Starp nozīmīgākajām pēdējā gada jaunbūvēm ar mērogu un arī kvalitāti īpaši izceļas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunais korpuss, kas skatienu piesaista ar ekspresīvajām apjomu formām un piesātināti sarkanajām fasādēm, nosacīti sasaucoties ar vēsturiskajām Šmēlinga projektētajam slimnīcas ēkām, bet iekšpusē pārsteidz ar iespaidīgo ātrija telpu.
Ēkas projekta koncepcijas autori, — viens no somu vadošajiem arhitektu birojiem JKMM —, to savulaik pieteica kā jaunu prototipu slimnīcu arhitektūrā. Jauncelto korpusu var uzskatīt par nākamās paaudzes slimnīcas ēku, — kā mēroga, tā funkcionālo risinājumu un tehnoloģiju, bet jo īpaši — vides un gaisotnes ziņā. Plānojuma risinājumi ir balstīti jaunākajos pētījumos par personāla un pacientu ikdienas vides kvalitāti, ļauj sniegt augsta līmeņa medicīnas pakalpojumus, rada drošu un labvēlīgu gaisotni, nodrošina komfortablu, gādīgu un dziedējošu vidi. Celtnes telpisko mugurkaulu veido liela atrija telpa, kam sānos pieslēdzas slimnīcas nodaļu apjomi, no plānotās ēkas gan šobrīd, pirmajā kārtā ir pabeigta tikai puse, līdz ar to neļaujot novērtēt kopējo ieceri pilnībā. Ātrijs kalpo kā slimnīcas iekšējā ārtelpa jeb autoru redzējumā — cauri ēkai vedoša «dārza pasāža», kur tiltiņus un balkonus nākotnē papildinās augi un lejupslīgstoši zaļumi, vairojot pacientiem labvēlīgo atmosfēru.
Projekta Koncepcijas autorI: JKMM Architects (Somija)
Skiču projekts: JKMM Architects sadarbībā ar arhitektu biroju Nams, Solve(Austrija, medicīnas tehnoloģijas), Oliver (Izraēla, slimnīcas funkcionālie risinājumi)
Būvprojekts: SARMA&NORDE Arhitekti — Visvaldis Sarma, Gunta Grikmane, Aleksandrs Nedzveds, Andris Vītols, Toms Kampars, Evija Dansone, Jēkabs Vaicis
Foto: Ansis Starks
Teksts: Artis Zvirgzdiņš
Interesanti, kā krāsotas metāla loksnes sarkanā krāsā var sasaukties ar Šmēlinga sarkano ķieģeļu fasādēm. Tur jābūt daltoniķim, lai ko tādu ieraudzītu. Plus metāla lokšņu salaiduma vietas ir redzamas arī bez brillēm. Ja Šmēlinga fasādēm raksturīga ritmiska kompozīcija, tad šeit aritmija, un atkal nekāda sasaukšanās neizdodas. Bruģis pretēji loģikai – aritmija fasādē, aritmija labiekārtojumā – iesegts šahveidā, nojaucot visu kompozīciju. No arhitektūras viedokļa darbs ir izgāšanās, kurš parāda ka ārzemju arhitektu skices pārvēršana gatavā darbā ar vietējo būvnieku gādīgām rokām un vietējo arhitektu atbalstu rada apšaubāmu neobrutālisma stilā ieturētu kompozīciju. Saprotu, ka esam neizglītoti arhitektūras kompozīcijā, terminos, materiālu saspēlē ( un… Lasīt vairāk »
Tev patīk SZK Jūsmalā??? Plastmasas špices, zelta dekori? Lielummanijas labākie paraugi! Nu gan tev ir gaumīte!!!!
Nav runa par gaumi, bet arhitektūras detaļu kvalitāti. Kado Karim ir izcils inovatīvu arhitektūras meklējumu piemērs. Salīdzini Stradiņus un Kado Karim. Būvizmaksas Jūrmalai ka tik nav mazākas. Tātad būvnieku lielākie draugi kvalitātes latiņu spiesti laist uz leju, nerunājot par arhitektūras kompozīciju – vienā vietā tā ir smalka, otrā brutāla. Piedevām – Jūrmalā piķis iztērēts ar apdomu.
Pag pag- Kado Karim ir tikai viens no ašpadsmit SZK veikumiem Jūrmalā.Un vai Tu pats esi bijis Kado Karim apartamentos? Bija izdevība paviesoties, un es , nudien, neko tik glaimojošu negribētu teikt- tumšās izstabiņas, terases trīs un vairāk metru dziļumā, kur gir tumšs un galīgi nav ko darīt , diezgan apšaubāmas kvalitātes apdares materiāls, ko arī atzīmēja ārzemju kolēģi. Tā kā man šis objekts neasociējas ar funkcionālu plānojumu un augstu detaļu kvalitāti. Kā jau minēts iepriekš- katram savs. Un pārējie Jūrmalas SZK brīnumi liek vien apbrīnā noelsties.
Tas gan nav skārds, bet keramika, Miķeli, ir taču vērts pieiet tuvāk. Sasauce ar Šmēlinga jūgendstila ēkām, protams, nosacīta, bet tieši sarkanā un gaišā salikumā es to uztveru, ar vai bez daltonisma. Ja gribi, vari to traktēt kā asiņu sarkano. Šī ēka, protams, ir pavisam cita mēroga, — mūsdienu medicīnas prasībām atbilstoša, kas nozīmē – drīzāk liela ārstniecības rūpnīca, nevis parkā gaumīgi izkārtoti paviljoni. Un atbilstoši slimnīcas attīstības iecerēm tieši šī ēka, kad būs pabeigta un otra, ko cels padomju laika korpusa vietā — tās ar nākotnē būs īstā slimnīca, kur ārstēšana notiks un programmas nozīmē Šmēlinga namiņi paliks tikai… Lasīt vairāk »
Par pēdējo. Cilvēki vienkārši pieraduši lasīt LA, kur viss tādos rozā pozitīvos toņos. Saprotams, ka pašu pirkts, un kuram gribas dzirdēt ko sliktu par savu darbu. Bet dažreiz varbūt vajag. Bet ,protams, saki vienu vārdu, un Miķelis pazudīs, pavisam, negribētos traucēt pārējiem izteikties un tādā veidā piepalīdzēšu saņemt drosmi vismaz;-) Ja runājam par asiņu sarkano. Pirmkārt, koncepcija. Varbūt vispār vajadzēja izvēlēties pavisam citu vietu un celt jaunu slimnīcu. Nebija nekādas visaptverošas analīzes par atrašanās vietu. Otrais, ja nu tomēr izlēma celt turpat – ir kāds vēsturiskais fons, mantojums, kuru parasti ievērtē. Tā, Bāc, un no kosmosa nolaižas kaut kas jauns… Lasīt vairāk »
Neliegšos, ka ir bijis, kad licies, ka tiešām būtu jauki, ja varētu no Miķeļa šeit pavisam atbrīvoties. Bet nu, tie tādi vājuma brīži, sauksim tā. Jo esmu par daudzveidību, viedokļu dažādību. Kaut arī kā pats saki arhitekts jūties mazais, bet nu te, komentāros esi tāds kā lielais koks mežā, kas ēnu met un manāmi nomāc visus citus augus un sugas tuvumā, – tādu vismaz sajūtu raisi. Tas jau gan nenozīmē, ka koku nocērtot nezi kāds mežs sazeltu. Esmu par (sugu un viedokļu) daudzveidību, domapmaiņu, kam arī A4D sākotnēji tika iecerēts. Un kaut kādā ziņā jau tu reizēm to rosini un… Lasīt vairāk »
Es jau arī esmu par daudzveidību, dažreiz paklusēju un paklausos, būs laikam jādara tā biežāk. Vienkārši ir tik daudz lietu, par kurām visi klusē, bet man tā lieta kremt, neliek mierā. Sen jau bija laiks nomierināties un atlaist rokas un ļauties straumei, iekļauties trendā. Muļķīgi, bet Baltajam Zvirbulim būt nemaz nav viegli. Teikt nepatīkamas lietas nav viegli, vēl vairāk tiem ko pazīstu. Bet bez tā nekas nebūs, bez kritikas nekas neattīstīsies, nedomāsies, nemainīsies. Ja Ļaunais Miķelis neatnāks un ar pirkstu acī neiebrauks, neviens pat nepiedomās ko, kāpēc, kādā veidā viņš projektē, kā ko nosauc. Sāku komentēt tad, kad debesu sīrups… Lasīt vairāk »
Jā!
Zinu, zinu. Bet jautājums bija uzdots Artim. Kad Tavu komentāru daudzums a4d.lv sasniegs Bena Solo komentāru daudzumu, jautājumu uzdošu arī Tev, Guna;-) Nāksies iesvīst;-)
Guna neiespringsti Elločkas Ščukinas stila eskapādēs, iečeko labāk santu , cosmo, unu nu un intelektuālismam&profesionalitātei Pastaigu, ko Tev tērēt laiku īgnu ģeķu vārdu spēlēm.
P.S. Trim darbiem, kurus pieminēju ir autori – no projekta līdz autoruzraudzībai. Šim darbam nav īsti autoru – ne somi, ne arī latvieši, jo neviens nav strādājis no A līdz Z. Dumjākā situācija uz pasaules, jo tūlīt tāda būs Centrālā stacija, stacija lidostā Rīga, droši ka visas stacijas RB, tilts. Kas tas viss ir? Uz konkursa skices pamata rosās būvnieks, nu un paņem uz asītes savus čomus arhitektus. Tas ir godīgi pret visiem pārējiem?
Miķeli! tavi uzbraucieni LU, manuprāt ir stipri pārspīlēti. nu nepatīk- pagriez galvu braucot pāri tiltam un skaties uz brīnišķo pelēkbrūno jaunbūvi blakus LNB. . Vienreiz izteicies un pietiek. Visi, kas lasa portālu, jau ir isapratuši, ka Miķelim nepatīk. . Man patīk, un , nenoliedzami, tā ir viena no spilgtākajām ēkam pēdējā laika LV būvniecībā. Varbūt parunājam par Roterman kvartāla rezultātu, vai, jēl labāk, par slimnīcas jaunbūvi, par ko tā kā rakstiņš.
Vienai no spilgtākajām ēkām tikko blakus piecels otru vēl spilgtāku. Divas spilgtākās ēkas atšķiras pēc fasāžu kompozīcijas – vienai tā ir izteikti vertikāla, otrai izteikti horozontāla. Tu taču neizej no mājas ar divām dažādām kurpēm no atšķirīgiem pāriem. Nebūs estētiski. Kāpēc Tu domā ka sabiedrībai jāpagriež galva uz otru pusi, tikko ierauga cilvēku ar divām dažādām kurpēm un jānokaunas. Parasti visi rāda ar pirkstu…re kāds funny čalis
Laikam jau jāatkārto vēlreiz- Tev nepatīk, man patik. Un tas ir normāli . Nebāzies visu laiku virsū ar savu nepatikšanu. Un arī ar slavas dziesmām Andim, Arnim un Ingurdam. Pietiek varbūt, visi jau sapratuši, kas Miķelim patīk, kas ne. Man svarīga ir domu apmaiņa par aktuālo. Citādi viens un tas pats, nesaproti, pie kura raksta esi. viedoklim jābūt Miķeliskam, citādi nedrīkst būt. Maļam un maļam .
Kas tieši patīk? Konkrēti? Tad jau Tu staigā ar divām dažādām kurpēm?
Nav runa par saldajiem LA komentāriem, bet par diskusijas neesamību kā tādu. Sarunā bus tikai viens pareizais viedoklis un uz loti tiesiem jautajumiem preti sanemsi maras zalites kopotos rakstus uz 4 komentāriem ( protams bez atbildes ) un nonakot reizem pretrunas ar sevi. Deretu mazliet padomat par komunikacijas stilu.
Māra Zālīte nav izlaidusi kopotos rakstus, – komunikācijas stils katram indivīdam atšķiras, kāds nespēj trīs vārdus jēdzīgi kopā sasiet, kāds savu domu pamato. Ja gribas īsāk, tad twitter ir īsta medusmaize. Tur var arī sekot, kopēt un sūtīt tiešas ziņas. a4d.lv formāts un veids nav ierobežots.
Nav, bet Miķelis gan tūlīt izlaidīs! Un atkal vai nu ietiepība vai vienkārši nesaprotiet par ko ir raidījums..
Kurš tad te apmaldījās trīs komentāros?
Cienījamais kolēģi( -e), vai šī ir profesionāļu vietne? Vai Diskusija ir dialoga forma vienādu izglītību guvušu un attīstības līmenī esošu domubiedru vidū? Vai profesionālim ir jāmāk argumentēt un aizstāvēt savs viedoklis? Vai slogans ap 140 zīmēm par konkrētu tēmu var ko dot profesionālai diskusijai ( ceru nemēģināsiet iegaslvot,ka katrs twitter tipa rakstītājs ir citējama filosofa līmenī) ?
Miķeli, nedari muļķības, neļauj snobiskajam eiforismam ielīst lielākajā daļā arhitektu . Tas būs lielāks ļaunums nekā paciest Arta uzbrēcienus. Jāsaka, esmu gandrīz vienisprātis ar šī objekta tavējo kritiku, kur apgānītas tradīciju vērtības ar itkā jaunām “radošuma” radītām , kas nebūt nepārliecina to sadzīvošanu ar esošo vidi. Te tik spilgti rādās domāšanas kļūda, ka radot jauno , jāsagrauj vecais, kā LOSR gadījumā. Vai tas nav primitīvs, kas neļauj saprast vēsturisko vērtību lomu. Šīs tēzes dominēšana sabiedrībā ir tas ļaunums, kas neļauj slikti izglītotiem prātiem veidot pareizus priekšstatus par labu arhitektūru ar funkcionālo lietderību. Bet tas pats redzams mūsu augsto amatpersonu, kur… Lasīt vairāk »
Šis ir konkursa rezultātā radīts darbs. Var patikt, var arī nepatik. bet laikam, jau neviens neko labāku tobrīd nepiedāvāja. Mikelļa vienbalsīgums ir stipri nogurdinošs, Nepatīk viņam SN, labāks ir SZK ar Jūrmalas špicēm. Pie šī secinājuma atļaušos aizvērties.
SN tikko nojauca Latvijas Meisena porcelāna fabriku – Kuzņecova porcelāna fabriku, iespējams, jo loģiski to nopamatot nevar – industriālais mantojums tomēr, augstas raudzes, hipotētiski izmantojot savu ietekmi un varu visās arhitektūras struktūrās. Tā vietā būs Maxima, kuras apsargu bezdarbības dēļ nomira 54 cilvēki. Atceramies kā iznesās vadītājs uzreiz pēc negadījuma. Šeit atkal – mantojuma saglabāšanai nav pievērsta vajadzīgā uzmanība – atlidojuši somu viesi, kuriem trapu padevuši mūsējie. Šmēlings droši ka ilgi žagotos, ko tādu ieraudzījis. Paņem pēdējo The Plan un apskaties kā izskatās laba un iejūtīga rekonstrukcija. Ja nemākam, tad labāk neprojektējam.
Nu , vispār, Kuzņecova rūpnīvu nojauca Nams.Tas tā, lai korekts info. SN tur tikai “pārņēma darbus”
Vai esat ēku apskatījuši “dabā”?
Vai daudzās foto nesaskan ar dabā redzano?
Sen jau gadīju, kad vienreiz norausies no redaktora un jāatdzīst, ka uzrūciens ir pelnīts, tāpēc kopējas lietas labad vajadzētu – 1. Komentējot ņemt vērā, ka a4d lietotāju nav ļoti daudz, tomēr tie, kas šeit ieskatās anonīmi vai neatstājot rakstisku viedokli, dara to diezgan regulāri. Te rodas problēma – prakstiski pie visiem Arta ievietotajiem rakstiem Tu izmanto vienus un tos pašus argumentus. Vajadzētu kādam studentam izdarīt pētījumu – cik reižu esi pieminējis savus iemīļotos vaidekļus – a) LV viss ir slikti vai sliktāk, b) Valdība, LAS, būvvalde, 3A, būvnieki un “lielie” visu ir sačakarējuši, c) viss tiek izlemts nedemokrātiski džentlmeņiem cigārus… Lasīt vairāk »
Ok, lai kolēģi varētu publicēt savus darbus, apspriest un diskutēt, Miķelis atvadās. Turpmāk ballīte, lai turpinās bez manis. Tagad būs visas iespējas. Miķeļa niks no šī brīža ir brīvs, visiem ir iespēja izklaidēties un iejusties Miķeļa ādā. Lūgums viens – izdzēst visus Miķeļa blogus, tos tāpat neviens nelasa un tie nevienam nav vajadzīgi, komentārus arī ja vajag var dzēst ārā, lai nepiesārņo ēteru.
Čau visiem! Lai veicas ar Arhitektūras radīšanu!
Ahā, nerelflektēts ego ālējas? Tik garu komentāru rakstīju nevis lai izbanotu, bet gan uzlabotu kvalitāti – vai tad tas nav Tavas cīņas mērķis? Vai arī tas attiecas tikai uz citiem un Tu jūties perfekts līdz šim paustajā? Nu gluži kā pie latviešiem.. Bet varbūt nemaz nav slikta ideja mainīt avatāru un, galvenais, stilu.
Vārda brīvība ietver automātisku kvalificēšanos jebkādai kritikai. Šis ir – all in. Gluži kā pokerā. Vai nu pielīdzini – zināms risks Sīļa reputācijai – angļu džentelmeņu klubs var nesaprast Miķeļa izlēcienus portālā, un izskatās ka jau nervozē, vai nu pasē un Miķelis pazudīs.
P.S. Nevienam neesmu solījis politkorektu uzvedību. Neesmu bez kļūdām, bet tas nenozīmē ka man varēs norādīt ko rakstīt un kad rakstīt.
Pielīdzini?
Pokeri nespēlēju, ievelc dziļi elpu un izlas vēlreiz punktus 1 un 2. Un “Pielūko tu, ka uz skaidrību mainies”
Es arī nespēlēju, bet filmās moments ir efektīvs – all in – tāds kā patiesības mirklis, mazliet adrenalīns, sārti vaigi utt. Tā arī nesapratu – mums te ir vārda brīvība vai nav? Bittera iesistais komentārs 2011.gadā – palasi – tur neviens nelauzās un no kritikas nebaidījās, Arnis piepūstiem vaigiem pretī cīnījās un no Miķeļa tur tādi bērna šļupsti. Kas tad ir mainījies – visi lūpu uzmetuši, neviens negrib savus darbus rādīt, – svarīgi un lieli sajutušies jeb vieglāk ir par piķi nopirkt sleju LA, LB kur starp citu labs raksts par Elbas filharmoniju. Arhitektūra šobrīd nevienu neinteresē – un ne… Lasīt vairāk »
Un arī diskusijas neinteresē. Jo par piķi var nopirkt skaistu rāmīti ar fočenēm, kur tevi vienā laidā slavēs, kamdēļ te a4d.lv rauties un aizstāvēties. Tauka, skaista dzīve ir iestājusies. Visticamāk mānīgs klusums pirms vētras. Tu arī pazūdi uz pusgadu, kad Tev lūdz mezglu iemest nožmiedzies, lūdzu Tev blogu uzrakstīt – neatbildi, lūdzu padiskutēt, kad uz slimības gultas guļu, nekā. Ir forši tā darīt?
Avatara maiņas nebūs, rebrendinga kā Okupācijas muzejam arī nebūs. Visticamāk došos pelnītā pensijā, nosauksim to tā 😉 Nav īsti jēgas kritikai, ja tā nav nevienam vajadzīga, ir kāds skarbs teiciens, bet nebojāsim arhitektu naktsmiču skaisto ritmu, maza skaista krākoņa mūsu miestiņam piestāv.
Cik smieklīgi lasīt, kā Miķelis plosās. Re nu, kritiku var paust tikai Miķelis. Izskatās, ka mēģināt saprast Anda rakstīto un citu kolēģu teikto, neizdosies. Un, paldies, Andim par viedokli, jo kādu brīdi jau likās , ka Miķeļa neslēpās uzbāzīgās uzslavas aizlipinājušas veselīgā saprāta pazīmes.
Tsss….netraucē….arhitektu kundzes un kungi guļ….tsss….tsss
——-hrrrr——hrrrr—-hrhr——hrrr—-hrrr—
Miķelis arī drīz apvilks naktsmici un gulēs visiem blakus, vairs nevienu netraucēs –
—-hrrrr—-hrrrr—hrrrhrrr—….
Nu re, ja saņemeis, tad vari [tas par jaunajiem komentāriem zemāk] gan izvērsti pamatot, gan pamatoti kritizēt [man arī sarkanās krāsas lietojums slimnīcā šķiet konceptuāla kļūda]. Domāju, ka nevienam pret šaādu Miķeļa kritimu iebildumu nebūtu, manuprāt mierīgi var turpināt pilināt, tik vien kā pievērst uzmanību formulējumiem – “tas ir sūds” vietā lietojot “man šķiet, ka.. vai manai subjektīvai gaumei… utml. + reizēm arī pievienojot kādu sulīgāku epitetu, jo problēmas rada vispārinājumi un apgalvojumi, kas formulēta kā objektīva patiesība. Par Ztorņu mezgliem Tu jau ieminies 4 reizi. Pirmkārt, tie ir Helmut Jahn mezgli un negribu prasīt viņam īpašu atļauju publicēšanai šeit… Lasīt vairāk »
Nebija mans nolūks kārtējo reizi atkal komentārus zem raksta pārvērst par kaut ko pilnīgi nesaistītu ar pašas publikācijas saturu. Tāpēc atgriežoties pie slimnīcas , — pēc Miķeļa argumentiem tā kā redzu, ka viņš to nemaz nav redzējis, uz vietas nav bijis. Izteikt kādus pārlieku kategoriskus spriedumus par arhitektūru pēc bildēm vien, — tas nešķiet īpaši ne profesionāli, ne jēdzīgi. Jo, pat arī tad, ja laba fotogrāfa radīta, fotogrāfija tomēr ir plakans attēls, kamēr arhitektūra ir telpiska, — to jau ar šo jomu saistītam cilvēkam vajadzētu apjēgt. Ir vērts apskatīt ēku uz vietas. Un tad redzētu, ka novietota aiz vēsturisko Šmēlinga… Lasīt vairāk »
Esmu bijis uz vietas un izbaudījis gan ātrija varenos griestus, gan neērto piebraukšanu. Atceros LNB, kur kritikai kvalificējās gan zapiņu ķīlētāji, gan vaboļu cienītāji, gan kas tik vēl nē. LNB galveno balvu neiedeva, tagad gribam iedot galveno balvu šim pārpratumam un pat slavējam to. Un no kritiķiem ne vēsts. Dīvaini un jocīgi tas viss izskatās. Pēc politikas tas viss izskatās. Uz Tavām tēzēm atbildēšu mazliet vēlāk. Uzrīkosim batlu. 21.gs. ir pavisam citi lekāli – The Plan pēdējais numurs, ielūkojies – citas formas, citi paņēmieni – bet pie mums tos neviens nelieto. Kāpēc?
Tātad izklāsts. Nezinu cik no arhitektiem iejūtas pacienta vai radinieka lomās, bet šis būs viena apmeklētāja stāsts. Protams Stradiņi tie šobrīd drīzāk ir pirmsnāves kambaris. Tur viss piesūcies ar tādu 50 gadīgu smaku, ka diez vai to no sienām var dabūt ārā. Diagnozes noteikšana faktiski kā rēbuss. Tuvs cilvēks dzisa ārā un divas dienas pirms viņa nāves pēc n-tajiem izmeklējumiem, tika noteikta diagnoze – sarkoma un cilvēks tika ievests īpašajā mirēju palātā, kur ik pēc pusdienas kāds nomirst. Knapi paspējām atvest mācītāju, jo neviens neuzskata par vajadzību kaut ko radiniekiem teikt. Stresa līmenis protams milzīgs. Pēc nāves tūlīt 20 minūšu… Lasīt vairāk »
Par pilsētbūvniecību. Varbūt esi pamanījis ka pilsēta nevis saraujas, bet izplešas uz piepilsētas rēķina. Cilvēki mūk no centra prom, iegādājas privātmājas un pamazām amerikanizējas. Rīgu sagaida klasisks amerikāņu lielpilsētas liktenis. Nezinu vai vērts reanimēt miroņus – JRT, piemēram, apvilkt tiem jaunu ādu, pārmontēt iekšķīgos orgānus utt. 33 miljoni ir labs jauns teātris+cirks piepilsētā – ar ērtu sabiedrisko transportu, auto stāvvietām un vēl iepirkšanās centru ( cilvēkus neizmācīsi ). Par slimnīcu. Stradiņa koncepcija par slimnīcu parkā bija galvenais kas jāpaņem, jaunā slimnīca varēja atrasties plašā gruntsgabalā, kur tiešām var uzcelt ārstēšanas fabriku, ar ērtu loģistiku, pastaigu laukumiem, jo ārstēšanās ir arī… Lasīt vairāk »
Vai tiešām Miķēlis NEKAD nesapratīs un nepieņems, ka lielākai cilvēces daļai, tai skaitā arī arhitektu daļai ir no Miķeļa atšķirīgs viedoklis. Un arī simtkārtīga vienu un to pašu argumentu atkārtošana neko nemainīs. Varbūt pārlasi vēlreiz Anda rakstīto , un runā tad, kad ir ko teikt.
Šie bija jauni argumenti par konkrētu Arta komentāru.
Šodien piecēlos, rūpīgi salocīju savu nakstmici un pārcilāju savus ierastos trumpjus: A3, Valdība, AdŽ klubs un citas. Labi, labi neizbīstas… Mēģināšu terminam Arhitektūrs pievienot vēl vienu neierastu terminu arhitektūrā: patiesie labuma guvēji. Visi droši saskārušies ar jauno spēli bankās: patiesie labuma guvēji, tam ar realitāti gan nav nekāda sakara, jo pēc būtības pie mūsu uzņēmumu patiesā labuma guvējiem būtu jāpieskaita mūsu bērni, vecāki un vecvecāki. Vai var terminu patiesā labuma guvēji pielietot arhitektūras darba vērtēšanai? Domāju ka ir iespējams;-) Jebkuram arhitektūras darbam kādās noteiktās proporcijās iezīmējas patiesie labuma guvēji: – sabiedrības grupas kas ēku lieto, atbilstoši tās funkcionālajam mērķim –… Lasīt vairāk »
Labojums: Laikmetīgās mākslas muzejs: X faktors ietekmē vietas izvēli un kā redzam mākslas kolekcijas piederību, kas rada zaudējumus pirmajām divām grupām.
Paturpinot. Par atteikšanos publicēt darbus. Jebkura valsts iestāde, kura iegulda līdzekļus arhitektūras darbā demokrātiskā valstī pakļauta sabiedriskajai kontrolei par šo līdzekļu izlietošanu. Tas pats attiecas uz konkursiem. Labu konkursu pieteikuma materiālos ir teikums par konkursa darbu pāriešanu konkursa rīkotāju īpašumā. Ja arhitekts darbojas sabiedrības interesēs un saņem par savu darbu atalgojumu – sabiedrības līdzekļus, nepastāv nekādu juridisku šķēršļu, ka viņa par sabiedrības līdzekļiem celtais arhitektūras darbs tiek publicēts interneta vidē, vai vēl vairāk profesionālā portālā. Gluži kā uz ielas, nevienam nav jāpieprasa atļauja, lai apskatītu ēkas vai tās fotografētu. Te jāpiemin ,Arti, Tavs Instagram fotoblogs, kura cienītājs esmu arī es.… Lasīt vairāk »
Un nobeidzot šo garo monologu. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Darbs, kurš spēja ienest pārsteidzošu balansu starp četrām patieso labumu ieguvēju grupām. Saprotu, ka mēs kā komunistu režīma bērni, nekad savas kļūdas neatdzīsim. Bet mans šī Gada balvas favorīts ir Latvijas Nacionālā Bibliotēka un viss iesaistīto arhitektu un būvuzraugu un loks. Tā kā, Meistar, ja nu tur augšā ir internets vai Wi-fi, Paldies Tev!
Lai nebūtu pārpratumu, uz vietas neesmu bijis. Taču šeit un citur redzētajās fotogrāfijās ir bleķis, pats prastākais un naturālākais bleķis, ko tikpat prasti uzmontējuši. Bumba fotogrāfa pusē, kaut iespējams, viņa vainas te nav. Par arhitektūras objekta atšķirību dabā un foto jau reiz te kaut kur rakstīju. Cik nu pa pasauli braukāts un ikoniskās celtnes lūkots, varu teikt tikai to, ka iespaidu atšķirība brīžam ir grandioza. Varbūt ar šo ēku ir tāpat. Par Miķeli – reiz lasīju tādu fantastikas stāstu par lapseni. Objektīvi līdz lapsenei Miķelis nevelk, tāds varētu arī nebūt viņa nolūks (pilnībā destabilizēt un sagraut status quo). Te vairāk… Lasīt vairāk »
Domāju, ka Miķelis savu ir veicis. a4d kolēģi darbus vairs nepublicē,lielākā daļa portālu vairs nopietni neuztver un arī aiz ziņkares ieskatās arvien retāk un retāk. Ja tāds bija mērķis, tad viss kārtībā, rezultāts ir.
Mērķis laikam vēl nav sasniegts – Kāpēc Tu te esi ieklīdis un komentē;-)
Nu neizjūtu nepieciešamību pēc viena pašapmierināta un paštaisna āksta didaktiskajām pamācībām. Cerēju, ka apklusīsi, kā solīji, un portāls lēnām atdzīvosies- pirms Tevis nebija nemaz tik slikti. Bet laikam jau Tavi kompleksi par lielu, un lai nu Andis turpina sponsorē tšo portālu Tavām gudrībām, es pievienojos tiem, kas neskatās.
Baidos ka man Tev jāpaziņo vēl daži ierobežojumi – noteikti neej uz Gada balvas nobeigšanas ceremoniju, tur varētu saskarties mūsu pleci drūzmējoties pēc bezmaksas vīniņa, Rīgas ielās ir iziet bīstami, jo Miķelis mēdz traukties ar savu auto, un var Tev nejauši uzpīpināt, kad Tu tuntulē pa trotuāru, pirms aizmiedz, uzmanīgi sakārto naktsmici un izslēdz mobilo telefonu, jo Miķelis var piezvanīt arī nakts vidū. Kad Tu liec pirkstus sejai priekšā, jo Tu taču neskaties – nemānies, sakļauj pirkstus, bet visdrošāk ir izmest datoru pa logu, un arī darbā, tad gan būsi pasargāts no Miķeļa un a4d.lv kaitīgās ietekmes.
Nepiekrītu.
Ienāku šeit tikai un vienīgi lasīt Miķeļa komentārus, citādi šeit citu ko darīt nav pamatojuma.
Pirms Miķeļa šeit apgrozījās visādi putniņu, kritiķi, kuriem jebkurš darbs vai veikums bija jānod…, pašam neko jēdzīgu savā karjerā neradot.
Skats no malas, jā Miķelis dažreiz izsakās skarbi, bet neliekuļo un pamatoti. Reti kuram komentāram nepiekrītu. P.s. Un Arī daudzi citi.
Neesi Tu robots neesi, to esi duršlāgs uz kātiņiem. Pirmkārt , ja Tu runā par konkrētām personām – personu vārdus raksta ar lielo burtu, ja gribi par varīti izteikt nicinājumu ad hominem, padomā pirms kaut ko raksti. Tātad ar ko Tev tavu dzīvīti tā apdalījusi konkrētā persona, kas šo grēcīgo vietni ir pametusi jau kā minimums 2-3 gadus? Ja jau Tu uzmeties par pamatotu komentāru cienītāju, tad lūgtum pamato savu pasprukumu.
Ja nu kas ir kuņģa spazmas veicinoši šajā vietnē, tad šādi ad hominem stila uzbraucieni, neizkropļoti ar loģikas vaibstiem.
Renāram ir vairāki ļoti labi arhitektūras darbi, no kuriem ir ko pamācīties mums visiem. Insaidera info, kuru sniedza Renārs portālam bija svarīgs neformālām diskusijām. Te valda zināma solidaritāte un cieņa mūsu starpā, kaut viedokļi protams mēdz atšķirties. Katrs diskusijas dalībnieks ir svarīgs un interesants, pat tas kurš aizsedz acis un neskatās, pat tas kurš uz visiem apvainojas un slēpj savus darbus, jo baidās no kritikas. Visi esam tikai parasti cilvēki. Neviens te nevienam ļaunu nevēl, bet par savu viedokli gan pacīnās.
Apskatot ēku un fotogrāfijas, nepamet tēla asociācija par cūkas asiņainu šķiņķa lēveni slikta miesnieka izpildījumā . Katram arhitektūras darinājumam būtu jāpiemīt funkcijai atbilstošam tēlam. Ja ir slimnīca, tad tai jāpilda sava specifika ar lietderīgu dārgo telpu lietojumu ar nepieciešamo klimatu. Vai iekšējā katedrāles telpa atbilst šai funkcijai? Tādēļ , šķiet valstī jāatrisina šī nepareizā eiforiskā radošuma lietošana, kas grauj ekonomiku tāpat kā OIK. Plānojums ar sīku telpu miriādu haosu bez dabīgās gaismas bez šķērsvēdināšanas iespējām, tikai ar mākslīgo vēdināšanu, vai tas ir progress? Par šādu objektu nevis balvu , bet sodu kriminālu jālemj. Tādi lūk viedokļi.
man atkal liekas, ka kopdarbā, katram, kas piedalijās, jāpasaka savs devums objekta tapšanā, būtu interesanti dzirdēt autorus balvas ietvaros!