijas Republikas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību izrāda izstādi Čehu arhitektūras kubisms.
Vecrīgas kaimiņi apvienojas biedrībā
23.februārī Vecrīgas iedzīvotāji un uzņēmēji nodibināja sabiedrisku organizāciju Vecrīgas biedrība. Tās mērķis esot apvienot aktīvus un atbildīgus Vecrīgas iedzīvotājus, uzņēmējus, kultūras iestāžu vadītājus un Vecrīgas patriotus, bet viena no galvenajām tēmām — cīņa par tiesībām uz piekļuvi mājoklim ar automašīnu.
Intriģējošie Rīgas tuvplāni
Rīga tuvplānā
Fotogrāfs un sastādītājs: Romvalds Salcevičs
Ievads: Anita Antenišķe
Teksti: Ieva Salceviča, Līva Garkāje
Izdevējs: Fosal, 2008
Uz pilnīga korķa sliekšņa
«Motorizēta iebraukšana Vecrīgā nav konstitucionālas tiesības, bet gan tikai privilēģija, kuru var piešķirt speciālos gadījumos. Galvenajai prioritātei Vecrīgā ir jābūt cilvēcīgai videi — funkcionāli un vizuāli,» par iebraukšanu vecpilsētā vēl pirms jaunās kārtības ieviešanas rakstīja Sigurds Grava.
A4D saņēmis vēstuli no Rīgas Pils atjaunošanas padomes, kas, reaģējot uz SIA Virtu pretenziju pret Rīgas Pils priekšpils projekta konkursu, kā arī uz informāciju par dažu citu arhitektu neapmierinātību ar konkursu, šo jautājumu plaši izsprieda savā sēdē. Padome arī lēmusi, ka diskusiju rezultātu būtu lietderīgi apkopot kā paziņojumu un publicēt A4D, lai veicinātu ar Rīgas pils atjaunošanu saistīto procesu pārskatāmību.
6.decembrī Ventspils devīto reizi pēc kārtas, pirmoreiz izskatot divu gadu pārmaiņas pilsētvidē, neierastā gadalaikā un apvienoti ar arhitektu ziemas ballīti aizvadījusi ikgadējo Arhitektūras dienu. Atjaunotās Amatu mājas iejūtība pārspējusi gan Ventspils pilsētas slimnīcai piebūvēto pašapziņu, gan prāmju termināļa komplekso godkāri. Zoss 2008 — Rihards Rozīte.
Kanona primārie patērētāji — mēs paši
«Ieguvums īsti nemaz nav meklējams kultūras kanona produktā — sarakstā —, bet procesā, diskusijā par vērtībām, kas galu galā skar mūsu identitāti. Katrs sarakstā nosauktais objekts ir vārti uz šo procesu,» komentē viena no Latvijas Kultūras kanona ekspertēm nozarē Arhitektūra un dizains — Ilze Martinsone.
Latvijas arhitektūras un dizaina kanons
Noslēdzies Latvijas kultūras kanona izstrādes otrais posms. Sabiedrības diskusijai eksperti piedāvā sarakstu ar 31 kultūras vērtību arhitektūrā un dizainā, starp kurām līdz 2009.gada janvāra beigām jāizvēlas izcilākie Latviju raksturojoši 12 arhitektūras darbi, ar kuriem lepojamies.
Ko par mums vēsta kanons?
Kad vasarā pirmo reizi dzirdēju par kultūras kanona ideju, tobrīd piedāvātajā arhitektūras un dizaina sadaļā bija 53 kandidāti (šobrīd palicis tikai 31). Neskatoties uz to, ka šobrīd pieejama plašāka un skaidrāka informācija par šo iniciatīvu, tās mērķiem, kā arī kanonizēšanai piedāvāto darinājumu sarakstu, mana attieksme pret to arvien ir pretrunīga, kas arī ir par iemeslu šim tekstam.














