Mājokļi, par kuriem nekustamo īpašumu sludinājumos kā pluss minēts, ka tie «atrodas iežogotā teritorijā» — par slēgto vārtu kopienu fenomena izpausmēm Rīgā raksta Daina Roga. Rosinot diskusiju, autore aicina atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, kas palīdzētu padziļināt pētījumu.
«Kas ir arhitektūra?»
Reaģējot uz komentāru pie iepriekš A4D publicētās raksta Arhitektūras valoda, Jānis Taurens atbildi izvērsis jaunā esejā, tiecoties sniegt dažus no skaidrojumiem par to, kas ir arhitektūra.
Arhitektūras valoda III
«Viena no neatrisinātajām semiotikas pieejas problēmām ir jautājums par arhitektūras valodas struktūru, proti: kas tad ir arhitektūras zīme, kas ir arhitektūras valodas pamatelements, kas atbilst vārdam verbālajā valodā?» — noslēgums Jāņa Taurena esejai, ko papildina plašs literatūras saraksts.
Arhitektūras valoda II
Arhitektūras nozīme ir atkarīga arī no tā, vai lūkojamies uz to no arhitektūras veidotāja vai skatītāja, iedzīvotāja vai cita «lietotāja» viedokļa, — Jānis Taurens turpina par arhitektūras valodu, atgādinot Sola Levita sacīto: «Iespējams, ka arhitekts nesaprot pats savu arhitektūru».
Arhitektūras valoda I
«Vai arhitektūra ir vēl kaut kas bez neapšaubāmā katras ēkas fiziskā būvķermeņa, un kas ir tas, ko mēs uztveram, vērojot kādu celtni? Arhitektūras valodas izpēte var sniegt pamatu arhitektūras izpratnei» — tā saka Jānis Taurens, filosofs, kura pirmā izglītība ir arhitekts. Viņa eseju par nozīmi valodā un arhitektūrā publicējam trīs daļās.
Dzīvojamo kvartālu pilsēta
Rītvakar Arhitektūras muzejā atklāj izstādi Astoņas astotdaļas, kurā dažādu valstu arhitekti apspēlē tipveida projektu tēmu, par prototipu ņemot BIG projektēto 8HOUSE. Izstādi papildina kuratora Bārta Goldhorna teksts, kas veltīts tipveida dzīvojamā kvartāla problēmai, — gan modernisma laikmetā, gan šodien un nākotnē.
Pirmdien, 19. decembrī, plkst. 20.00 Oša mājā pie Operas filozofs Jānis Taurens lasīs lekciju Vai Latvijā ir arhitektūras teorija un laba arhitektūra?, atsaucoties uz šogad iznākušo grāmatu 5x10. Latvijas arhitektūra kopš 1991. gada.
Tipveida mājas
Pēdējā Venēcijas biennālē Igaunija lepojās ar individuāli izstrādātajiem māju projektiem. Raksts, kura autors ir Kalle Komissarov un viņa kolēģi, pierāda, ka tad, ja arhitektūra un arhitekti vēlas būt patiešām nozīmīgi, daudz būtiskāk ir radīt labus un pieejamus tipveida projektus, kas vidi mums apkārt un sabiedrību kopumā ietekmē daudz ievērojamāk.
Infrastruktūras pilsēta
The Infrastructural City. Networked Ecologies in Los Angeles.
Redaktors: Kazys Varnelis
Izdevējs: ACTAR, 2009
18.septembrī plkst.10.00―16.30 Rīgas pilsētas izstāžu zāle Rīgas mākslas telpa rīko konferenci Laikmetīgā māksla Latvijā. Pasākuma rīkotāji uzsver, ka ļoti labprāt priecātos tajā redzēt arī arhitektus.
«Es neuzskatu, ka pašizteiksmei būtu jābūt arhitektūras mērķim. Mūsdienu pasaulē nepieciešama arhitektūra, kas varētu no jauna mistificēt, iedvest jūtas un erotizēt pasauli, savienot mūs ar mūsu patieso būtību». Šo pārliecību somu arhitekts Juhani Pallasmā pauž, piesakot savu lekciju Divpadsmit tēmas manā darbā — domas un formas saspēle / Twelve themes in my work — interplay of thought and form, kas notiks 15.februārī plkst.15.00 Arhitektu namā, mT15 veidotā cikla Atzīme ± 0.00 ietvaros.
Jaunrīgas attīstības uzņēmums ir publiskojis sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju veikto pētījumu Rīdzinieku dzīvesstils un vērtības 2020.gadā. Tā rezultāti liecina, ka lielākajai daļai pētījuma dalībnieku nav ilgtermiņa skatījuma par to, kādai jābūt Rīgai un kādi būs tās iedzīvotāji.
Arhitekts un sociālā pilsētvide II
«Vecajās civilizētajās valstīs ar spēcīgu identitāti, kur starp sabiedrību un arhitektiem pastāv abpusēja cieņa, pretrunas starp tā dēvētajām sabiedrības vēlmēm, pasūtītāja prasībām, lietotāju interesēm un arhitekta radošajām idejām nav ļoti lielas, jo kulturālā paškontrole darbojas abās pusēs,» par to, kā rodas vide, kas pieņemamam vairākumam, saka Krista Kodres.
«Igaunijas arhitektūrai ir sava, pilnībā izveidojusies identitāte, kas balstās uz dziļi vēsturē sakņotu tradīciju: arhitektūra vispirms ir būvniecības māksla un arhitekts vispirms ir mākslinieks. 20.gadsimta beigās mīts par mākslinieku sāka pakāpeniski brukt», tā par igauņu arhitektūras tiekšanos sociāli atbildīgas pilsētvides virzienā saka mākslas vēsturniece Krista Kodres.
Telpa latviešu literatūrā
Šodien un rīt, 12. un 13.janvārī Jāņa Akuratera muzejā Torņkalnā notiek konference Dzejnieks un dzīves telpa. Pasākuma programma sola intriģējošus tēmu pieteikumus starpnozaru teritorijā starp literatūru, arhitektūru un sociālajām zinātnēm.
Arhiblogs 048 — no zirga uz arhitektūru
Vai tu zini, kas ir dataisms? Žurnāls Icon meklē XXI gadsimta arhitektūras stilus. Štutgartē atklāts UN Studio projektētais Mercedes—Benz muzejs. Pazīstamā šveiciešu māksliniece Pipiloti Rista piedalās pilsētas laukuma dizaina projektā.
Arhitektūras aisbergi
Eleanor Gawne, Michael Snodin
Exploring Architecture: Buildings, Meaning and Making
Izdevējs: V&A Publications, 2004
Iesaka: Indra Ķempe
Sarūkošo pilsētu fenomens
Pasaulē šobrīd ir ap 6 miljardiem iedzīvotāju, aptuveni 3 miljardi no tiem dzīvo pilsētās. Līdz 2030.gadam pasaules iedzīvotāju skaits būs palielinājies par diviem miljardiem (+33%). Pārsvarā tie būs pilsētu iedzīvotāji.
Pievēršot skatienu kritikas objektam, acis apstrādā neticamu apjomu gaismas frekvenču, bet smadzenes to, kas ir redzams, kas ir ticams vai varbūt pat tiek papildināts ar iztrūkstošo. Tas, kā mēs testējam arhitektūru, vedina domāt, ka smadzenes skenē arhitektūras modeli, izdodot pretī uzvedības modeli.
Rašanās arhitektūras kontekstā
Raksts pirmoreiz publicēts februāra žurnālā Latvijas Architektūra 2001.gadā. Uz platformas A4D parādījies un ievietots kā redaktora draudzīgs veltījums Baibai Eglājai (AIG) pēc Arhitektūras Veicināšanas fonda pēdējās sanāksmes.
