Katrs pats sev kurators un radošuma lokomotīve, lai notvertu personīgo stīgu, kas «i» burta šaurībā šķir iracionālo no racionālā un kā ar naglu caursit uztveres starpsienu. Lai satiktu citus, vispirms jāsatiek sevi. Lai novērtētu mājvietu, jāapiet pasauli. Un sprīdīši austrumnieciski meditē, ēdot, lūdzot vai mīlot tikai pie itāļiem Venēcijā. Paldies, Kadzujo!

Trīs jautājumi trim ceļabiedriem. Ne pasaka par trīs riekstiem pelnrušķītei. Ne multfilma par trīs banāniem. Iepriekš kopā nebijusī četrotne salipām kā 4 tankisti laivā. Ej nu saproti, kāpēc mūsu visu sirdis tieši trāpīja viens tīru domu gājiens — beļģu.

«Kādam interesē, kā dabūt gatavu mezglā sasietu supertorni, citu tas, vai tā sauktā ekoloģiskā būvniecība patiešām varētu būt arī ekoloģiska, vienus uztrauc, kā mēģināt plānot to, ko plānot principā nav iespējams, kad katru dienu pilsētā ierodas vairāk ģimeņu, nekā veikalos atbrīvojas kartona kastu, kur tām nakšņot, citus — kādā līdz šim neredzēti ģeniālā formā uzbērt dažas jaunas salas, vēl citus — kā bez depresijas dzīvot pilsētās, kuras to iedzīvotāji pamet.» Teksts un foto no Turīnas: Uģis Kaugurs, 2008

No 29. jūnija līdz 3. jūlijam Itālijas dizaina galvaspilsēta Turīna pulcēja planētas Zeme arhitektūras interesentu tūkstošus uz XXIII UIA Pasaules arhitektu kongresu, lai vienotos diskusijā par Arhitektūru, kura translē. Iespaidos dalās arhitekti Ausma Skujiņa, Juris Poga, Uģis Kaugurs un Jānis Krastiņš. Viedokli izsaka un Turīnā par Ventspils slimnīcu saņemto atzinību komentē Ināra Kārkliņa.

Kopenhāgenas pilsētvide skatiena plūdumu nenervozē. Lineāras ēkas kvartāliem pauž augošu arhitektūras kvalitāti, nomierina un izceļ šur tur vīdošo vēstures žuburainumu. Taču ārēji vienkāršajos apjomos iegrebtas iedvesmojošas sadarbības procesa skulptūras. Tā ir progresīvas pašvaldības, laikus pārdomātas aprites, sakārtotības un cilvēku labsajūtas pilsēta.

Vēl studiju laikā, skicējot pilsētā, uzmetumos neviļus iekļuva elektrības stabi vai citi pilsētnieciskās fizioloģijas elementi. Nepievilcīgi? Zīmējuma kompozīcijas nevērti? Allaž neskaidrās pilsētvides dizaina detalizācijas robežas. Foto: Indra Ķempe, 2007

Trīs dienas Kopenhāgenā intensīvi pavadīju uz nomāta divriteņa. Paklausot izstādes Copenhagen Changing virtuālā ceļveža Copenhagen X vienam no ieteikumiem, kā aizraujoši apskatīt pilsētu — Bike the City, tās pārmaiņu punktu apsekošanas plāns ieveda neaizmirstamā pārsteigumā — par riteņbraukšanas nekultūru Latvijā.

Latvijas arhitekti, ainavu arhitekti, plānotāji un dizaineri, kā arī studenti aicināti uz starptautisko arhitektūras vasaras skolu PAO III, kas no 27.augusta līdz 9.septembrim notiks Vācijas vidienes ciematā Švābhauzenā. Šāgada tēma — Nature++

Pirmā atsauksme arhitektu ausīm Madridē nav par arhitektūru: madridieši visu dienu (uz)dzīvo mājīgajos krodziņos. Par turienes saldo dzīves un naktsdzīves garšu uzzinu vēl mājās. Vai nodarbināti tikai viesstrādnieki? Viņi strādā bargi.

Madrides lidostas jaunais termināls T4 Barajas. Ēka — 2006.gada un vienpadsmitās pēc kārtas Stērlinga balvas ieguvēja. Projekts — Richard Rogers Partnership. Realizācija — 2006. Foto: Indra Ķempe, 2006

Nacionālā muzeja Mākslas centrs Reina Sofia Madridē. Projekts — Ateliers Jean Nouvel. Realizācija — 2005. Foto: Indra Ķempe, 2006

Daudzdzīvokļu ēka Mirador attīstītākajā no Madrides ziemeļu piepilsētām — Sanchinarro. Projekts — MVRDV. Realizācija — 2004. Foto: Indra Ķempe, 2006

Lai arī klāt atvasaras slieksnis, apceļo pavasarigās pieturvietas Šveices arhitektūrā kopā ar kolēģiem. No 19.—31.maijam Latvijas arhitekti apskatīja zināmākās ēkas Bāzelē, Bernē, Cīrihē, Lucernā, arī Lugāno: «LAS rīkotajā braucienā bija iespēja katru dienu baudīt vienu «lielo» objektu, kam pārējais kā piesātināta fona buķete.»

Bāzele, Mario Bota, Frenks O.Gērijs, Renco Pjano, Hercogs un Meirons. Vitra centrs, māja mākslai Fondation Bayeler, Rehab Basel hospitālis, Schaulager izstāžu zāle un Signalbox. Foto atskaite: Uģis Šēnbergs, 2006

Pierasti redzētajās bildēs tikai šķiet, ka Pētera Cumtora kapela svētceļniekiem tāpat kā Mario Botas majestātiskā kapela atrodas vienas pašas kalnu galotnēs. Itāļu arhitektu Renco Pjano un šveiciešu mākslinieka Paula Klē dzimtu saved kopā ķirurgs un pianists. Santjago Kalatravas bibliotēka, pieturvieta un citas «asakas». Dzeltenā māja, kas nav dzeltena.

Par Singapūru pirms došanās ceļā neko daudz nezināju. Atcerējos Venēcijas biennālē redzēto filmu ar blīvo augstceltņu apbūvi, biju lasījusi arī to, ka Singapūra uzskatāma par vienu no pasaules zaļākajām pilsētām pilsētu ekoloģijas kontekstā.

Vecākās apmetnes Norvēģijā vietā izveidotais brīvdabas muzejs ir izjusti kompilēta buķete etnisku un modernu glabātuvju norvēģu vēsturei no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Viduslaiku katedrāles drupas klāj stikla telts — unikāls moduļu arhitekta Šela Lunda darbs. Izcili necila ir centrālās ekspozīcijas ēka — pēc Sveres Fēna projekta 70.gados pārbūvētā ferma. Fēns ir autors arī tās piebūvei — arheoloģiskos izrakumus sedzošai telpai. Foto: Indra Ķempe, 2005

Kultūras centrs Baerum triumfē Sandvikas kultūras asi. Ēkas plašais foajē darbojas kā plēšas ieejai izrāžu zālē. Pārcēlies uz novietni centrā, Hāmaras rāstnams jaunajā veidolā simbolizē drošus pilsētas vārtus. 60.gados uzceltais Lillehammeres Mākslas muzejs ieguva piebūvi kopā ar ievērības ieliktni nosaukumā — olimpiskais. Foto: Indra Ķempe, 2005

Prāts sasaiņoja vīzdegunīgu ceļamaizi. Oslo neesot arhitektūras. Ir gan! Nogurusi no pierastā profesijas paparacci, aci pret aci intensīvi strēbu nesavienotās Eiropas savrupo skandināvu vidi.

Sv.Birgitas klosteris un jauns draudzes centrs ar kapelu un zvanu torni. Viduslaiku smeķis un garšaugi kā krāšņumaugi Tallinas vecpilsētas restorānā. Daudzdzīvokļu ēkas pie pasažieru ostas. Foto: Indra Ķempe, 2005

A4D pārstāvošie un citi arhitekti gatavojas slēpošanas un snovborda priekiem Ziemassvētkos un pēc tam. Tomēr neaizmirsīsim arī arhitektūru. Pa ceļam no un uz lidostām, garāmbraucot vai speciāli, jāapskata vismaz divas lietas. Iesūtiet arī savus ieteikumus apres ski izklaidēm.

Berlīne ir ES metropole, kuras arhitektūrā satiekas planētas lielpilsētas, kur arhitektu vārdi ir tūrisma ikonas, bet būvgruži — suvenīri. Profesijas prezidija darbības bruto Berlīnes arēnā atstaro astrālu amata auru. Vai piemērs XXI gadsimta pilsētai? Laikabiedru EXPO gan. Importa procents ir milzīgs, bet koncentrātu vienādo virkne vietējo spīdekļu.