Skolas, mazpilsētas un kaimiņvalsts — LAS Igaunijas brauciens 2023

Kas ir tik īpašs un skaists Igaunijas jaunajā skolu un augstskolu arhitektūrā? Kas tik pievilcīgas dara kaimiņvalsts mazpilsētas? Turpinot Arhitektu savienības kaimiņvalstu izbraukumu tradīciju, šajā gadā grupa latviešu/Latvijas arhitektu četru dienu ekskursijā iepazinās klātienē gan ar jaunām skolu un augstskolu ēkām, to arhitektiem, gan ar daudziem nepazītām Igaunijas pilsētām.

Jāatgādina manis organizētie Arhitektu savienības izglītojošie braucieni iepriekšējos gados:

2019. gadā — Tallina un Tartu, klāt pieķerot arī Pērnavu un Rakveri. Ekskursijas tēma bija jaunā un vecā attiecības, — plaša spektra renovāciju, pārbūvju, piebūvju un pārizmantošanu projekti, tverot arī pilsētbūvnieciska rakstura reģenerācijas piemērus.
Vairāk 

2022. gadā — Viļņa un Kauņa, pa ceļam iegriežoties arī Paņevežā un Šiluvā. Tematiskais fokuss aptvēra pilsētbūvniecisko mērogu, lielākus kompleksus un publisko ārtelpu, — dažādus kvartāla un pilsētas daļu reģenerācijas un transformācijas projektus, kā pilsētbūvnieciski interesantus, inovatīvus un izsmalcinātus jaunus kvartālu projektus. Tā kā gribētāju bija krietni vairāk, nekā tiek vienā autobusā, tika rīkoti pat divi braucieni — maijā un septembrī.
Vairāk 

Šī gada brauciens aptvēra Igaunijas austrumdaļu, vairāk pievēršoties izglītības arhitektūrai un mazpilsētu publiskajai ārtelpai Igaunijā. Ceļojuma nozīmīgākie pieturas punkti bija Tartu, Rakvere un, protams, Narva, pašā valsts ziemeļaustrumu stūrī, pa ceļam piestājot virknē mazāku vietu, apmeklējot nesen pabeigtas skolu ēkas un pilsētu laukumus (Valgā, Tervā, Elvā, Veru, Paidē, Kohtla-Jervē, Sillamē).

Šo LAS izglītojošos braucienu sastāvdaļa ir ne vien jaunu ēku apmeklēšana, tikšanās ar to arhitektiem un lietotājiem, bet arī — seminārs, kurā parasti piedalās gan kādi ievērojami vietējie arhitektūras praktiķi, gan pētnieki vai pilsētu galvenie arhitekti. Šajā reizē semināra galvenā tēma bija tieši izglītības arhitektūra. Kā zināms, Igaunija sava skolu tīkla reformas iesāka jau vairāk kā pirms desmit gadiem, un šodien tas nozīmē valsts ģimnāziju tīklu — daudzas jaunas, interesantas un inovatīvas ēkas visā valstī, kas piedāvā telpu mūsdienīgam izglītības procesam,  veicinot gan konkurētspējīgas sabiedrības attīstību, gan augstu vides kultūru

Semināru Tartu ievadīja līdzšinējais Tartu pilsētas arhitekts Tenis Arjus (Tõnis Arjus), sniedzot ieskatu šīs jaukās pilsētas attīstības un plānošanas lietās. Igaunijas Arhitektu savienības prezidents Andro Mends (Andro Mänd) savā prezentācijā stāstīja par Igaunijas skolu tīkla reformu un arhitektūras klātbūtni un nozīmi šai procesā. Mērķtiecīgā reforma pirms desmit gadiem, sekmēja ne vien..

Lai nodrošinātu labāku, modernāku, pilnvērtīgāku izglītību, bet nesagaidot vērā ņemamus soļus no pašvaldībām, kuru pārvaldībā bija skolas, valsts uzņēmās iniciatīvu sekmēt mazo pustukšo vidusskolu slēgšanu, vairāku veco vietā veidojot vienu jaunu – valsts ģimnāziju. Tas tika piedāvāts kā stimuls pašvaldībām, — slēdzot mazākās skolas, kurās nepietiek skolēnu, valsts finansē jaunas, mūsdienīgas būvniecību (vai kvalitatīvu pārbūvi un paplašināšanu). Lai gan šis process arī nebija pilnīgi vienmērīgs un gluds (vienā periodā pār arhitektūru sāka dominēt iepirkuma konkursi, rezultējoties ar nejēdzīgām piemēriem), tomēr lielā mērā pateicoties tieši arhitektu savienības iniciatīvai, aktīvai iesaistei Igaunijā nesen uzceltas un darbojas, vai arī drīz tiks pabeigtas apmēram divdesmit jaunu skolu ēku. Tās reprezentē ne tikai inovatīvu, intriģējošu arhitektūru, bet vistiešākajā veidā ļauj notikt arī labākai izglītībai.

Arhitektūras praktiķus seminārā pārstāvēja Ralfs Leoke (Ralf Lõoke / SALTO) un Markuss Kāsiks (Markus Kaasik / 3+1 arhitektid), kuri dalījās savu biroju ievērojamajā pieredzē, īstenojot dažādus skolu projektus, starp kuriem ir vairāki, kas godalgoti ar Igaunijas arhitektūras balvām. Pēc SALTO biroja projektiem ir uzceltas jau piecas skolu ēkas, bet kopā ar šobrīd topošajām, kopā ar vairākām pabeigtām augstskolu un citām izglītības ēkām, šis skaitlis pārsniedz desmitu. Viņu pirmā uzceltā valsts ģimnāzijas ēka Vilandē (2011) pēc uzvaras konkursā tika uzlūkota pietiekami aizdomīgi, taču vēlāk kļuva par pamatu skolu arhitektūras konkursu programmām. Galvenā konceptuālā ideja, — apvienot vienotā daudzfunkcionāli izmantojam telpā vestibilu, ēdamzāli, bibliotēku un to, ko dēvējam par aktu zāli, — šī ideja lielā mērā ir turpināta arī citos SALTO skolu projektos.

Vairākas no pieminētajām ēkām brauciena laikā vēlāk apmeklējām klātienē, — no SALTO darbiem tās bija pavisam “svaigas” ģimnāziju ēkas Narvā, Rakverē, kā arī Paidē, ko arhitekti uzskata par šobrīd labāko no savām skolu ēkām. Jāatzīmē, ka Paides ģimnāzija tika arī novērtēta arhitektu savienības galveno godalgu Igaunijas gada balvas pasākumā decembra sākumā.

No 3+1 arhitektu darbiem skatījām tobrīd vēl nepabeigto Narvas igauņu ģimnāzijas kompleksu, kā arī apmeklējām nepiederošajiem diezgan slēgto Igaunijas drošības akadēmijas ēku, kura 2020. gadā ieguva galveno Igaunijas arhitektūras balvu. Ēka, kas būvēta no betona un koka, un, kurā studē un mitinās  iekšlietu sistēmas darbinieki — policisti, robežsargi, muitnieki, ir interesanta un inovatīva kā institucionālajā, konceptuālajā, tā strukturālajā un pilsētbūvnieciskajā nozīmē.

Ēkā ir publisks sporta centrs ar peldbaseinu, šautuve, puspubliska mācību zona, kā arī sabiedrībai slēgtas mācību, atpūtas un darba telpas, bet trijos augšējos, koka konstrukcijās veidotajos, stāvos — studentu mājokļi. Šis salikums prasījis apvienot  atšķirīgas atmosfēras — “paramilititārās” iestādes tēlu iemieso strikti ģeometriskā struktūra un apakšējo stāvu apdare, paužot cienīgumu, kamēr studentiem domātajām pagaidu mājvietām jāizstaro zināms mājīgums. Nu un vēl tas, ka šāda slēgta tipa mācību iestāde, kas citkārt tiek novietota kaut kur prom no pilsētas, te ir integrēta Narvas centrā, hrušķovku brīvās apbūves kontekstā.

Divas no apmeklētajām skolu ēkām — Valkā un Sillamē bija mūsu Rīgas kolēģu, — LAUDER ARCHITECTS biroja darbs, apstiprinot godīgu un labi noorganizētu konkursu lomu. Kā zināms, Rīgā no viņu kādreiz uzvarētajiem vairākiem konkursiem, vēl neviena ēka nav īstenota. Ar Sillamē (kur līdzīgi, kā visā Igaunijas ziemeļaustrumu reģionā,  dominē krievu iedzīvotāji)  skolu mūs iepazīstināja direktore, un bija interesanti, redzēt, cik daudz lepnuma un arī patriotisma viņā un citos skolas darbiniekos (un domājams, arī skolēnos) rosinājusi šī jaunā ēka, apstiprinot ka izglītības sistēma kopā ar labu arhitektūru ir arī nozīmīgs integrācijas instruments.

Blakus jaunajām ģimnāziju ēkām, līdzvērtīga ekskursijā bija arī augstkolu arhitektūras tēma, — Tartu skatījām gan Tartu universitātes DELTA centru (ARHITEKT 11, 2020) un Fizikas institūtu (Kadarik Tüür Arhitektid, 2014), gan arī Tartu Medicīnas koledžas ēku (KAVAKAVA, 2009), kas lai gan ir jau vairāk kā 10 gadus veca, taču tās izsmalcinātā telpiskā struktūra spēj sajūsmināt arvien. Narvā, līdztekus jau minētajai Igaunijas Drošības akadēmijai, apskatījām citu ievērojamā igauņu biroja KAVAKAKAVA senāku ēku — Tartu universitātes Narva koledžu (2009), kura asprātīgi atsaucas uz kara laikā zudošo baroka Narvas vecpilsētu, savā fasādes un apjoma veidojumā iemiesojot zudušo būvi, kā tukšumu, kā nospiedumu. Jāatzīst, šī bija viena no ēkām, kuru alku redzēt klātienē jau daudzus gadus, bet ņemot jaunās arhitektūras pienesumu Narvā pēdējos gados, šoreiz tā bija viena no vairākām, kas rosināja šo pilsētu iekļaut mūsu maršrutā.

Aplūkoto, apmeklēto ēku skaitā bija arī citas vērā ņemamas būves, bet noteikti vēl būtu jāpiemin kokapstrādes un tehnoloģiju centrs Rakverē (KUU arhitektid, 2022) — neliela ēciņa, kas Igaunijas galvenās arhitektūras balvas saņēma iepriekšējā gadā. Pietiekami interesanta ir jau ēkas institucionālā koncepcija, — faktiski tas ir kā izvērsts kabinets mācību priekšmetam, ko Latvijā dēvē laikam par darbu un tehnoloģijām, — kādreizējo darbmācību. Tas ir kā neliels komplekss, kurā apgūstama koka, metāla  apstrāde, mājturība un citas saistītas nepieciešamas praktiskas prasmes un iemaņas, bet inovatīvais ir arī tas, ka pašvaldība to veidojusi neviens vienai, bet — visām četrām Rakveres skolām kopā. Un, protams, interesanta un ļoti mīlīga ir pati koka ēciņas arhitektūra, — kā paviljons, ar virsgaismām, ar telpām, ko iespējams gan atdalīt, gan sapludināt kopā. Varēja ļoti labi iztēloties, ka šāda iestāde, kopā ar tur darbojošajiem amatu skolotājiem noteikti spēj aizraut pilsētas zēnus un meitenes pievērsties šādām praktiskām un arī audzinošām nodarbēm.

Līdzīgi kā citās manis vadītajās ekskursijās, klātesoša un nozīmīga bija pilsētas tēma. Šoreiz tas nozīmēja arī iespēju klātienē pieredzēt Igaunijas valsts simtgadei veltītos publiskās ārtelpas projektus (Hea avalik ruum) — jaunos centra laukumus vairākās Dienvidigaunijas mazpilsētās — Valgā, Tervā, Elvā un Veru, gājēju ielu Rakverē, kā arī pludmales promenādi Narvā. Jaunais Elvas laukums (AT HOME, NU, ubin pluss, TEMPT, 2019), kas faktiski izveido nebijušu centru šai pilsētiņai, prasmīgi izkārtojot dažāda rakstura zonas  un vienā telpiskā sistēmā apvienojot pašvaldības ēku, kultūras centru, galveno ielu un ezermalu, — tas ieguva diezgan nedalītas simpātijas latviešu arhitektu vidū, — ja nebūtu tik blīvi saplānota brauciena programma, noteikti gribētos tur pakavēties vēl kādu stundu.

Runājot par pilsētām, gan mazākām, gan lielākām, — būtiska to iepazīšanai un saprašanai bija iespēja satikt, runāties un uzklausīt šo pilsētu arhitektus. Ar Valgas izaicinājumiem, ar Valkas-Valgas dvīņu pilsētas laukumu uz valstu robežas, ar Valgas centra laukumu un skolu mūs iepazīstināja līdzšinējais pilsētas arhitekts Jirži Tintera (Jiří Tintera, šobrīd jau Tartu pilsētas arhitekts), kura doktora disertācija savulaik bija veltīta tieši mazpilsētu sarukšanas problēmām un risinājumiem. Jau minēju, ka seminārā par Tartu aktuālajām attīstības lietām mums pastāstīja pilsētas arhitekts  Tenis Arjus (Tõnis Arjus). Rakveres arhitekte Angēlika Pērna (Angeelika Pärna) iepazīstināja ar ģimnāziju, kokapstrādes centru, ar pilsētas laukuma un Arvo Pērta centra projektu. Narvas pilsētas arhitekts Pēters Tambu (Peeter Tambu) atklāja tik daudz par šis pilsētas vēsturiskajiem, sociālajiem, ekonomiskajiem un, protams, pilsētbūvnieciskajiem kontekstiem. Pēc abām viņa vadītajām ekskursijām, ne viens vien atzina, ka Narva ir patiešām pārsteigusi un izrādījusies daudz interesantāka, nekā varēja iedomāties. Un to noteikti varu sacīt arī par sevi.

Šo braucienu tradīcija ir arī aptauja atcelā, — aicinot ikvienu dalībnieku nosaukt trīs ēkas, vietas, arhitektūras lietas, kas no pieredzētajām likušās visinteresantākās, pārsteidzošākās, labākās, iespaidīgākās… Apkopjot rezultātus, trijniekā ierindojās Tartu universitātes Narvas koledža, Rakveres ģimnāzija un — Narvas ģimnāzija.  Daudz no tām neatpalika arī Elvas centra laukums, Drošības zinātņu akadēmija, Deltas centrs, Paides ģimnāzija, Semeru kopienas centrs, Kohtla-Jerves ģimnāzija un citas būves.

Jāsaka, ka tieši daudzās ēkas dažādās Igaunijas pilsētās (kas ir pietiekami tālu no galvapsilsētas Tallinas), daudzas no tām — krieviskākajā Igaunijas daļā, — tas bija viens no lielākajiem organizatoriskajiem izaicinājumiem. Lai saplānotu programmu ar ēku apmeklējumiem, arhitektu sastapšanu, — tas prasīja divas vai trīs reizes vairāk laika un enerģijas, nekā biju domājis, nekā biju pieredzējies iepriekšējo braucienu organizēšanā. Tomēr uzklausot dalībnieku atsauksmes gan brauciena laikā, gan — pēc tā, vairojas pārliecība, ka šādi pasākumi ir vērtīgi un arī vajadzīgi. Protams, man kā koncepcijas un programmas autoram gribētos, lai tajā piedalītos vairāk aktīvi praktizējošie arhitekti, — lai tiešāku pieredzi un izpratni par kaimiņvalsts arhitektūras procesiem, projektiem un sasniegumiem gūtu tie, kuru darbs ikdienā ir saistīts telpas un vides radīšanu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, lai pieredzētais kaut nedaudz spētu ietekmēt to, kā notiek pie mums. Taču, skaidrs, ka ir kā ir.. Esmu, protams, priecīgs par tiem, kas piedalījušies šajā vai iepriekšējos braucienos, un ir atklājuši, uzzinājuši ko vērtīgu un — vēl jaukāk, ja tas rosinājis kaut ko mainīt vai pilnveidot ikdienas darbā. Paldies gribētu teikt arī Ievai Štegmanei, kuras rūpējās par brauciena praktiski organizatoriskajiem, loģistikas jautājumiem no Arhitektu savienības puses.

IGAUNIJA. Publiskā telpa un izglītība. Mazpilsētas

LAS Igaunijas tūre 2023
Laiks: 10.-13. maijs
Brauciena maršruts: Valga — Terva — Elva — TARTU — NARVA — Sillamē — Kohtla-Jerve — RAKVERE — Paide — Tiri — Veru

 

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx