Piektdien Rīgas svētku ietvaros Grīzinņkalnā atklāja mākslinieka Ģirta Burvja veidotu skulptūru Rīdzinieki, kas veltīta Augusta Deglava 150 gadu jubilejai un viņa romānam Rīga. Kā viens no skulptūras personāžiem attēlots arī pirmais latviešu profesionālais arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis.

Turpinot Brīvības alejas tēmu, filosofs Jānis Taurens, aplūkojot arhitektūru kā valodu — domāšanas un saprašanas veidu, pieskaras tam, kāda šī vieta varētu būt, ja to kā konceptuālu projektu veidotu idealizēts arhitekts, atsaucoties uz pretrunīgajiem kontekstiem un nozīmēm, artikulējot atšķirīgo grupu intereses.

Dr.sc.inf. Sergeja Kruka monogrāfija Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945–2010 ir interdisciplinārs pētījums par pieminekļu izmantošanu politikā no 1945. līdz 2010. gadam, par pamatu ņemot Latvijas praksi.

Idejiski līdzīgs Sampling priekšlikumam ir arī Borisa Krutika darbs, kas gan iespējamās aktivitātes Brīvības alejā nosaka iepriekš un programmē, izvietojot dažādas āra mēbeļu grupas. Konkursā projekts novērtēts ar dalītu trešo vietu.

Interesantākais priekšlikums Brīvības alejai, kura autori ir Sampling, konkursā ieguva vienu no trim trešajām vietām. Atšķirībā no vairuma pārējo projektu, šis darbs brīvības un Eiropas ideju interpretē, piedāvājot telpu cilvēkiem, nevis monumentu.

Vēl līdz 21. aprīlim Arhitektu namā ir aplūkojami Brīvības alejas otrā konkursa darbi. Vai konkurss šoreiz ir devis projektu, kura īstenošanai būtu vērts tērēt naudu, lai pārveidotu nozīmīgu pilsētas vietu?

Uz dažām nedēļām Esplanādē iekārtojies atrakciju parks, kas pirms pāris dienām raisīja svētulīga sašutuma pilnus izteikumus no kultūras ministres un viņas partijas biedru puses.

Šodien ir Lietuvas neatkarības diena un, sekojot tradīcijai, A4D pievēršas kaimiņvalsts arhitektūrai. Aizvadītā gada beigās Viļņā noslēdzās konkurss Lukišķu laukumam. 35 projektu konkurencē par labāko tika atzīta Rolanda Paleka arhitektu biroja piedāvājums.

Valsts svētku nedēļā Arhitektu savienība pēc Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā iniciatīvas izsludina konkursu Brīvības alejai — zaļajai joslai no Raiņa bulvāra līdz viesnīcai Latvija. Konkursa mērķis ir rast praktiskus risinājumus pilsēttelpas daļai, piešķirot  gatvei gan vēsturiski filozofisku, gan mūsdienu tehnoloģijās un estētikā balstītu vides mākslas dimensiju.

Šodien ir Igaunijas Neatkarības diena, tradicionāli rosinot A4D pievērsties ziemeļu kaimiņvalsts arhitektūrai. Pagājušajā vasarā Tallinā tika pabeigta Brīvības laukuma (Vabaduse väljak) pārbūve, kas īstenoja pirms 12 gadiem konkursā uzvarējušo projektu. Par laukuma tapšanu, par tā lomu mūsdienu pilsētā  — autori Andres Alver, Veljo Kaasik, Tiit Trummal.

24.februāris ir Igaunijas Neatkarības diena. Kā ik gadu šai laikā, šonedēļ A4D pievēršas igauņu arhitektūrai. Apkopojot aktuālo Igaunijas arhitektūrā, jāatzīmē divi Tallinas notikumi, kuru rezultātus būs iespējams novērtēt tikai nākotnē — Brīvības laukuma renovācija un konkurss pilsētas administrācijas ēkai.

Noslēdzot Lietuvas nedēļu A4D ietvaros, apkopojošs pārskats par aktuālāko kaimiņvalsts arhitektūras procesā — labākajām jaunajām ēkām, Lietuvas Arhitektu savienības jauno mājas lapu, «valsts galvenā laukuma» konkursu un Lietuvas arhitektūras mantojuma ekspertu pasniegto Bietes balvas līdzinieci.

«Okupācijas muzejs ir iedarbīgs fons un tā priekšlaukums lieliska skatuve dinamiskajām, mainīgām un optimistiskajām pilsētnieku aktivitātēm. Muzeja ansamblim ir jābūt aktivitāšu ģenerētājam Vecrīgā» — savas domas par Strēlnieku lauku un tā iespējamo un vēlamo attīstību pauž arhitekts Oskars Redbergs.

Necerēti lielā atsaucība okupācijas memoriāla konkursam rosināja aptaujāt arī citu arhitektu viedokli par abiem konkursiem, memoriāla priekšlikumiem un Strēlnieku laukuma nākotni. Savas domas A4D izsaka arhitekti Ausma Skujiņa, Edgars Treimanis un Jānis Dripe. Abi pēdējie bija arī memoriāla konkursa žūrijā.

Turpinot Strēlnieku laukuma attīstības tēmu, A4D apkopojis speciālistu viedokļus par padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla konkursu un tajā iesniegtajiem darbiem. Savu vērtējumu izsaka Ruta Čaupova, Māra Lāce, Laima Slava un Reinis Liepiņš, viņu domas bija publicētas laikrakstā Diena.

Šodien nosaukti padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla metu konkursa laureāti. Par labāko darbu žūrija atzinusi projektu ar devīzi Vēstures taktīla, kura autori ir arhitekte Ilze Miķelsone, sonologs Voldemārs Johansons un tēlnieks Kristaps Ģelzis, viņi ieguva 10 000 latu prēmiju.

Pagājušās nedēļas beigās Rīgas dome paziņoja Strēlnieku laukuma plānojuma ideju konkursa uzvarētājus. Paralēli, bet neatkarīgi no tā notika cits konkurss ― padomju okupācijas memoriāla idejai šai pašā vietā, kura rezultātus paziņo šodien. Kura konkursa idejas ir svarīgākas?

Kultūras ministrijas izsludinātajam starptautiskajam konkursam par padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu Strēlnieku laukumā iesniegti 50 meti. Uzvarētāja nosaukšana un preses konference paredzēta 10.decembrī, kad žūrija būs iepazinusies ar visiem darbiem un apkopojusi rezultātus, savukārt no 3.—16.decembrim konkursā iesniegtos darbus varēs aplūkot izstādē Dailes teātrī.

Starptautisks metu konkurss par memoriālu padomju okupācijas upuriem Strēlnieku laukumā tiks izsludināts nevis 14. maijā, kā bija plānots iepriekš, bet gan 14. jūnijā.