Decembrī klajā nākušas divas grāmatas par ievērojamā vācu arhitekta Meinharda fon Gerkāna un viņa biroja gmp Latvijā īstenotajiem un iecerētajiem projektiem, kas šeit tapuši pateicoties ciešajai sadarbībai ar vietējo arhitektu biroju Vincents.
Latvijas kandidāti Eiropas balvai
Līdzīgi kā LAS rīkotā Gada balva skate apkopo un veido priekšstatu par arhitektūras attīstību un sasniegumiem Latvijā, tā Mīsa van der Roes mūsdienu arhitektūras balva atklāj labāko un izcilāko, kas pēdējos pāris gados uzbūvēts Eiropā.
Brīvdienu namiņš Kaltenē
Kompaktās brīvdienu mājas vērtību ievērojami paaugstina ne vien jūras tuvums, bet arī prasmīgais terases — lieveņa risinājums. Starptelpa starp iekšu un āru pāreju no vienas vides otrā padara plūstošāku un ļauj baudīt apkārtni un skatus uz ūdeni, atrodoties zem jumta.
Pastaiga, jūlijs / augusts 2012
Žurnāla Pastaiga jūlija / augusta numurā par arhitektūru un dizainu
Māja Saulkrastos
Apjomos un apdarē vienkāršā ēka kāpas galā ir mūsdienīga kūrorta arhitektūras interpretācija. Tā kā māja pilnībā tiek izmantota tikai vasarā, enerģijas taupīšanas problēmas palīdz risināt arī samērā slēgtās fasādes, ar plašākiem stiklojumiem atveroties tikai pret ēkas ieskauto terasi rietumu pusē.
Šovakar RTU Lielajā aulā notika Latvijas arhitektūras labāko darbu skates svinīgais pasākumus, kurā, saņemot gada balvu — bronzas ananāsu, triumfēja arhitekti, pēc kuru projekta ir atjaunots 17. gadsimta spīķeris Aldaru ielā Vecrīgā.
Brīvdienu māja Kaltenē
Šogad Latvijas arhitektūras gada skatei ir izvirzītas vairākas spilgtas un ievērības cienīgas privātmājas, starp tām arī šī — brīvdienu māja Kaltenē, kas piejūras ainavā iekļaujas ar atturīgu, bet pārliecinošu eleganci, ko pauž izsmalcinātais dabisko materiālu lietojums.
Brīvdienu māja TiriPiri Engurē
Starp Gada skates finālistiem ir arī brīvdienu māja jūras tuvumā Engurē. Ēkas tēlam piemīt kaut kas no mūsdienīgi japāniskas estētikas — vernakulāras formas interpretācija; caurspīdīgas plaknes, ko ierāmē tumšas konstrukcijas; noskaņa, ko raksturo gaišums, vieglums un kompaktums.
Privātmāja Lielupē
LAS gada skates otrajai kārtai izvirzīta privātmāja Jūrmalā, kas, veidota L burta izskatā, ietver saulainu pagalmu, pret ko vēršas ar plašiem stiklojumiem, saglabājot arī vizuālu saikni ar salīdzinoši neskarto mežu ēkas otrajā pusē. Latvijas kontekstā īpaši ir privātmājas energoefektivitātes risinājumi.
Gada labākie žūrijas vērtējumā
Līdzīgi kā pērn, arī šogad žūrijas dalībnieki tika aicināti savu vērtējumu paust ne vien balvu pasniedzot, bet fiksēt arī rakstiski, tādejādi dodot noteiktu pienesumu vietējai arhitektūras kultūrai.
Esclice mobilā māja
Viens no interesantākajiem un neparastākajiem Arhitektu savienības gada skatei pieteiktajiem darbiem ir prefabricētā māja ESCLICE. Atšķirībā no ierastākiem moduļu arhitektūras paraugiem, šis interpretē arhetipisko formu, bet ēkas kā eksportprodukta potenciālu apliecina Itālijā un Francijā uzstādītās mājas.
Brīvdienu māja pie Alūksnes ezera
Starp LAS gada balvai izvirzītajiem interesantākajiem un labākajiem privātmāju projektiem ir mūsdienīga villa Alūksnes ezera krastā. Divstāvu ēka prasmīgi iesēdināta krasta nogāzē, no vienas puses radot iespaidu par lakonisku un nepretenciozu darinājumu, ko bagātina āra terases dažādos līmeņos, maksimāli izmantojot ainavas potenciālu.
Māja Rucavā
Viena no Arhitektu savienības gada skatei pieteiktajām ēkām — māja Rucavā, Papes Ķoņu ciemā.
Astoņi melnie
Viens no darbiem, kas izvirzīts Arhitektu savienības gada skates otrajai kārtai ir 8 MELNIE. Izmantojot klišejisko ēku formu izveidots komplekss — mūsdienīga pilsētnieku interpretācija par māju laukos, piedāvājot dažādas izmantošanas ēkas, atšķirīgas ārtelpas un intriģējošus skatupunktus.
Igaunijas Betona balva 2010
Pagājušajā ceturtdienā Tallinā tika nosaukti Igaunijas 2010. gada Betona balvas ieguvēji. Pasākums, ko organizē Igaunijas Betona apvienība un Igaunijas Būvmateriālu ražotāju asociācija, notika jau vienpadsmito reizi un konkursam šoreiz bija pieteiktas 13 būves.
Tipveida mājas
Pēdējā Venēcijas biennālē Igaunija lepojās ar individuāli izstrādātajiem māju projektiem. Raksts, kura autors ir Kalle Komissarov un viņa kolēģi, pierāda, ka tad, ja arhitektūra un arhitekti vēlas būt patiešām nozīmīgi, daudz būtiskāk ir radīt labus un pieejamus tipveida projektus, kas vidi mums apkārt un sabiedrību kopumā ietekmē daudz ievērojamāk.















