a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Lai arī Rīga dimd no pasaules čempionāta hokejā, diena starp mūsējo sagrāvēm pašmāju ledus laukumā bija īsti nacionālie arhitektūras svētki Daugavs abās malās. Sarkanbaltsarkanie fani pat nenojauta, kādu olē piektdien sita latviešu arhitektu sirdis.

2 komentāri


Ir tāds starptautiskas un pašmāju pilsētbūvnieciskās domāšanas un darīšanas krustceļu brīdis — 2006.gada vēls pavasaris, kad uz jaunā Rīgas attīstības plāna un Rīgas vēsturiskā centra plāna bāzes top pilsētas telpiskās kompozīcijas mets. Rīgas Lielā viesistaba ar Vecrīgu kā mīļu vecu bufeti un augstās modes nišu, Brīvības iela kā cita opera, pa Akmens tiltu tikpat intīmi un skaisti kā pa Kārļa tiltu.

20.gadsimta pilsētā gaismas nozīme saistījās ar noziegumu izskaušanu, kvalitatīvu satiksmes apgaismojuma nodrošināšanu, kā arī pietiekama komforta līmeņa nodrošināšanu dzīvei pilsētā. Kāds ir 21.gadsimta pilsētas apgaismojums Rīgai?

«Manuprāt, ir svarīgi izjust laiku. Piedāvāju iezīmēt to šajā posmā, kas atklāj vairākas pilsētas attīstības raksturiezīmes. Neuzskatu, ka kāda pilsētas daļa būtu jāizceļ īpaši un kā vienīgā vērtība.» Projekta Gaisma Rīgai. Plānota gaismas telpa pilsētā autore: Ilze Kundziņa, 2005

A4D saņēma RTU APF diplomandes Ilzes Kundziņas vēstuli ar bažām par sava diplomdarba Gaisma Rīgai iespējami nekorektu izmantojumu VKPAI rīkotajā diskusijā Rīgas vēsturiskā centra nakts tēls. Viedokļus izsaka arī Juris Dambis un Sandra Treija. Kā viens no pieciem Teritoriju un pilsētu plānošana projektiem Gaisma Rīgai bija nominēts LAS 2005.gada skatei.


Baltijas valstu pēdējo 15 gadu attīstībā ir daudz vairāk kopīgā kā atšķirīgā. Kaimiņu pieredze, procesu un notikumu skaidra formulējums ļauj tos labāk apzināties arī mums.


Jauno arhitektu biroju darbus raksturo stingra konceptuālā stāja un spēja lūkoties tālāk un dziļāk par vienkāršu vecā un jaunā pretnostatījumu. Ziemeļnieciskā pilsētvide, kas attīstās lēni un pakāpeniski, Tallinā kļuvusi par trakojošiem džungļiem, kas dod dīvainus augļus.


Arhitektu Ingurda Lazdiņa un Maijas Ezergailes (Arhitektonika) risinājums ēkai uzvarēja pasūtītāja organizētajā skiču konkursā 2003.gadā. Vai nepieciešami apbūves augstuma ierobežojumi pilsētas situācijās, kur esošā apbūve jau pati diktē ievērojamas silueta svārstības? Kāds būs Attīstības padomes lēmums?

2 komentāri


2004.gada nogalē Rīgas dome rīkoja plenēru, lai atrastu vietu savam jaunajam administratīvajam centram, kurā vajadzētu atrasties departamentiem un citām pilsētas pārvaldes struktūrām, kas tagad izvietoti dažādās pilsētas vietās. Interesanti, ka Lietuvas galvaspilsētā šāds lēmums tika pieņemts jau pirms pieciem gadiem.

3 komentāri


No 23.—27.novembrim Ventspilī notikušā starptautiskā arhitektu un pilsētplānotāju plenēra Lielā laukuma Ventspilī telpiskā organizācija, labiekārtojums un perspektīvās koncertzāles arhitektoniskais veidols žūrija 1.vietu vienprātīgi piešķīra vācu arhitektu biroja Benisch, Benisch & Partner darbam. Plenēra piedāvājums, 2005

1 komentārs


Kā Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes jaunbūvi vērtē kolēģi? Liela, lietišķa māja, tiklab — biroju ēka. Foršas proporcijas. Karostas ķieģelis — pozitīvi, labi un šaubīgi. Pankūka uz jumta mulsina. Pievieno arī savu viedokli!


Uzdevumā pārlūkot attīstības koncepciju Jūrmalas parka ziemeļu daļai, ko norobežo vēsturiskais centrs, pludmale un Ziemas osta, divu dienu plenērs Liepājā noslēdzās ar trim pieejā dažādiem, taču piedāvājumā līdzīgiem rezultātiem.


Ceturtdien, 10.novembrī, noslēdzās starptautiskais konkurss par Klīversalas apbūvi teritorijai starp Āgenskalna līci, Raņķa dambi un Trijādības ielu. Konkursā tika iesniegti 8 darbi, kuru autori pārstāvēja ne tikai Latviju, bet arī Igauniju un Itāliju. Žūrijas komisijas locekļi par konkursa uzvarētāju vienprātīgi atzina Venta Didrihsona arhitektūras studijas darbu Klīversala — more of Riga.

2 komentāri


Objekta montāža Karaļa pils laukumā Parīzē tika uztverta kā gatavošanās tehnopārtijai. «Jauneklīgā asociācija pierāda, ka nekas oficiozi senils nav uzrīkots,» Dita Rietuma komentēja Dienā. Lietišķais rupjmaizes namiņš vai tērauda ala zemes toņos īpaši efektīgi izskatās uz naksnīgās Luvras fona. Foto: Ingurds Lazdiņš, 2005

2 komentāri


No radošā viedokļa darbs pie Ērika Stendzenieka idejas bija ļoti interesants. Tāpat saspēles moments. Paviljona forma, vietas iekārtojums, projekciju shēma un dzelzs rūsas faktūra tika akceptēti viegli, pat zibenīgi. Sarunas izvērtās par uzskatāmo aģitāciju — tā to varētu nosaukt. Kulmināciju konceptuālās diskusijas pieredzēja vēl pašā Parīzes centrā.

2 komentāri


Pagājušajā piektdienā, 28.oktobrī, Ķīpsalā notika negaidīti vērienīgs pasākums, kura iniciatore bija Zaiga Gaile. Iemesls tam bija vairākas koka mājas, kuras tikko pabeigts rekonstruēt.

1 komentārs


Šodien Parīzē atklāj kultūras festivālu Pārsteidzošā Latvija. Tā galvenais notikums ir ceļojošā interaktīvā izstāde Runājošie akmeņi, ko izrādīs Francijas lielāko pilsētu Parīzes, Bordo, Lionas un Strasbūras centros. Ekspozīcijas arhitektonisko risinājumu veidoja arhitekts Ingurds Lazdiņš.


Vecākās apmetnes Norvēģijā vietā izveidotais brīvdabas muzejs ir izjusti kompilēta buķete etnisku un modernu glabātuvju norvēģu vēsturei no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Viduslaiku katedrāles drupas klāj stikla telts — unikāls moduļu arhitekta Šela Lunda darbs. Izcili necila ir centrālās ekspozīcijas ēka — pēc Sveres Fēna projekta 70.gados pārbūvētā ferma. Fēns ir autors arī tās piebūvei — arheoloģiskos izrakumus sedzošai telpai. Foto: Indra Ķempe, 2005


Kultūras centrs Baerum triumfē Sandvikas kultūras asi. Ēkas plašais foajē darbojas kā plēšas ieejai izrāžu zālē. Pārcēlies uz novietni centrā, Hāmaras rāstnams jaunajā veidolā simbolizē drošus pilsētas vārtus. 60.gados uzceltais Lillehammeres Mākslas muzejs ieguva piebūvi kopā ar ievērības ieliktni nosaukumā — olimpiskais. Foto: Indra Ķempe, 2005


Pilsētas pievadceļa apbūve ir bistro arhitektūra. Vieglo tehnoloģiju kukainīši strīpā sasēduši smagās industrijas zvēru pakājē. Dzeltens sienāzītis — betona ražotne Liepāja MB, pelēks zirneklītis — CSDD. Arhitekti: Arhis. Foto: Arnis Kleinbergs, 2005

1 komentārs


Jau desmito gadu par CSDD telpisko tēlu rūpējas arhitekta Arņa Kleinberga (Arhis) komanda, jauno nodaļu būvniecībai izmantojot vairākkārt pielietojamu un pielāgojamu projektu — konkursā uzvarējušu Arhis darbu.


Inspira

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.