Eiropas Arhitektu padomes (ACE; Architects' Council of Europe) jaunākais ikceturkšņa pētījums par ekonomiskās krīzes ietekmi uz arhitektūras praksi Eiropā liecina, ka publiskais sektors nozari pametis novārtā, liekot arhitektiem pesimistiskāk vērtēt nākotnes izredzes.
Vakar Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata konferencē Kopenhāgenā tika publiskots pētījums par Eiropas pilsētu «zaļajiem rādītājiem», ko pēc Siemens pasūtījuma veicis zinātniskās pētniecības institūts Economist Intelligence Unit. Saraksta 30 valstu vidū pēc dažādiem vides kvalitātes rādītājiem Rīga ieņem 15. vietu un 2. vietu tieši Austrumeiropas pilsētu vidū.
Kompānija PricewaterhouseCoopers izveidojusi provizorisko sarakstu ar nākotnes ekonomiski spēcīgākajām un straujāk augošajām pilsētām. Pētījums rāda lielāko pilsētu iekšzemes kopprodukta apjomus 2008.gadā un to pieauguma prognozes uz 2025.gadu.
Arhitektūras veicināšanas fonds aicina pieteikt darbus projektam par Jūrmalas un jūras piekrastes arhitektūru Latvijā. Aicinājuma mērķis ir apzināt piekrastes arhitektūru, lai izvēlētos darbus topošajai grāmatai.
Eiropas pilsētas tūristu vērtējumā
Parīze ir vispārvērtētākā, bet Londona — visnetīrākā starp Eiropas lielpilsētām, tā vēsta viens no pasaules lielākajiem ceļotāju portāliem TripAdvisor, kas publiskojis savu ikgadējo pārskatu par Eiropas pilsētām tūristu vērtējumā. Aptaujā, kurā piedalījušies turpat 2400 balsotāju, tika noteiktas labākās un sliktākās pilsētas dažādās jomās.
Tā kā šobrīd Latvijā trūkst pārskata par krīzes ietekmi uz arhitektūras nozari, A4D uzsāk pētījumu un aicina to atbalstīt arhitektu biroju vadītājus. Redakcija lūdz atbildēt uz jautājumiem par ekonomisko apstākļu noteiktajām izmaiņām katrā birojā, kā arī piedāvāt savus priekšlikumus krīzes ietekmes mazināšanai.
Kūstot nekustamā īpašuma cenām Eiropā, Vācija atklājas kā investīcijām drošākā vieta. PricewaterhouseCoopers un Urban Land Institute reitinga pirmajā desmitniekā ir četras Vācijas pilsētas ar Minheni galvgalī.
Kas liek pilsētām augt?
Finansējuma samazināšana zinātnei un izglītībai apdraud pilsētas, reģiona un valsts ekonomiskās attīstības potenciālu — šādu atziņu vēlreiz atgādina pētījums Radītspējas nākotnes izredzes — pilsētu attīstības potenciāls Baltijas jūras reģionā. Ar pētījuma rezultātiem 29.janvārī plkst.18.00 Arhitektu namā iepazīstinās tā autores — doktores Astrīda Kēnenena un Silvija Štillere.
Latvijas sabiedrībai svarīgākie dzīves telpu veidojošie faktori ir funkcionalitāte, sakārtotība un svaigs gaiss, ainava un nepiesārņota vide, kultūras mantojuma saglabāšana. Sabiedrībai ārvalstīs svarīga liekas ikdienas drošība, spēja brīvi eksistēt, komunicēt un izteikt savas domas, miers un līdzsvars, publiskā telpa un māksla tajā. Pētījuma rezultātus apraksta Zane Karpova.
10.oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks nacionālais forums Atspēriens. Latvija 2030, kurā piedalīties un sniegt savu ieguldījumu diskusijā par Latvijas ilgtermiņa attīstības mērķiem un iespējām aicināts ikviens interesents. Viena no pasākuma sadaļām veltīta tieši valsts telpiskajai attīstībai nākotnē.
Rīga kā tūrisma metropole
Starp Baltijas un Ziemeļvalstu pilsētām tūristu vērtējumā Rīga tiek atzīta kā kultūrvēsturiska pilsēta, bet modernākās ir Helsinki, Kopenhāgena un Malme. Savukārt Tallina atzīta par romantiskāko.
Māja vai mājas?
Cik ļoti mājas jēdziena uztveri nosaka etnokultūras un valodas radītie stereotipi? Uz šo jautājumu tiekušies atbildēt kādas krievu antropoloģes M.Zavjalova un S.Rižakova pētījumā Latvijas un Lietuvas pamatiedzīvotāju un krievvalodīgo iedzīvotāju stereotipiskie priekšstati par māju.
«Neuzskatu, ka Rīga nodrošina manus primāros kvalitatīvu dzīves telpu veidojošos faktorus, bet tomēr man patīk šī pilsēta» — tā ir tikai viena no atbildēm uz jautājumiem aptaujai, ko doktorantūras studiju ietvaros veica Zane Karpova. Pirms pāris nedēļām A4D publicēja viņas aicinājumu kolēģiem atbildēt uz šiem jautājumiem.
Cīrihe saglabājusi pagājušā gada vērtējumu kā dzīvošanai vispiemērotākā pasaules pilsēta, liecina Mercer šī gada pilsētu dzīves kvalitātes reitings. Rīga savu vērtējumu uzlabojusi, ierindojoties 89.vietā.
Kāda ir dzīves telpas kvalitāte Latvijā?
Izmantojot A4D kā mēdiju, kas aptver samērā plašu arhitektu auditoriju, pie kolēģiem vēršas Zane Karpova. Doktorantūras studiju ietvaros viņa veic pētījumu par dzīves telpas kvalitāti Latvijā, tāpēc, cerot uz kolēģu atsaucību, aicina atbildēt uz jautājumiem par šo tēmu.
Pa Pārdaugavu — kājām
Ja Pārdaugavā tiks realizēti visi plānotie apbūves priekšlikumi, tad ap 2012.gadu šajā teritorijā rīta un vakara sastrēgumstundās ātrāk būs pārvietoties ar kājām, nevis ar automašīnām, liecina Sigurda Gravas vadībā izstrādātais pētījums.
Kā pareizi jautāt rīdziniekiem?
Mēģinājums jautāt pilsētnieku viedokli var sekmēt sabiedrības iesaisti pilsētas telpas plānošanā, taču cilvēkiem būtu jāredz arī aptaujas rezultātu turpinājums dzīvē — LSDSP rīkoto rīdzinieku anketēšanu vērtē pilsētsociologs Viesturs Celmiņš.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija maijā un jūnijā veikšot Rīgas iedzīvotāju anketēšanu, lai noskaidrotu pilsētnieku viedokli par būtiskiem Rīgas nākotnes attīstības jautājumiem.
Laba arhitektūra rodas tur, kur pēc tās ir pieprasījums. Kā liecina daudzu Eiropas pilsētu un valstu piemēri, sabiedrības pieprasījumu rada izpratne par to, kas ir kvalitatīva arhitektūra un vide. Savukārt izpratne attīstās, sabiedrībai diskutējot.
Šķiet, ikvienam ir viedoklis par to vai ēka ir izdevusies vai nav. Kādi ir labas arhitektūras kritēriji? Arhitektu biroja Sarma & Norde rīkotais pētījums ļauj izprast, ko par labas arhitektūras kritērijiem uzskata plašāka sabiedrība.
Uz jautājumu Kas ir laba arhitektūra? atbild Jānis Lejnieks, Juris Plēsums, Juris Poga, Renārs Putniņš, Miķelis Putrāms, Pēteris Ratas, Oskars Redbergs un Ivo Šteimanis.
Uz jautājumu Kas ir laba arhitektūra? atbild Pēteris Blūms, Uģis Bratuškins, Ventis Didrihsons, Miks Kārkliņš, Uģis Kaugurs, Eduards Kļaviņš, Jānis Krastiņš un Ingurds Lazdiņš.
