Piektdien, 31. maijā plkst. 15.00 Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji, kā arī dizaineri, arhitekti, ainavu arhitekti un mākslinieki aicināti piedalīties Labas vietas TALKĀ, lai par labāku vietu un patīkamu publisko telpu veidotu Alekša ielas skvēru.
Vēl viena tikšanās ar Čārlzu Lendriju
Otrdien, 23. aprīlī radi! nedēļas ietvaros Rīgā notiks divi pasākumi ar ievērojamā britu urbānista Čārlza Lendrija piedalīšanos: pirmais — rīta pusē, diskusija Latvijas arhitektūras eksporta potenciāls: izaicinājumi un iespējas, bet otrais — plkst. 18.00 — kino Splendid Palace, RPAB rīkotā pasākuma Mijiedarbība un sadarbība (Rīgas) arhitektūrā ietvaros.
Latvijas architektūras 106. numurs
Latvijas
architektūra Nr. 106(2/13)
Tēma: zaļi zili sarkanā telpa
Lekciju cikls Dzirde-Garša-Tauste-Redze
Aprīlī un maijā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Francijas institūts Latvijā un Biedrība ICOMOS Latvija aicina uz lekciju ciklu DZIRDE-GARŠA-TAUSTE-REDZE, kas veltīts kultūras mantojumam, arhitektūrai un ainavai.
Pasažieru terminālis — BIG
Noslēdzot Rīgas ostas pasažieru termināļa konkursu darbu publikācijas, — ievērojamā Kopenhāgenas biroja BIG priekšlikums. Piedāvājumu, kas formās un koncepcijā ir no visiem visskaidrākais un tīrākais, ar pārējiem vieno centieni, integrēt vietu pilsētvidē, padarot par pilsētas publiskās telpas daļu un, līdzīgi vairumam, piedāvājot arī apdzīvojamu jumtu.
Īslaicīgas būves rosina sabiedrību
Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskās vasaras skolas ietvaros šogad Cēsīs viesojās Jans Līsegangs (Jan Liesegang) no Berlīnes arhitektu kolektīva Raumlabor, kas ir viens no pasaulē zināmākajiem performances arhitektūras pārstāvjiem. Video intervijā Jans stāsta, kā pašiniciatīvas projekti aizved līdz jaunām atziņām un kustībām publisku vietu veidošanā.
Starp Rīgas pasažieru termināļa konkursa dalībniekiem bija arī viens no Lietuvas vadošajiem birojiem — Paleko ARCH studija no Viļņas, kuru priekšlikumā termināļa ēka kā traktēta paviljons parkā un bulvāru loka turpinājums ir galvenā pilsētbūvnieciskā stratēģija.
Urban shift 5
LU ĢZZF Telpiskās attīstības plānošanas studiju programma sadarbībā ar Urban Institute Riga aicina apmeklēt pasākumu cikla URBAN SHIFT piekto publisko pasākumu — īslekcijas kiš-mišcellaneous ar sekojošu diskusiju — pirmdien 22. oktobrī plkst. 18.00 Alberta ielā 10, 313. telpā.
Mājokļi, par kuriem nekustamo īpašumu sludinājumos kā pluss minēts, ka tie «atrodas iežogotā teritorijā» — par slēgto vārtu kopienu fenomena izpausmēm Rīgā raksta Daina Roga. Rosinot diskusiju, autore aicina atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, kas palīdzētu padziļināt pētījumu.
Pagaidu arhitektūra ar paliekošu efektu
Arhitektūras vasaras skola nav tikai vingrinājums studentiem brīvlaikā, tā ir iespēja radīt taustāmas pārmaiņas pilsētvidē. RTU starptautiskā vasaras skola Event City šogad Cēsīs rīkoja plašu publisku lekciju ciklu, pievienoja arhitektūras šķautni Cēsu mākslas festivālam un būvēja telpiskas instalācijas vecpilsētā.
Piektdien Rīgas svētku ietvaros Grīzinņkalnā atklāja mākslinieka Ģirta Burvja veidotu skulptūru Rīdzinieki, kas veltīta Augusta Deglava 150 gadu jubilejai un viņa romānam Rīga. Kā viens no skulptūras personāžiem attēlots arī pirmais latviešu profesionālais arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis.
Event City noslēgums Cēsīs
Provokatīvas patiesības un nākotnes utopijas, seni un mūsdienu rituāli, demogrāfijas viļņi un sarūkošas pilsētas potenciāli — problemātika, kas divu nedēļu garumā studēta RTU starptautiskajā vasaras skolā Event City, aicinot uz noslēguma sarīkojumu — prezentācijām un izstādes atklāšanu piektdien, 10. augustā Cēsīs.
Laimīgās pilsētas galvenā arhitekte
Aptaujās par dzīvošanai piemērotākajām pilsētām un laimīgākajiem iedzīvotājiem Kopenhāgena regulāri tiek ierindota augstās vietās un neapšaubāmi tiek uzskatīta par veiksmes stāstu. Par savu pilsētuun tās attīstību pēdējās desmitgadēs intervijā Kristīnei Budžei stāsta Kopenhāgenas galvenā arhitekte Tīna Sobija (Tina Saaby).
Saistībā ar Rīgas domes izsludinātajiem Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas saglabāšanas un attīstības plāna grozījumiem šovasar jau notikusi virkne dažādu diskusiju. Trīs no tām — arī Arhitektu savienības paspārnē, piedaloties ne vien arhitektiem, bet arī teritoriālplānotājiem un vides speciālistiem. Rakstā ir apkopoti ierosinājumi, jautājumi un saskatītās problēmas, kas tika pārrunātas šais sanāksmēs.
Iesaistoša vai izslēdzoša plānošana?
Šodien, plkst. 17.00 Rīgas domes sēžu zālē RVC un tā aizsardzības zonas plānojuma grozījumu autori tiekas ar pilsētplānošanas nozares speciālistiem un organizācijām. Sanāksme skatāma arī tiešraidē. Savukārt Kristīne Āboliņa savā rakstā atgādina, ka plānošanas procesam un dokumentiem Rīgā būtu jābalstās patiesā, nevis formālā sabiedrības iesaistīšanā.
Līdz 22. augustam var iesniegt atsauksmes un priekšlikumus Rīgas vēsturiska centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grozījumiem. Arhitektu savienība aicina visus ieinteresētos kopīgas profesionālu nostājas sagatavošanā, pulcēties un līdzdarboties otrdien, 3. jūlijā plkst. 17.00.
Soduma izstāde Rīgas pilsētvidē
Līdz 16. jūlijam Rīgā ir skatāma izstāde, kas veltīta ievērojamajam rakstniekam Dzintaram Sodumam un viņa mūža darbam — Džemsa Džoisa Ulisa latviskojumam. Iespējams, neparstākā izstādes daļa ir tā, kas izvietota pilsētvidē — Bastejkalnā un tā apkārtnē.
Nupat sākusies Rīgas vēsturiskā centra plānojuma grozījumu sabiedriskā apspriešana, tāpēc ir būtiski izvērtēt, kas esošo dokumentu — kas tajā var tikt uzskatīts par kultūrvēsturisku vērtību saudzējošu vai iznīcinošu, attīstību sekmējošu vai pārspīlēti ierobežojošu. LAS sadarbībā ar Futuris aicina uz diskusiju 28. jūnijā plkst. 16.00, Rīgas Biržā.
Saruna par urbānismu
19. jūnijā Arhitektu namā pulksten 17.00 notiks saruna Urbānisms Rīgā un Latvijā , kuras mērķis ir uzrunāt sabiedrību un profesionāļus, veidot domu un informācijas apmaiņu, un sadarbību Latvijā — atbilstoši urbānisma kultūrai, lai rosinātu un aicinātu attīstīt urbānisma principus teritoriju attīstības plānošanā un praksē Latvijā.
Radi Rīgu. Priekšlikums Ziepniekkalnam
Viena no Radi Rīgu projekta grupām pievērsās pilsētas jaunākajam mikrorajonam — Ziepniekkalnam. Priekšlikuma kodolu veido ideja par labiekārtotu un dzīvīgu publisko telpu — Dižozolu ielu. Domājot reizē par apkaimes identitāti, piedāvājumu papildina cita ideja — par Rīgas garāko soliņu, blakus garākajai ēkai pilsētā.















