a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Slavenu muzeju piebūves. Britu Arhitektūras nedēļa 2007. Londona sarga debesis. Zaļu arhitektūru lielvalstīm! Vai ilgtspējīga arhitektūra ir vitamīns arhitekta ilgdzīvošanai? Oskars Nīmeijers. Kaplicka karikatūra. SANAA tik tuvu Latvijai.


51N4E Rīgā
22/05/2007

51N4E Rīgā

«Rīga riskē pieļaut kļūdu, liekot uzsvaru uz pilsētas siluetu, mazās Manhetenas radīšanu. Tā var šķist ļoti aizraujoša iespēja, bet ilgākā termiņā tas neko nemainīs. Tas, kas būs nozīmīgi, ir pilsētas «nospiedums» uz zemes, tā pilsētvide, kas radīsies.» Par iespaidiem Rīgā, stāsta jauni arhitekti no Briseles biroja 51N4E, kas pilsētu tuvāk iepazina, piedaloties Mūkuslas konkursā.

5 komentāri


Jaunrīgas attīstības uzņēmums ir publiskojis sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju veikto pētījumu Rīdzinieku dzīvesstils un vērtības 2020.gadā. Tā rezultāti liecina, ka lielākajai daļai pētījuma dalībnieku nav ilgtermiņa skatījuma par to, kādai jābūt Rīgai un kādi būs tās iedzīvotāji.

3 komentāri


«Ir ļaudis, kas ar savu darbošanos, pat nedomājot par to, ka piedalās dizaina procesā, klusi rada pilsētas identitāti.» Savukārt citi, «kam nav pietātes pret vēsturiskām vērtībām, vēlētos to mainīt līdz nepazīšanai, un mēs zaudētu pilsētu, ko pazīstam.» Par pilsētas identitāti, pārmantojamību un jaunradi — dzejnieks Sergejs Timofejevs.

10 komentāri


Latvijas Architektūra Nr.2(70)/07

Tēma: Liepāja

Viesredaktore: Gunta Šnipke

Numura arhitekti: Andris un Aija Kokini

Apakšvirsraksti: Klondaika. Pelēkais mantojums. Liķiera fabrika


Šodien, 24.aprīlī, plkst.15.45 Kreisā krasta kustība aicina interesentus LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes, Alberta ielā 10, 313.telpā uz holandiešu profesora Han Brezet lekciju par ekonomiskās attīstības lomu kvalitatīvākas pilsētvides veidošanā.


Biroju ēka Liepājā, Zivju ielā 11/13 — uzvarētāja Latvijas arhitektūras 2006.gada labāko darbu skates nominācijā Jaunbūves ― sabiedriskas ēkas. Arhitekti: Diānas Zalānes projektu birojs, Diāna Zalāne, arhitektūras students Artis Roķis.

3 komentāri


«Jauno koncertzāli veido divi galvenie elementi: jumts un «iekšējās celtnes». Ēkas un sabiedrības simbioze raksturo mūsu projekta ideju. To nav iespējams sasniegt tikai ar arhitektūras līdzekļiem. Šis projekts var kļūt par katalizatoru pilsētas labiekārtošanas procesā,» vācu arhitekti Benisch, Benisch & Partner turpina plenērā piedāvāto ideju. Konkursa* darbs, 2007

3 komentāri


«Mēs centāmies izvairīties no tradicionālā modeļa «arhitektūra arhitektūrai». Majestātiska arhitektūra ir viena no pilsētas attīstības iespējām. Koncertzālei tā ir vienkārša un hierarhiska. Turpinām kulturālas, daudznozīmju idejas no laukuma līdz plašajam vestibilam, nojaucot robežu starp laukuma telpu un koncertzāles iekštelpām,» igauņi Luhse & Tuhal piedāvā no plenēra atšķirīgu ideju. Konkursa* darbs, 2007

2 komentāri


Vasaras skolas arhitektūras, pilsētbūvniecības un dizaina studentiem ik gadus organizē gandrīz visas augstskolas, kurās iespējams apgūt kādu no specialitātēm, tai skaitā arī prestižā Architectural Association School of Architecture (AA) Londonā. 2005.gada vasarā to izmēģināja arī RTU APF studenti Juris Platacis, Dairis Tiesnesis un Boriss Krutiks.


Vakar, 20. martā, Rīgas domes deputāti akceptēja divus lielus attīstības projektus ― nolēma atļaut jauna ēku kompleksa Magdelēnas nami būvniecību iepretim Skonto hallei, kā arī atbalstīja Zaķusala Estates iecerēto projektu šai pilsētas salai.


Publiskās ārtelpas daudzveidību un izsvērtu pilsētbūvniecisku koncepciju teritorijas attīstībai Mūkusalā piedāvāja Briseles arhitektu birojs 51N4E. SIA Dommo rīkotajā starptautiskajā konkursā viņu priekšlikums Jaunā Rīga: laukumu pilsēta / torņu pilsēta, kopā ar Uģa Šēnberga arhitektu biroja projektu Kīleveins tika atzīts par uzvarētāju.

2 komentāri


Attīstīta publiskās ārtelpas sistēma, apbūves programmas daudzveidība, līdzsvarots horizontālais un vertikālais mērogs — tie ir galvenie pilsētvidi veidojošie elementi, ko savā priekšlikumā Mūkusalas attīstībai piedāvā beļģu arhitektu birojs 51N4E.

4 komentāri


No 19.—21.martam otro reizi notiek Ziemeļvalstu kultūras programmas Ziemeļu pavasaris pasākums Ziemeļu dizaina darbnīcas. Pirmajā dienā paredzētas lekcijas, otrā — praktiskais darbs darbnīcās, 21.martā — seminārs par dizaina produkta attīstību. Kopdarbībai starpdisciplinārajās komandās iesaistāmi ne tikai dizaina un arhitektūras studenti, arī tie, kas studē ekonomiku un inženierzinātnes, tā veicinot izpratni par dizainu kā nozīmīgu starpnozari.


Šodien, 15.martā Jelgavā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Arhitektūras un būvniecības katedra organizē Starptautisku zinātnisko konferenci ainavu arhitektūrā Regional Experience in Urban Landscape Planning and Design.


Mūkusalas iela kā tirdzniecības promenāde ar veikaliem, bet galvenā vietas iezīme — jauns kanāls, kas savieno Daugavu un Kīleveina grāvi, iegūstot ūdensmalu vasarā, slidotavu un hokeja laukumu ziemā — tādu attīstību piedāvā viens no konkursa uzvarētājprojektiem, kura autori ir Uģa Šēnberga biroja arhitekti.

18 komentāri


«Vecajās civilizētajās valstīs ar spēcīgu identitāti, kur starp sabiedrību un arhitektiem pastāv abpusēja cieņa, pretrunas starp tā dēvētajām sabiedrības vēlmēm, pasūtītāja prasībām, lietotāju interesēm un arhitekta radošajām idejām nav ļoti lielas, jo kulturālā paškontrole darbojas abās pusēs,» par to, kā rodas vide, kas pieņemamam vairākumam, saka Krista Kodres.


«Igaunijas arhitektūrai ir sava, pilnībā izveidojusies identitāte, kas balstās uz dziļi vēsturē sakņotu tradīciju: arhitektūra vispirms ir būvniecības māksla un arhitekts vispirms ir mākslinieks. 20.gadsimta beigās mīts par mākslinieku sāka pakāpeniski brukt», tā par igauņu arhitektūras tiekšanos sociāli atbildīgas pilsētvides virzienā saka mākslas vēsturniece Krista Kodres.


Dzīvojamais komplekss Fredas pilsētiņa Kauņā jau kļuvis par dzīvojamo ēku arhitektūras zvaigzni, kas ar arhitekta Aļģimanta Kanča, administratoru, pasūtītāju un marketinga speciālistu rokām izdalījusi daudzus autogrāfus.

5 komentāri


Fredas pilsētiņa ir jauns dzīvojamais rajons Kauņā, kas radīts kā vienots komplekss, taču ietverot ievērojamu dažādību. Kopskaitā 270 mājokļi, ko veido pieci tipi: apartamenti, krētas, londonas, ātriji un villas, kas projektēti tā, lai atbilstu lietuviešu dzīves paradumiem.

10 komentāri


Visriskantākais jaunajā projektā ir Riga Port City sasaistes trūkums ar pārējo pilsētu — tā ir galvenā atziņa pēc ceturtdienas vakarā notikušās LAS diskusijas, kur plašāk tika spriests par Andrejsalas un tai pieguļošo teritoriju attīstību.

17 komentāri


«Kad Nokia sāka samazināt ražošanu un pakāpeniski izvākties no ēkas, mākslinieki izmantoja iespēju noīrēt lētās telpas savām darbnīcām. Tas bija laiks, kad smagā rūpniecība un mākslinieku komūna pastāvēja līdzās šajās telpās.» Par radošu pieeju pilsētas problēmām pārmaiņu laikā, par to, kā apzināti soļi kultūras jomā pārvērtuši Helsinkus par radošu pilsētu stāsta Timo Kantels (Timo Cantell).

1 komentārs


Lietuviešu kompānijas Hanner iecerēto apbūves priekšlikumu Ropažu ielā blakus VEF kultūras pilij un LMT ēkai Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģija izskatīja jau augusta beigās. Lai arī piedāvājums iekļaujas šodienas Rīgas komerciālās būvniecības rāmjos, tomēr lietuviešu izstrādātais projekts uzrāda arī atsevišķas urbānas kvalitātes, kādu vietējos projektos parasti trūkst.

12 komentāri


Vēl pagājušā gada pēdējā darbdienā, 29.decembrī, uz Liepājas Būvniecības konsultatīvās padomes (LBKP) otro sēdi pulcējās kolēģi — gan rīdzinieki, gan liepājnieki, lai izskatītu teju viena un tā paša pasūtītāja 3 apbūves koncepcijas Liepājai.


Inspira

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.