Veicināšanas pŗēmiju konkursā par Strēlnieku laukuma plānojumu un labiekārtojumu ieguva biroja Treimanis un sabiedroti priekšlikums, kas atškirībā no pārējiem, paredz ievērojami mainīt apkārtējo apbūvi, nojaucot vairākas ēkas. Būdams visradikālākais piedāvājums, tas sniedz vispilnīgāko Vecrīgas publisko telpu analīzi, izvērtējot Okupācijas muzeja apkārtnes telpiskos un funkcionālos aspektus.

Necerēti lielā atsaucība okupācijas memoriāla konkursam rosināja aptaujāt arī citu arhitektu viedokli par abiem konkursiem, memoriāla priekšlikumiem un Strēlnieku laukuma nākotni. Savas domas A4D izsaka arhitekti Ausma Skujiņa, Edgars Treimanis un Jānis Dripe. Abi pēdējie bija arī memoriāla konkursa žūrijā.

Vakar, 12.decembrī laikraksts Dienas Bizness ziņoja, ka kompānija Pilsētas ganības Rīgas pilsētas vajadzībām Skanstes ielas rajonā plāno būvēt centrālo staciju pasažieriem, kā arī autoostu.

Turpinot Strēlnieku laukuma attīstības tēmu, A4D apkopojis speciālistu viedokļus par padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla konkursu un tajā iesniegtajiem darbiem. Savu vērtējumu izsaka Ruta Čaupova, Māra Lāce, Laima Slava un Reinis Liepiņš, viņu domas bija publicētas laikrakstā Diena.

Konkursā par labāko Strēlnieku laukuma plānojumu 3.vietu ieguva darbs, kura autors ir Kaspars Endols, piedaloties Maksimam Šenteļevam, Aigaram Kušķim un Annai Rakei. Viņu priekšlikums ir veidot ne tikai laukumu, bet arī telpu pārdomām, jo šī pati ideja ir iesniegta arī konkursam par okupācijas upuru memoriālu.

Pagājušās nedēļas beigās Rīgas dome paziņoja Strēlnieku laukuma plānojuma ideju konkursa uzvarētājus. Paralēli, bet neatkarīgi no tā notika cits konkurss ― padomju okupācijas memoriāla idejai šai pašā vietā, kura rezultātus paziņo šodien. Kura konkursa idejas ir svarīgākas?

7.decembrī Rīgas dome paziņoja Strēlnieku laukuma plānojuma pilnveidošanas un labiekārtošanas ideju konkursa uzvarētājus. Lai arī neviens darbs nav atzīts par gana labu, konkursā gūta būtiska atziņa ― laukums nav jāaizbūvē un tam jāpaliek atvērtam pret Daugavu.

Medijos iepriekš izskanējusi neprecīza informācija par Mežaparka Lielās estrādes jaunā tēla un arhitektoniskās koncepcijas autoriem. Tie ir nevis Arhitekta J. Pogas birojs, bet gan Austris Mailītis, Ivars Mailītis un Matīss Mailītis — arhitektūras un dizaina konceptgrupa Mailītis A.I.I.M.

Piektdien, 7.decembrī plkst. 20.00 Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē notiks jau otrais Pecha Kucha Night. Ar 20 attēliem par sevi un savu darbu stāstīs latviešu un ārvalstu arhitekti, dizaineri un mākslinieki. Pārējie — satiksies un parunāsies.

Vakar, 4.decembrī, dienu pirms Ministru kabineta atkāpšanās, notika kultūras ministres Helēnas Demakovas preses konference, kuras laikā ministre informēja par paveikto, kā arī par nākotnes iecerēm. Ministre pauda, ka 2010.gadā jābūt uzceltai Nacionālās bibliotēkas jaunajai ēkai un Liepājas koncertzālei.

Arhitektu biroja ARTEKS darbs ir atzīts par labāko no septiņiem pretendentiem arhitektūras ideju konkursā par Rīgas Krievu teātra jumta izbūves apjoma risinājumu. Jau nākošruden iecerēts nojaukt Jura Skalberga 1967.gadā projektēto modernistisko skatuves apjomu virs Kalēju ielas.

Novembra sākumā izsludināts metu konkurss Latgales priekšpilsētas kultūras centram un daudzstāvu autostāvvietai Maskavas ielā. Iesniegšanas termiņš — 2008.gada 7.janvāris

8.novembra sēdē tika skatīta Spīķeru kvartāla attīstības projekta virzība gadu pēc starptautiskā arhitektu plenēra, augstceltņu grupa Purvciemā pie Mēbeļu nama un tirdzniecības centra Alfa nākamā izplešanās fāze.

Kultūras ministrijas izsludinātajam starptautiskajam konkursam par padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu Strēlnieku laukumā iesniegti 50 meti. Uzvarētāja nosaukšana un preses konference paredzēta 10.decembrī, kad žūrija būs iepazinusies ar visiem darbiem un apkopojusi rezultātus, savukārt no 3.—16.decembrim konkursā iesniegtos darbus varēs aplūkot izstādē Dailes teātrī.

Galvenā žūrijas diskusija konstruktīvi un mērķtiecīgi izvērtās par Dziesmu svētku estrādes tēlu un vides atmosfēru. Konkursā iesniegto piedāvājumu arhitektoniskā kvalitāte ir augstvērtīga un veiksmīgi īstenotās idejas var garantēt estrādes starptautisku atpazīstamību.

Konkursā 3.vietu ieguvušajā priekšlikumā Mežaparka Lielās estrādes pārsegums veidots kā gaišs un viegls skulpturāls objekts, kas simbolizē tautas tradīcijas, vienotību, dziesmas un dejas dinamiku. Tas projektēts dažādiem priekšnesumiem un aktivitātēm, tādēļ koptēlam nav piešķirta īpaša, dziesmu svētkiem raksturīga noskaņa. Estrāde ir kā ietvars, ko ar atmosfēru piepildīs pasākumu dalībnieki.

Atturīgi izsmalcinātu tēlu — dziedātāju balsu materializāciju gaišā viļņveidīgā virsmā Mežaparka estrādei piedāvā vientulīgo ainavu meistari Dorell Ghotmeh Tane / Architects no Parīzes. Konkursā darbs ieguvis 2.vietu.

Kalnā kāpu es dziedāt,
Uz akmeņa gavilēt,
Lai trīc visa tautu zeme,
Lai dzird mani bāleliņi.

Lai iegūtu idejas Mangaļsalas attīstībai, kur iecerēts izveidot ekskluzīvu dzīvojamo rajonu, no 24.—28.oktobrim Rīgā norisa kārtējais starptautiskais arhitektu plenērs Jūras kāpas—Mangaļsalas nākotnes attīstības vīzijas. Tajā uzvarējis Folkera Gīnkes vadītā biroja priekšlikums.

 Šorīt kļuva zināmi Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas metu konkursa rezultāti. Starp iesniegtajiem 17 darbiem par labāko izvēlēts Arhitekta J.Pogas biroja priekšlikums.

Aizvakar, oktobra pēdējā dienā Rīgā pabeigta oranžo vanšu uzstādīšana Dienvidu tilta visiem sešiem piloniem. Līgums ar pašvaldību nosaka, ka pārsteidzoši milzīgo izmaksu dēļ par Zelta tiltu iesauktās būves pirmo kārtu no Bauskas ielas līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam ar visām estakādēm jāpabeidz līdz 2008.gada augustam.

«Tērbatas iela jāpārveido par gājēju ielu. Esmu pārliecināts, ka notiktu sprādzienam līdzīgs uzplaukums restorānu u.c. publisko iestāžu dzīvē. Iespēja izvietoties uz trotuāra un braucamās daļas provocētu jaunu kafejnīcu atvēršanu. Slēdzot satiksmi no Matīsa līdz Elizabetes vai pat Brīvības un Merķeļa ielas krustojumam, tiktu iegūta milzīga platība attīstībai.» Šādu viedokli nesen pauda Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Kādu arhitektūras pieredzi Rīgai no komandējuma pārvedīs pilsētas ierēdņi? Šādu jautājumu raisa pilsētas arhitekta un Attīstības departamenta direktora brauciens pa piecām ASV pilsētām, kas apmaksāts no Rīgas budžeta.