Pagājušā mēnesī Rīgas domē bija izstādīta Centrāltirgus attīstības vīzija, ko izstrādājis norvēģu kantoris AMB. Bez paviljonu atsvaidzināšanas, stiklotiem pārsegumiem starp un blakus paviljoniem, priekšlikums paredz arī vairākas liela apjoma būves rūpniecības tirgus vietā, Spīķeru kvartālā un tukšajā vietā pretim Zinātņu akadēmijai.  

Kamēr šur un tur tiek vēl cilāti projekti stacijas vai centrāltirgus attīstīšanai, kas pat trekno gadu mērogiem liktos pārāk vērienīgi un utopiski, īstā pilsētas attīstība notiek citur — nesen iecerēto viesnīcu, iepirkšanās un biroju centru vietas nu sāk aizņemt kioski un citas pagaidu celtnes, apliecinot vienstāva Rīgas dzīvīgumu un spēku.

Reaģējot uz pēdējo laiku notikumiem — Rīgas vadības attieksmi, kas izpaudusies voluntāri virzot atsevišķus visai pilsētai būtiskus projektus nozīmīgās vietās, Jauno Arhitektu apvienība nosūtījusi atklātu vēstuli Rīgas domei, Pilsētas attīstības departamentam un Kultūras ministrijai, paužot savu nostāju pilsētas attīstības politikas jautājumos.

10.septembra Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē tika vērtēti pāris nozīmīgi, liela mēroga projekti. Viens no tiem bija biroja Nams izstrādātais Strēlnieku laukuma detaļplānojums. Visādā ziņā vērienīgāka bija centrālās dzelzceļa stacijas un apkārtnes attīstības koncepcija. Tās autori SZK un partneri balstījušies uz redzējumu, ko pagājušā gada Arhitektu dienā piedāvāja Treimanis un sabiedroti.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers uzdevis Centrāltirgus vadībai izstrādāt Rīgas tirgus attīstības vīziju. Viena no iecerēm ir kiosku, kuros pārdod apģērbus, kurpes un saimniecības lietas, vietā izbūvēt Lido ēdināšanas kompleksu, aicinot Centrāltirgus «vides latviskošanas jautājumu uzlabošanā» iesaistīties Gunāru Ķirsonu.

Kā ziņots, nupat Rīgā sākts būvēt gājēju tuneli zem Gogoļa ielas pie Stockmann centra. Risināt satiksmes problēmas pilsētas centrā, kājāmgājējus nogrūžot pazemē ― tas šodien liktos neiedomājami ikvienā Eiropas pilsētā.

Līdz 5.septembrim turpinās sabiedriskā apspriešana, kurā var izteikt viedokļus par iecerēto Latvijas Pasta centrālās ēkas zemesgabala apbūvi Stacijas laukumā Rīgā. Projekta autori — DEPO projekts.

Arī veicināšanas prēmiju ieguvušā projekta Defragmentācija autori piedāvāja savu darbu publicēt A4D. Izvērtējot apkārtējās pilsētbūvnieciskās struktūras ietekmi uz jaunbūvējamo ēku, pamatapjoms sadalīts četros dažāda rakstura pamatelementos.

Zviedrijas arhitektu biroja izstrādātais priekšlikums konkursā Stacijas laukumam 1 ieguva 3.vietu. Šis ir viens no darbiem, kas netiecas masīvo jaunbūvi sadalīt mazākos apjomos. Tirdzniecības centrs Arkāde plānots ciešā saistībā ar blakus esošo Origo. Arhitekti uzskata, ka piemērotāka par viesnīcu šai novietnei ir biroju funkcija.

Konkurss par jaunbūvi Rīgā, Stacijas laukumā 1 noslēdzies bez pirmās vietas ieguvēja. Žūrija lēmusi sadalīt otro vietu starp arhitektu birojiem DEPO projekts un Sestais stils. Trešā vieta tikusi zviedriem Arosgruppen Arkitekter AB, un veicināšanas prēmija — GMARP.

Sestā stila projekta priekšlikums pievēršas Stacijas laukuma apkārtnes vēl neapgūtajām atpūtas un iepirkšanās iespējām, ievilinot gājējus tirdzniecības centrā ar pasāžām, galerijām un iekšpagalmiem. Tajā pašā laikā apjoma vizuālais tēls nekautrējas no lielveikala klajas komercijas izpausmēm.

Jaunprojektējamā kvartālā intensīvā gājēju plūsma virzīta, izmantojot atbilstoši Rīgas pilsētvides publiskās telpas mērogam veidotu iekšējo ielu. Lielveikala vizuālais tēls pret Satekles un Elizabetes ielām mīkstināts, noslēpjot to aiz viesnīcas fasādēm.

Jūnija sākumā noritēja starptautisks arhitektu un pilsētplānotāju plenērs Stockmann centra nākotnes vīzijas Rīgā, lai izstrādātu pilsētvides risinājumusi publiskajā telpā ap universālveikalu. Izvirzītajos projektos paustās idejas tiecas nevis mainīt universālveikalu, bet pielāgot pilsētu tam.

Nule izsludināti divi atklāti arhitektūras konkursi nozīmīgām vietām Rīgas centrā ― Latvijas Pasta centrālās ēkas zemesgabala apbūvei, kā arī ēkas rekonstrukcijai un jaunbūvei Miera un Brīvības ielas stūrī.

A4D par vienu no interesantākajiem un labākajiem diplomdarbiem atzina Toma Kokina projektu Dzelzceļa telpas attīstības stratēģija Rīgas autoostas areālā, kurā dzelzceļa telpas un apkārtnes mijiedarbība pētītas no pilsētvides uztveres viedokļa, piedāvājot šai vietai novatoriskus risinājumus.

Toma Kokina diplomdarbs Dzelzceļa telpas attīstības stratēģija Rīgas autoostas areālā, ko par labāko un interesantāko atzina A4D.

Pārējie spīķeru kvartāla projekti dalāmi divās grupās — tie, kas saudzē un papildina un tie, kas pirmā vietā izvirza kādu privātu koncepciju. Zināmu līdzsvaru starp abiem virzieniem ievēro tikai JKMM projekts.

No plenēra projektiem visrūpīgākā pilsētbūvnieciskā analīze, kam seko būtiski jaunievedumi, vienlaikus saudzīgi izturoties pret vēsturisko Spīķeru kvartālu ― tās ir Snøhettas priekšlikuma kvalitātes, kas pelnīti tika novērtētas ar galveno balvu.

Vakar, 6.novembra vakarā noslēdzās plenērs par Daugavmalas spīķeru kvartāla attīstību. Piedāvājot pārliecinoši labāko priekšlikumu, tajā uzvarēja norvēģu biroja Snøhetta pārstāvji.

Šodien Rīgā sākas starptautisks arhitektu plenērs, kas veltīts Spīķeru kvartāla attīstībai starp Maskavas, Turgeņeva un Krasta ielām. Iecerēts, ka līdzīgi kā noliktavu un rūpnīcu rajoni Londonā, Oslo, Hamburgā vai citās Eiropas pilsētās, arī Rīgā Spīķeri, respektējot vēstures mantojumu, pārvērtīsies modernā, sabiedrībai pieejamā pilsētvidē.

Kopš pagājušā gada rudens Rīgas domē apspriesta ideja par intermodālā sabiedriskā transporta mezgla izveidi Rūpniecības preču tirgus vietā kvartālā starp Turgeņeva, Gogoļa, Gaiziņa un Maskavas ielu. Šobrīd Satiksmes un transporta lietu komiteja ir atbalstījusi rīcības plānu.