Pagājušajā nedēļā, suminot Europan 10 konkursa Rīgas uzvarētājus, tika atklāta arī projektu izstāde Arhitektu namā. A4D publicē četrus labākos darbus, kas rāda atškirīgus Rumbulas iespējamās nākotnes redzējumus. Balso par labāko.

Veicināšanas diplomu saņēma arī projekts over the rainbow, kura autori ilgtspējīgu attīstības ideālus piedāvā sasniegt, cenšoties vienveidību apbūvē un izmantošanā aizstāt ar daudzveidību, tiecoties blīvu apbūvi apvienot ar dabas ainavu un lauksaimniecības platībām, teritorijas plānojumam atgādinot svītrkoda līnijas, kas iezīmētas perpendikulāri upei un Maskavas ielai.

Veicināšanas diplomu saņēma projekts  Ctrl+Alt+Canc, kura galvenā ideja ir daudzfunkcionāla platforma ar vairākiem torņiem, kas novietota perpendikulāri galvenajām artērijām — upei un Maskavas ielai, koncentrējot sevī gan dzīvojamās ēkas, gan galvenās publiskās funkcijas, pārējo teritoriju atstājot nosacīti brīvāku un zaļāku.

Ceturtdien, 4.martā plkst.17.00, Arhitektu namā LAS rīkotajā diskusiju sērijā, kas veltītas Rīgas attīstības plānam, iecerēta saruna par Rīgas transporta sistēmu.

Dalīto otro vietu ieguva arī iepriekšējā Rīgas Europan konkursa uzvarētāji Iotti + Pavarani Architetti. Viņu projekts Rumbulai piedāvā attīstīties kā zaļam mazstāvu rajonam, nosakot tikai pamatprincipus —  funkcionāli jauktu apbūvi, kas izvietojas regulāra plānojuma salās, sīkākā līmenī paredzot lielu attīstības izpausmju brīvību.

Tiecoties vienlīdz ievērtēt individuālos, sociālos un ekoloģiskos faktorus, dalīto otro vietu ieguvušā projekta autori jaunajam dzīvojamajam rajona plānojumam piedāvā neregulāru tīklojuma matricu. To aizpildot struktūra līdzinās šūnām vai sūklim — ēkas ap zaļiem pagalmiem, kopā veidojot vienotu rajonu.

Labāko diplomdarbu publikācijas A4D noslēdz Aleksanda Feļtina pētījums un piedāvājums Rīgas Ziemeļu koridora ainavas telpiskā attīstība. Analizējot vietu un atklājot tās potenciālu, aplūkojot dažādus  scenārijus, autors piedāvā jaunus plānošanas rīkus, kas ļauj attīstību modelēt kompleksāk, salīdzinot ar tradicionālajām plānošanas metodēm.

Bulduru Dārzkopības vidusskolā 26.februārī vietējo iedzīvotāju iniciatīvas rezultātā tiek rīkota konference Vai saredzam un izmantojam Jūrmalas iespējas?, kuras mērķis ir izskaust Jūrmalas kā «Rīgas guļamvagona» tēlu, iepazīstināt ar pilsētas radošo un intelektuālo potenciālu un rosināt vietējās sabiedrības līdzdalību ar pilsētas attīstību saistītu stratēģisku lēmumu pieņemšanā.

26. janvārī plkst. 17.00 Arhitektu namā tiks atklāta Latvijas pilsētplānotāju pirmā izstāde Sējums nr.2. Grafiskā daļa, kas veltīta attīstības projekcijai telpā un tās grafiskajai valodai. Izstādes mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrību ar teritorijas attīstības plānošanu kā radošu procesu. Izstāde skatāma līdz 12.februārim.

Otrajā Arhitektu savienības rīkotajā diskusijā par Rīgas attīstības plānu 10.decembrī tika runāts par pilsētas attīstības stratēģiju un struktūrplānu. Gan pasākuma apmeklējums, gan norise rāda, ka šādām diskusijām nāktos izvirzīt saprotamu mērķi un uzstādījumu.

11.novembrī notika pirmā Arhitektu savienības rīkotā diskusija, veltīta Rīgas attīstības plānam. Kaut visdrīzāk šādām sarunām vajadzēja notikt pirms trim gadiem, plāna tapšanas laikā, savs labums no diskusijas noteikti ir arī tagad.

Latvijas Arhitektu savienība aicina uz sarunu par Rīgas attīstības plāna stratēģiskajām pamatnostādnēm ceturtdien, 10.decembrī plkst.16.00 Arhitektu namā. Šī ir jau otrā Rīgas attīstības plānam veltītā saruna diskusiju sērijā, kas tika aizsākta 11.novembrī.

Decembrī sabiedriskajai apspriešanai nodoti divi detaļplānojumi, kas noteiks iespējamo nākotnes attīstību nozīmīgā Rīgas vietā — iecerētajā jaunajā centrā Torņakalnā, kur jau šobrīd paredzēti pilsētas pašvaldības un Latvijas Universitātes ēku kompleksi.

Piektdien, 20.novembrī plkst.10.00 Rātsnama 511.telpā iecerēta arhitektu un pilsētplānotāju profesionālā diskusija par Strēlnieku laukuma detaļplānojumā piedāvātiem risinājumiem.

Pirmdien, 23.novembrī no plkst.15.00—19.00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē notiks pilsētplānošanai un izglītībai veltīts simpozijs Planning and Education. Urban Development and Planning Theory — Challenges for Education and Professional Development.

Latvijas Arhitektu savienība uzskata, ka ir nepieciešama izvērsta domu apmaiņa par Rīgas attīstības plāna darbības un iespējamās uzlabošanas aspektiem, tādēļ rīko diskusiju sēriju. Pirmā diskusija — 11.novembrī plkst.15.00 Arhitektu namā.

Oktobra pirmajā pusē Rīgā kopā ar Plimutas Universitātes Arhitektūras skolas studentu grupu viesojās Kšištofs Navrateks (Krzysztof Nawratek). Rīdzinieki viņu pazīst, — vairākus gadus viņš te ir dzīvojis un strādājis, savulaik zināmu ažiotāžu raisīja viņa vadībā izstrādātais alternatīvais pilsētas attīstības plāns. A4D Kšištofu iztaujā par viņa darbu augstskolā, studentu projektu Rīgā, kā arī viņa domas par pilsētu attīstību šodienas pasaulē.

Reaģējot uz pēdējo laiku notikumiem — Rīgas vadības attieksmi, kas izpaudusies voluntāri virzot atsevišķus visai pilsētai būtiskus projektus nozīmīgās vietās, Jauno Arhitektu apvienība nosūtījusi atklātu vēstuli Rīgas domei, Pilsētas attīstības departamentam un Kultūras ministrijai, paužot savu nostāju pilsētas attīstības politikas jautājumos.

Turpat trīs mēnešu garumā, vēl līdz 2010.gada 10.janvārim Roterdamā turpināsies starptautiskā arhitektūras biennāle, ierasti pievēršoties izpētei un eksperimentiem pilsētveides jomā. Biennāles rīkotāji uzskata, ka atbilde uz mūsdienu pasaules mestajiem sociālajiem, ekoloģiskajiem, ekonomiskajiem, kultūras u.c. izaicinājumiem ir atvērta pilsēta.

Septembrī ir apstiprināts Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma jeb Brīvības ielas dubliera skiču projekts, kas paredz izveidot ap 9,1 km garu automaģistrāli, kas austrumos sāktos pie pilsētas robežas un ietu līdz Čiekurkalnam. Cik lietderīgi ir milzu infrastruktūras projekti sarūkošajā Rīgā?