Nesen beidzies darbs pie Latvijas kultūras kanona, un atklātībai nodots saraksts ar 99 vērtībām, kam vajadzētu atspoguļot nācijas sasniegumus. Viena no septiņām kultūras kanona nozarēm bija veltīta arhitektūrai un dizainam. Sarunā par kanona mērķiem un arhitektūras saraksta tapšanu — darba grupas vadītājs, Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe.

No šodienas līdz 27.martam Arhitektu namā Čehijas Republikas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību izrāda izstādi Čehu arhitektūras kubisms.

23.februārī Vecrīgas iedzīvotāji un uzņēmēji nodibināja sabiedrisku organizāciju Vecrīgas biedrība. Tās mērķis esot apvienot aktīvus un atbildīgus Vecrīgas iedzīvotājus, uzņēmējus, kultūras iestāžu vadītājus un Vecrīgas patriotus, bet viena no galvenajām tēmām — cīņa par tiesībām uz piekļuvi mājoklim ar automašīnu.

Rīga tuvplānā
Fotogrāfs un sastādītājs: Romvalds Salcevičs
Ievads: Anita Antenišķe
Teksti: Ieva Salceviča, Līva Garkāje
Izdevējs: Fosal, 2008

«Motorizēta iebraukšana Vecrīgā nav konstitucionālas tiesības, bet gan tikai privilēģija, kuru var piešķirt speciālos gadījumos. Galvenajai prioritātei Vecrīgā ir jābūt cilvēcīgai videi — funkcionāli un vizuāli,» par iebraukšanu vecpilsētā vēl pirms jaunās kārtības ieviešanas rakstīja Sigurds Grava.

A4D saņēmis vēstuli no Rīgas Pils atjaunošanas padomes, kas, reaģējot uz SIA Virtu pretenziju pret Rīgas Pils priekšpils projekta konkursu, kā arī uz informāciju par dažu citu arhitektu neapmierinātību ar konkursu, šo jautājumu plaši izsprieda savā sēdē. Padome arī lēmusi, ka diskusiju rezultātu būtu lietderīgi apkopot kā paziņojumu un publicēt A4D, lai veicinātu ar Rīgas pils atjaunošanu saistīto procesu pārskatāmību.

6.decembrī Ventspils devīto reizi pēc kārtas, pirmoreiz izskatot divu gadu pārmaiņas pilsētvidē, neierastā gadalaikā un apvienoti ar arhitektu ziemas ballīti aizvadījusi ikgadējo Arhitektūras dienu. Atjaunotās Amatu mājas iejūtība pārspējusi gan Ventspils pilsētas slimnīcai piebūvēto pašapziņu, gan prāmju termināļa komplekso godkāri. Zoss 2008 — Rihards Rozīte.

«Ieguvums īsti nemaz nav meklējams kultūras kanona produktā — sarakstā —, bet procesā, diskusijā par vērtībām, kas galu galā skar mūsu identitāti. Katrs sarakstā nosauktais objekts ir vārti uz šo procesu,» komentē viena no Latvijas Kultūras kanona ekspertēm nozarē Arhitektūra un dizains — Ilze Martinsone.

Noslēdzies Latvijas kultūras kanona izstrādes otrais posms. Sabiedrības diskusijai eksperti piedāvā sarakstu ar 31 kultūras vērtību arhitektūrā un dizainā, starp kurām līdz 2009.gada janvāra beigām jāizvēlas izcilākie Latviju raksturojoši 12 arhitektūras darbi, ar kuriem lepojamies.

Kad vasarā pirmo reizi dzirdēju par kultūras kanona ideju, tobrīd piedāvātajā arhitektūras un dizaina sadaļā bija 53 kandidāti (šobrīd palicis tikai 31). Neskatoties uz to, ka šobrīd pieejama plašāka un skaidrāka informācija par šo iniciatīvu, tās mērķiem, kā arī kanonizēšanai piedāvāto darinājumu sarakstu, mana attieksme pret to arvien ir pretrunīga, kas arī ir par iemeslu šim tekstam.

Tā bija satraucoša līksmība, kas pašam negaidīti bija pārņēmusi manu prātu, kad, labu brīdi ejot gar augstu sētu, tai beidzoties, pavērās sen gaidītais skats. Te tas bija, pilnīgi ģeniāls. Pārsimts metru attālumā, pakalna galā, saulainā un vēsā novembra vidus rītā, pusdesmitos.

30.oktobrī ar svinīgu atvadīšanos pēc vairāk nekā 80 vētrainiem darba gadiem Berlīnē tika slēgta leģendārā Tempelhofas lidosta, kuru britu arhitekts Normans Fosters savulaik nodēvējis par «visu lidostu māti». Lidostas vēsturiskā nozīme Berlīnes blokādes laikā piešķīrusi tai būtisku lomu kādreiz sadalītās pilsētas identitātē.

Pirmdien, 13.oktobrī no plkst.9.30—15.30 Arhitektu namā Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte rīko starptautisko zinātnisko konferenci Telpa un laiks. Tradīcijas un transformācija.

Vienu pilnu darba dienu — 16.jūniju — Liepājas būvvaldes speciālisti pavadīja, strādājot plenērā Jūrmalas parka dienvidu daļas un Piejūras slimnīcas teritorijas perspektīvā attīstība, kura rezultāti turpmāk ļaus argumentēti atbildēt apmeklētājiem par aplūkotās zonas iespējamo nākotni. Turklāt tas bija audzinošs profesionālās kvalifikācijas kurss.

Vai var arhitektūru izmantot kā palīdzīgu materiālu, lai sakārtotu domāšanu? Vai kino Rīga piebūves nojaukšanas jautājums nelīdzinās precei? Tikai pēc kino Rīga attīstības scenārija publiskas atrādīšanas būtu korekti jautāt — demolēt vai atstāt. Ēka nav degradējošais elements, bet gan aizspriedumi un nekritiski akceptēti pieņēmumi.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas sesijā Kvebekā organizācija vērsusi Latvijas un Rīgas uzmanību Daugavas Kreisā krasta koncepcijai un plānoto jaunbūvju atbilstībai Rīgas vēsturiskajam centram.

Vakar paziņoti socioloģiskās aptaujas rezultāti, kas liecina, ka gandrīz puse rīdzinieku ir par kādreizējā kinoteātra Spartaks ēkas nojaukšanu. Viņiem noteikti pievienotos lielākā daļa Domes deputātu. Savukārt publiski izteikumi liecina, ka atsevišķi arhitekti aicina Martas Staņas projektēto ēku saglabāt. Tomēr plašākas diskusijas arhitektu vidū par šīs vietas likteni nav bijis.

Arhitektūras un pilsētplānošanas maģistra programmu studenti aicināti piedalīties modernās kustības arhitektūras pieminekļu radošajā darbnīcā, kas no 13.—20.septembrim tiks rīkota DOCOMOMO desmitgadei veltītās konferences ietvaros Roterdamā.