Toma Kokina diplomdarbs Dzelzceļa telpas attīstības stratēģija Rīgas autoostas areālā, ko par labāko un interesantāko atzina A4D.

Ziemeļu pāreja ― tā ir saikne, kas vieno abus Daugavas krastus. Vienlaikus tā ir pāreja no pilsētas apbūves uz dabas teritorijām. Evelīnas Ozolas un Andra Rubeņa diplomdarbs apskata vienu no nozīmīgākajiem nākotnes Rīgas satiksmes mezgliem ― Ziemeļu šķērsojumu, piedāvājot veidot tā apkārtni kā pilsētvidi ar savu identitāti.

Evelīnas Ozolas un Andra Rubeņa diplomdarbs apskata vienu no nozīmīgākajiem nākotnes Rīgas transporta mezgliem ― Ziemeļu šķērsojumu, piedāvājot veidot tā apkārtni kā pilsētvidi ar savu identitāti.

Lietuviešu kompānijas Hanner iecerēto apbūves priekšlikumu Ropažu ielā blakus VEF kultūras pilij un LMT ēkai Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģija izskatīja jau augusta beigās. Lai arī piedāvājums iekļaujas šodienas Rīgas komerciālās būvniecības rāmjos, tomēr lietuviešu izstrādātais projekts uzrāda arī atsevišķas urbānas kvalitātes, kādu vietējos projektos parasti trūkst.

11.novembrī Rīgas domē notika konference par Rīgas administratīvā centra izveidi Torņakalnā. Iespējams, pasākumā aizsākušās diskusijas mainīs Rīgas domes nostādni par vietas izvēli.

Vakar, 14.decembrī, Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģijas sēdē tika apspriesta Andrejsalas un Eksportostas rajona attīstības projekta Riga Port City koncepcija. Tā paredz, ka teritorija tiks attīstīta vairākos posmos un pirmais no tiem būs Andrejsalas (39 ha) attīstība, kas varētu ilgt 10 — 15 gadus.

12.decembrī, pēc Rīgas pilsētas arhitekta Jāņa Dripes uzaicinājuma, Rīgā uz pirmo Baltijas valstu galvaspilsētu arhitektu tikšanos ieradīsies Tallinas un Viļņas pilsētu galvenie arhitekti un Arhitektu savienību līderi.

Vērienīgākais no pilsētas arhitekta kolēģijas 9.sēdē izskatītajiem projektiem bija Space Group sadarbībā ar Arup inženieriem izstrādātais priekšlikums 12,6 ha lielai teritorijai Zaķusalā starp Salu tiltu un TV torni.

6.novembrī būvfirma Merks iepazīstināja ar savām iecerēm veidot «jaunu, unikālu darījumu un dzīvojamo ēku rajonu, kas no nulles taps pašā Rīgas centrā, abpus maģistrālajai Skanstes ielai».

Vakar, 8.novembrī, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams paziņoja, ka paredzējis pusgada laikā pabeigt iesāktos darbus un pēc tam pamest savu amatu.

Pārējie spīķeru kvartāla projekti dalāmi divās grupās — tie, kas saudzē un papildina un tie, kas pirmā vietā izvirza kādu privātu koncepciju. Zināmu līdzsvaru starp abiem virzieniem ievēro tikai JKMM projekts.

No plenēra projektiem visrūpīgākā pilsētbūvnieciskā analīze, kam seko būtiski jaunievedumi, vienlaikus saudzīgi izturoties pret vēsturisko Spīķeru kvartālu ― tās ir Snøhettas priekšlikuma kvalitātes, kas pelnīti tika novērtētas ar galveno balvu.

Vakar, 6.novembra vakarā noslēdzās plenērs par Daugavmalas spīķeru kvartāla attīstību. Piedāvājot pārliecinoši labāko priekšlikumu, tajā uzvarēja norvēģu biroja Snøhetta pārstāvji.

Pilsētas arhitekta sēdē 12.oktobrī tika apspriesti trīs projekti — viesnīcai Jēkaba ielā 24, iekškvartāla apbūvei Ādmiņu ielā un operas piebūvei.

Pilsētas Arhitekta kolēģijas sēdē 28.septembrī tika izskatīti divi arhitektu biroja Nams projekti — augstceltne Hanzas ielā blakus Skonto hallei, kā arī veikalu un biroju komplekss Panorama Plaza.

3. un 4.septembrī Rīgā bija ieradies Rems Kolhāss, lai parādītu topošā Laikmetīgās mākslas muzeja metu pasūtītājiem un Latvijas medijiem. Jūlijā demonstrēto koncepciju papildina jaunas detaļas, veiktas nelielas izmaiņas, kā arī izveidoti trīs dažāda mēroga modeļi.